Pēdējos mēnešos tie, kas lieto viedierīces un gūst informāciju avotos internetā, noteikti būs pamanījuši, ka liela uzmanība veltīta tēmām, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un brīnumiem, ko tas spēj paveikt. Tiek radīti attēli, kuros pirmajā acumirklī šķiet redzami īsti cilvēki kādā skaistā vai necilākā vietā, tomēr nekas no redzamā nav pat tuvu realitātei – to visu radījis mākslīgais intelekts. Baisi.
No cilvēkiem, kas bieži uzturas ārvalstīs, dzirdu, ka daudzviet tiek krasi samazināts klientu apkalpojošo institūciju skaits, tostarp banku filiāles, jo gluži vienkārši viss, ko savulaik kāds bija pieradis nokārtot bankā uz vietas, tiek darīts elektroniski, izmantojot to pašu nu jau pieminēto mākslīgo intelektu. Ļoti daudzviet jau populāras un par normu kļuvušas pašapkalpošanās kases. Šur un tur arī Latvijā parādās ierīces, kas no uz kases virsmas uzlikto apģērbu vai citu preču kaudzītes sazin kādā tehnoloģiski brīnumainā veidā nolasa cenu zīmes, un uz ekrāna jau parādās informācija par visu iepirkuma groziņa saturu. Atliek vien pielikt maksājuma karti vai mobilo telefonu, un – čiks! – gatavs!
Iepirkšanās, klientu apkalpošana, nenoliedzami, ir ļoti ērta, ja visu var izdarīt, izmantojot viedierīci. Nav jādodas uz konkrētu vietu, jāstāv rindā un jāgaida – viss notiek ātri, bez sevišķas piepūles un nervu kairināšanas. Tomēr visam labajam, ko mākslīgais intelekts mums nes, ir sava baisā puse, un arī par to jau var dzirdēt nostāstus no citām valstīm. Piemēram, Lielbritānijā gandrīz jau vairs nav restorānu, kur cilvēku pienācīgi apkalpo viesmīlis. Jā, viesmīļi tur ir, bet, ieejot restorānā, viņi bezgala steidzīgi vien pamāj uz brīvu galdiņu un norāda uz lielo QR kodu galda malā. Ar tā starpniecību tad nu var gan apskatīt ēdienkarti, gan pasūtīt, gan samaksāt. Viesmīli redzat vien tik, cik viņš mudīgā solī atnes pasūtītā ēdiena šķīvi. Tā palēnām kļūst par normu.
Tas biedē, jo nozīmē – paliks arvien mazāk darbavietu, kur cilvēkiem būtu iespēja pelnīt. Jo vairāk robotizētu ietaišu, kas aizvieto reālo darbaspēku, jo, šķiet, bēdīgāka būs situācija ar sabiedrības vidusslāni un arī sociāli zemākiem slāņiem.
Pagājušajā nedēļā starp nejēdzīgajiem ziņu virsrakstiem, ar kādiem diemžēl ir pilnas populārās ziņu vietnes interneta vidē, parādījās virsraksts, ka kāds amerikāņu sporta žurnāls ir noslēdzis līgumu ar modeli, kuru radījis mākslīgais intelekts. Darba līgums ar kaut ko, kas pat neeksistē!
Šķiet, 21. gadsimts patiešām zeļ un plaukst no domas par visu mākslīgo, sākot ar ārējo izskatu, māksloti apgarotu iekšējo pasauli un beidzot ar šī raksta varoni – mākslīgo intelektu. Gana sarežģīta un pretrunīga arī situācija. Piemēram, daudz runājam, kā bērnus atraut no viedierīcēm, jo viņi reizumis pat vairs nedzīvo īstajā, taustāmajā realitātē, bet tajā pašā laikā arī skolu sistēma, protams, vēlas būt moderna, un viss notiek caur saziņu e-klasēs, Eliis un skolēnu mājasdarbiem izmanto vietnes soma.lv, uzdevumi.lv un citas.
Ja lūkojamies uz procesiem, kas notiek skolā, augstskolā, tālmācībā, pieaugušo izglītībā, tad teorētiski mākslīgais intelekts var aizvietot gandrīz vai 90% no mācību funkcijām. Speciālisti gan atgādina, ka, patērējot šo saturu, ir jābūt zināmām kompetencēm, radošai domāšanai, digitālai emocionālajai inteliģencei. Jāsaprot, ka vērtētājs ir bezdvēseliska mašīna, nevis skolotājs. Savukārt, lai radītu saturu un strādātu ar mākslīgā intelekta programmām jau augstākā līmenī, ir jāzina analītika, matemātika, programmēšana – tātad labā ziņa šajā visā ir tā, ka jauniešiem jāsteidz gūt izglītību un specializāciju šādās jomās, tad ir skaidrs, ka darbs un iespēja sevi nodrošināt nākotnē noteikti būs!
Kādā ārvalstu medija rakstā nesen lasīju, ka Skandināvijā uzskata – mūsdienu jaunieši jau piedzimst ar digitālo gēnu, tāpēc sākumā vajadzētu attīstīt viņos cilvēciskās vērtības un tikai pēc tam tās apaudzēt ar tehnoloģijām. Un tam ir jāpiekrīt, jo bērni un jaunieši mūsdienās teju instinktīvi zina, kā izmantot vienu vai otru tehnoloģiju, bet zūd citi ieradumi, kas iepriekšējām paaudzēm šķita pašsaprotami.
Taisnība skandināviem. Šīs nedēļas sākumā Latvijas skolas saņēma draudu vēstules par terorismu – baiļu sajūta, neziņa, neizpratne par to pārņēma lielu daļu Latvijas. Un arī tas jau tagad tiek klasificēts kā kiberuzbrukums. Ko darīsim, kad lielāku kontroli sāksim nodot mākslīgajam intelektam un visam, kas ar to saistīts? Patiešām satraucoši, uz kurieni mūs vedīs nākotne, lai arī cik patīkami un vērtīgi nebūtu neskaitāmie tehnoloģiju brīnumi, kas atvieglo sadzīviskās, darba, finanšu, sociālās un pat mājas soļa lietas.
Tāpēc visi, kas lietojam internetu, reģistrējam kontus dažādās platformās, paturēsim prātā –mūsu darbības jau tagad tiek fiksētas. Ik brīdi tiek izstrādāti jauni algoritmi, uz kuru pamata tas pats mākslīgais intelekts piemeklē atbilstošas, tieši tajā brīdī mums aktuālas reklāmas, attēlus, ierakstus sociālajos tīklos un citus nieciņus.
Reizēm šķiet kā likteņa pirksts – es kaut ko nodomāju, pateicu kādam pa telefonu, un, re, – te jau man acu priekšā parādās kāds simbolisks citāts vai apcerīga fotogrāfija! Tas nav liktenis, bet gan neredzamā, visas pasaules kontrolējošā datora smadzeņu jauda.
Komentāri