Bijuši gadi, kad lauku saimnieki lēsuši, ka veterinārārsta pakalpojumi izmaksā dārgi, un paši centušies saviem dzīvniekiem un lopiem palīdzēt. Tad veterinārārstei Sandrai Jezarovskai izveidojies savs klientu loks, jo lielās saimniecības bez profesionāļa nav uzdrošinājušās strādāt, tāpat Sandra veikusi un veic ekspertīzes Zaubes lopu kautuvē. Joprojām ziemas mēneši esot klusais laiks, bet pavasarī rokas būšot darba pilnas.
“Kārtīgs saimnieks par dzīvniekiem ļoti uztraucas, tāpēc cenšas, lai tie neslimotu. Ir tik daudz profilakses pasākumu, jāveic analīzes, veselības pārbaudes. Saimniecībās jāvakcinē mājdzīvnieki, jo nevar nodot ne pienu, ne gaļu, ja sunīši un kaķīši nav izpotēti pret trakumsērgu,”sacīja veterinārārste Sandra Jezarovska un piebilda, ka Nītaures pusē lopiņu nekļūst mazāk.
“Likvidē tie, kuriem viena, divas gotiņas. Tie, kuri strādā piena vai gaļas ražošanas saimniecībās, tās tikai paplašina,” sacīja Sandra, kurai ir izveidota privātprakse veterinārijā, bet no klīnikas atvēršanas vi-ņa atteikusies.
“Laukos pret mājdzīvniekiem ir citāda attieksme nekā pilsētā. Ja kaut kas ar kaķīti vai sunīti notiks, cilvēks tūlīt skries uz klīniku. Te aprūpi novelk. Divas nedēļas kaķis klepo, kad ir uz miršanu, tad izdomā pasaukt vetārstu, lai noskaidrotu, kas dzīvniekam vainas. Patīk, ja varu dzīvnieciņam palīdzēt, bet viena suņa dēļ, kuru pie manis atvedīs reizi mēnesī, nevaru ļauties sapnim par savu klīniku,” iespējas novērtēja Sandra.
“Ļoti patīk šis darbs. Traucē vienīgi tie vājprātīgie papīru kalni, atskaites, kuras katru mēnesi jārak-sta, jāved uz Cēsīm. Citādi ir ļoti labi. Bagāta nekad nebūšu, bet darba iepriecināta gan,” noteica Sandra Jezarovska, samīļojot bokserīti Hardiju, kurš saimniecei kļuvis tikpat mīļš, cik savulaik rotveilera šķirnes kucītes, ar kurām izbraukātas suņu izstādes.
Komentāri