Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Ķekatnieki Cēsīs sadedzina bluķi

Druva
00:00
23.12.2006
18
3lp Blukja Vilksana

Ceturtdien bija gada īsākā diena. Latviskajās tradīcijās – Ziemassvētki, brīdis, kad iet budēļos, svētīt bluķa vakaru un ugunskurā sadedzināt šīgada sārņus, visu slikto.

Ģērbušies maskās, bungas rībinādami un dziedādami, cauri pilsētas centram, ieinteresējot, dažu nobaidot, bet visiem laimes un svētību vēlēja budēļi, kuri līdzi vilka lielu bluķi.

Tad gājiens pa Torņa ielu nonāca Pils dārzā, kur bluķis tika ielikts ugunskurā, bet ķekatnieki apkārt gāja rotaļās, dziedāja Ziemassvētku dziesmas. Vakarēšana turpinājās “Seno rotu kalvē”.

“ Šoreiz gan atnācām līdzi mazmeitai Diānai un viņas draudzenei Sanitai. Meitenes, kad nācām uz bluķa vakaru, interesējās, vai bluķis būs smags, vai laimes varēs liet, “ “Druvai” pastāstīja cēsnieks Jānis Rande un atzina, ka arī pašiem latviskās tradīcijas ir tuvas.

Ķekatnieku vidū varēja saskatīt folkloras kopas “Dzieti” un “Senlejiņa” dalībnieces. Kā pastāstīja Gaujas Nacionālā parka speciāliste, folkloriste Indra Čekstere, Cēsīs Ziemassvētkos bijusi vairākkārt.

“Ziemassvētkos jābūt svētsvinīgam mirklim un priekam, Ziemassvētki liek līdzdarboties, ne skatīties no malas. Tikai kopā katrs varam sajusties kā tautas daļa,” savas izjūtas atklāja Indra Čekstere.

Vakarēšanā katrs vēlējās izliet laimi. Rotkalis Daumants Kalniņš strādāja visu vakaru, un tieši viņam laimes lējēji uzticēja izskaidrot lielo brīnumu. Dažs bija patiesi priecīgs, jo izlēja ceļu, cits laivu, vēl kāds pils torni. Diāna Mateusa pieskrēja pie vecvecākiem un laimīga stāstīja, ka izlējusi ko līdzīgu puķei, bet citiem laime atgādinot roni.

“Dzietu” dziesmas ne vien radīja svētku noskaņas, katrs mēģināja dziedāt līdzi. Par kopābūšanu kuplā pulkā bija gandarīta Elga Broka. “Bluķa vakara tradīcija ir jāatdzīvina. Jaunatne maz zina par latviskajiem Ziemassvētkiem. Ejot maskās cauri pilsētai, jaunieši brīnījās, vai šodien helovīns. Svešas tradīcijas iespiežas, savas aizmirstam,” teica Elga Broka. Dace Balode atcerējās, kā pirms gadiem Āraišu pusē gājuši ķekatās, kā cilvēki gaidījuši.

“Latvieši senatnē zināja, ko dara. Visām tradīcijām ir praktisks pamats. Kādos Ziemassvētkos saimniece aicināja, lai izlecam viņas tulpju dobi. Tā izdarījām. Pavasarī viņa atzina, ka puķes nekad tā nav ziedējušas,” pastāstīja Dace Balode.

Arī nākamgad būs bluķa vakars, pārliecināts rotkalis Daumants Kalniņš un salonveikala “Grieži” vadītāja Daina Avota, kuri jau vairākus gadus cēsniekus aicina uz bluķa vakaru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
30

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
55

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
408

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi