Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Mākslīgais intelekts mūs ved.. uz kurieni?

Anna Kola
07:48
18.10.2023
23

Pēdējos mēnešos tie, kas lieto viedierīces un gūst informāciju avotos internetā, noteikti būs pamanījuši, ka liela uzmanība veltīta tēmām, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un brīnumiem, ko tas spēj paveikt. Tiek radīti attēli, kuros pirmajā acumirklī šķiet redzami īsti cilvēki kādā skaistā vai necilākā vietā, tomēr nekas no redzamā nav pat tuvu realitātei – to visu radījis mākslīgais intelekts. Baisi.

No cilvēkiem, kas bieži uzturas ārvalstīs, dzirdu, ka daudzviet tiek krasi samazināts klientu apkalpojošo institūciju skaits, to­starp banku filiāles, jo gluži vienkārši viss, ko savulaik kāds bija pieradis nokārtot bankā uz vietas, tiek darīts elektroniski, izmantojot to pašu nu jau pieminēto mākslīgo intelektu. Ļoti daudzviet jau populāras un par normu kļuvušas pašapkalpošanās kases. Šur un tur arī Latvijā parādās ierīces, kas no uz kases virsmas uzlikto apģērbu vai citu preču kaudzītes sazin kādā tehnoloģiski brīnumainā veidā nolasa cenu zīmes, un uz ekrāna jau parādās informācija par visu iepirkuma groziņa saturu. Atliek vien pielikt maksājuma karti vai mobilo telefonu, un – čiks! – gatavs!

Iepirkšanās, klientu apkalpošana, nenoliedzami, ir ļoti ērta, ja visu var izdarīt, izmantojot vied­ierīci. Nav jādodas uz konkrētu vietu, jāstāv rindā un jāgaida – viss notiek ātri, bez sevišķas piepūles un nervu kairināšanas. Tomēr visam labajam, ko mākslīgais intelekts mums nes, ir sava baisā puse, un arī par to jau var dzirdēt nostāstus no citām valstīm. Piemēram, Lielbritānijā gandrīz jau vairs nav restorānu, kur cilvēku pienācīgi apkalpo viesmīlis. Jā, viesmīļi tur ir, bet, ieejot restorānā, viņi bezgala steidzīgi vien pamāj uz brīvu galdiņu un norāda uz lielo QR kodu galda malā. Ar tā starpniecību tad nu var gan apskatīt ēdienkarti, gan pasūtīt, gan samaksāt. Viesmīli redzat vien tik, cik viņš mudīgā solī atnes pasūtītā ēdiena šķīvi. Tā palēnām kļūst par normu.

Tas biedē, jo nozīmē – paliks arvien mazāk darbavietu, kur cilvēkiem būtu iespēja pelnīt. Jo vairāk robotizētu ietaišu, kas aizvieto reālo darbaspēku, jo, šķiet, bēdīgāka būs situācija ar sabiedrības vidusslāni un arī sociāli zemākiem slāņiem.

Pagājušajā nedēļā starp nejēdzīgajiem ziņu virsrakstiem, ar kādiem diemžēl ir pilnas populārās ziņu vietnes interneta vidē, parādījās virsraksts, ka kāds amerikāņu sporta žurnāls ir noslēdzis līgumu ar modeli, kuru radījis mākslīgais intelekts. Darba līgums ar kaut ko, kas pat neeksistē!

Šķiet, 21. gadsimts patiešām zeļ un plaukst no domas par visu mākslīgo, sākot ar ārējo izskatu, māksloti apgarotu iekšējo pasauli un beidzot ar šī raksta varoni – mākslīgo intelektu. Gana sarežģīta un pretrunīga arī situācija. Piemēram, daudz runājam, kā bērnus atraut no viedierīcēm, jo viņi reizumis pat vairs nedzīvo īstajā, taustāmajā realitātē, bet tajā pašā laikā arī skolu sistēma, protams, vēlas būt moderna, un viss notiek caur saziņu e-klasēs, Eliis un skolēnu mājasdarbiem izmanto vietnes soma.lv, uzdevumi.lv un citas.
Ja lūkojamies uz procesiem, kas notiek skolā, augstskolā, tālmācībā, pieaugušo izglītībā, tad teorētiski mākslīgais intelekts var aizvietot gandrīz vai 90% no mācību funkcijām. Speciālisti gan atgādina, ka, patērējot šo saturu, ir jābūt zināmām kompetencēm, radošai domāšanai, digitālai emocionālajai inteliģencei. Jāsaprot, ka vērtētājs ir bezdvēseliska mašīna, nevis skolotājs. Savukārt, lai radītu saturu un strādātu ar mākslīgā intelekta programmām jau augstākā līmenī, ir jāzina analītika, matemātika, programmēšana – tātad labā ziņa šajā visā ir tā, ka jauniešiem jāsteidz gūt izglītību un specializāciju šādās jomās, tad ir skaidrs, ka darbs un iespēja sevi nodrošināt nākotnē noteikti būs!

Kādā ārvalstu medija rakstā nesen lasīju, ka Skandināvijā uzskata – mūsdienu jaunieši jau piedzimst ar digitālo gēnu, tāpēc sākumā vajadzētu attīstīt viņos cilvēciskās vērtības un tikai pēc tam tās apaudzēt ar tehnoloģijām. Un tam ir jāpiekrīt, jo bērni un jaunieši mūsdienās teju instinktīvi zina, kā izmantot vienu vai otru tehnoloģiju, bet zūd citi ieradumi, kas iepriekšējām paaudzēm šķita pašsaprotami.

Taisnība skandināviem. Šīs nedēļas sākumā Latvijas skolas saņēma draudu vēstules par terorismu – baiļu sajūta, neziņa, neizpratne par to pārņēma lielu daļu Latvijas. Un arī tas jau tagad tiek klasificēts kā kiberuzbrukums. Ko darīsim, kad lielāku kontroli sāksim nodot mākslīgajam intelektam un visam, kas ar to saistīts? Patiešām satraucoši, uz kurieni mūs vedīs nākotne, lai arī cik patīkami un vērtīgi nebūtu neskaitāmie tehnoloģiju brīnumi, kas atvieglo sadzīviskās, darba, finanšu, sociālās un pat mājas soļa lietas.

Tāpēc visi, kas lietojam internetu, reģistrējam kontus dažādās platformās, paturēsim prātā –mūsu darbības jau tagad tiek fiksētas. Ik brīdi tiek izstrādāti jauni algoritmi, uz kuru pamata tas pats mākslīgais intelekts piemeklē atbilstošas, tieši tajā brīdī mums aktuālas reklāmas, attēlus, ierakstus sociālajos tīklos un citus nieciņus.

Reizēm šķiet kā likteņa pirksts – es kaut ko nodomāju, pateicu kādam pa telefonu, un, re, – te jau man acu priekšā parādās kāds simbolisks citāts vai apcerīga fotogrāfija! Tas nav liktenis, bet gan neredzamā, visas pasaules kontrolējošā datora smadzeņu jauda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
23

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
37
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi