Garais rudens un siltais ziemas sākums vēl nav pamats paredzēt, ka stipri cietīs ziemāji. Valsts aģentūras “Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts” ziemas rudzu selekcijas grupas vadītāja Aina Kokare atzīst, ka izšķirošais būs pavasaris.
– Esam novērojuši, ka tad, ja rudens bijis garš un ziemāju zaļā masa liela, svarīgi, kāds ir pavasaris. Ja sniegs nokūst vēlu, aprīļa otrajā, trešajā dekādē, tad raža var būt apdraudēta. Taču agrā pavasarī, kad sniega sega pazūd martā, arī bojāti sējumi ataugs. Šajā laikā vēl ir pietiekami vēss, gaisa temperatūra vienmērīga,- skaidro pētniece.
Siltā laika dēļ ziemāju veģetācija turpinājusies vēl decembrī. Kaut lēni, rudzi, kvieši un tritikāle augusi. Vislielākā masa ir rudziem, kas labi aug šajā periodā. Taču situācija nav kritiska. Protams, daļa zelmeņa masas zem sniega var iet bojā, taču, ja vien saglabājas dzīvs cerošanas mezgls, tad pavasarī ziemāji ataug.
Jāpiebilst gan, ka lielais zelmenis traucē zemes sasalšanai, tiek veicināta sniega pelējuma un citu slimību izraisītāju vairošanās.
