Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Lēni un ilgi vai ātri un kvalitatīvi

Sarmīte Feldmane
07:13
02.10.2023
22

Tie, kuri strādā, strādā daudz. Cik nav dzirdēts par izdegšanu, nesamērīgu slodzi, to, ka pietrūkst laika atpūtai, ģimenei, bet nekas tāpēc nemainās. Tikai iniciatīva par četrām darba dienām nedēļā ceļo pa Saeimu. To vētī dažādās diskusijās un komisijās.    Vieni atbalsta, otri ir pret, bet trešie pa vidu, uzskatot, ka vislabāk vēl pagaidīt. Redzēs, kā dara citi, tad varēs mēģināt. Bet mēģinājumi jau notiek, un pieredze krājas.

Islandē no 2015. līdz 2019. gadam      tika īstenots pasaulē lielākais, 35 līdz 36 stundu, darba nedēļas izmēģinājuma projekts. Turklāt bez aicinājumiem proporcionāli samazināt atalgojumu. Rezultāti tika nopietni analizēti, un pētnieki konstatēja, ka, saīsinot darba nedēļu, samazinājās darbinieku stress un izdegšana, kā arī uzlabojās dzīves un darba līdzsvars. Pētījuma rezultātā Islandē notika būtiskas pārmaiņas – gandrīz 90 % strādājošo iedzīvotāju tagad ir saīsināts darba laiks vai tiek piemēroti citi bonusi.
Desmitiem    Apvienotās Karalistes uzņēmumu sešus mēnešus izmēģināja četru dienu darba nedēļu, tagad plāno to ieviest kā pastāvīgu praksi. 92 %    no uzņēmumiem, kas piedalījās izmēģinājumā,  nolēmuši    sagla­bāt četru dienu darba nedēļas politiku, pasludinot šo izmēģinājuma projektu par    nozīmīgu sasniegumu. Līdzīgas programmas plānotas arī ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, un citviet.

Talantu piesaistes uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja Evija Šalte medijos paudusi viedokli, ka  saīsinātais darba laiks varētu attiekties uz intelektuālā darba veicējiem.

“Mūsdienu darba tirgus pieprasa nemitīgi attīstīt prasmes, uzņemt jaunu informāciju, sekot līdzi tendencēm. Protams, tas atstāj diezgan lielu stresu uz mentālo veselību, jo cilvēkiem visu laiku jābūt tonusā. Tas arī nogurdina. Neviens nekad tā nav strādājis! Pasaulē neviens nekad nav tik intensīvi mentāli strādājis, kā tas ir šobrīd,” komentē E. Šalte.

Viņa arī norādījusi, ka jaunajai paaudzei ir pilnīgi citi uzskati par atbildību un darbu. “Tas ir pilnīgi normāli no sociālantropoloģiskā viedokļa. Mēs esam paaudze, kas dzima sociālistiskā režīmā, kur darbs bija pāri visam. Darbs bija svēts. Darbs bija labākais, kas ar cilvēku varēja notikt. Darbs cilvēku darīja brīvu. Mēs augām citā ideoloģijā. Paaudze, kas nāk pēc mums, aug pilnīgi citā ideoloģijā. Viņiem sava dzīve ir daudz svarīgāka. Mums ir jā­priecājas, ja jaunā paaudze nāk pie mums strādāt. Vienalga, vai viņi atnāk uz darbu pulksten 12 vai deviņos, galvenais, ka darbs ir izdarīts. Tā ir cita atbildības izpratne. Viņi vienkārši ir auguši citā laikā,” vērtē E.Šalte.

Viņa piekrīt,  ka līdz ar četru dienu darba nedēļas ieviešanu būtiski uzlabojas arī darbinieku motivācija. Strādājošie ir motivētāki  darbu paveikt daudz ātrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk nekā tad, ja viņiem visa diena jāpavada pie biroja galda. Varbūt viņi būs daudz kvalitatīvāki darba veicēji, ja strādās četras stundas dienā, bet trīs stundas mācīsies, lasīs, lai attīstītu sevi. Uzņēmē­jiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem ir jāmaina domāšana, kas ir cilvēkresurss. Jāskatās uz cilvēku kā uz resursu, kā    pievienoto vērtību, ko viņš var sniegt uzņēmumam.

Tāpat arī jāatceras, ka ierastā astoņu stundu darba diena nebalstās uz maksimālo stundu skaitu, kurās cilvēks spēj koncentrēties. Tam gandrīz vispār nav nekāda sakara ar darbu, ko darām mūsdienās. Šāda darba laika saknes meklējamas    18. gadsimta beigās, kad desmit, 16      stundu darba diena bija ierasta, jo rūpnīcām bija jāstrādā bez apstājas. Kad kļuva skaidrs, ka šāds režīms ir necilvēcīgs un nav ilgt­spējīgs, velsiešu aktīvists Roberts Ovens iestājās par darba dienas saīsināšanu. 1817. gadā viņš nāca klajā ar saukli: “Astoņas stundas darba, astoņas stundas atspirgšanai, astoņas stundas atpūtai.” Tomēr  astoņu stundu ideja kļuva par standartu tikai gandrīz gadsimtu vēlāk, kad 1914. gadā “Ford Motor Company” pārsteidza pasauli, saīsinot darba dienu līdz astoņām stundām, tajā pašā laikā dubultojot algas. Rezultātā cēlās darba ražīgums.

Šodienas  pētījumi liecina, ka astoņu stundu darba dienā vidējais darbinieks ir produktīvs tikai divas stundas un 53 minūtes. ASV Darba statistikas birojs secinājis, ka vidējais amerikānis strādā 8,8 stundas katru dienu. Taču pētījums, kurā piedalījās gandrīz 2000 pilnas slodzes darbinieku, atklāja, ka vairums cilvēku lielāko darba laika daļu nemaz nestrādā.

Tā, lūk, ar to strādāšanu. Gribas mazāk, lai vairāk brīva laika un, protams, arī lielāka alga. Kā visu samērot? Jau brīvdienas uzņēmējiem nes zaudējumus, vai spēs četrās dienās nopelnīt to, ko piecās. Un kā tas ietekmēs valsts budžetu, no kura tik atkarīga mūsu ikdiena. Tā teikt – kod, kurā pirkstā gribi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi