SIA “Billes nams” ir jauns, bet nopietns spēlētājs lauku tūrisma biznesā. No tūka un zeķēm līdz viesu namam
Amatas novada Billē gada nogalē darbu sācis Leišavnieku ģimenes viesu nams. Tas ienācis viesmīlības pakalpojumu tirgū ar vērienu. Te labā kvalitātē īstenota Rietumeiropā pēdējos gados valdošā tendence atpūtas un sabiedriskās vietas iekārtot senos ražošanas objektos.
Plašā ēka, kurā izbūvētas vairākas dažāda lieluma zāles, pirts un viesnīca, celta 1876.gadā kā tūka ražotne. Tā piederējusi spānietei Izabellai. Jānim Leišavniekam patīkama šķiet versija, ka tas ir bijis aizsākums šai vietai un ka Billes nosaukums ir atvasināts no senās skaistules vārda.
– Man šķiet simboliski, ka tagad atkal šīs vietas īpašniece ir sieviete. “Billes nams” pieder manai sievai Tamārai, bet, protams, te saimnieko visa ģimene. Taču Tamāras ieguldījums ir ļoti liels. Telpu iekārtojums, interjers ir viņas radošās domas rezultāts, – stāsta Jānis.
Iedot vecajai ēkai jaunu dzīvību nebija viegli. Leišavnieku ģimene šo īpašumu saņēma ļoti nolaistu. Padomju gados te atradās zeķu rūpnīcas “Aurora” cehs. 19.gadsimta nogales celtnes skaidrās līnijas izkropļoja dažnedažādas piebūves un pārbūves, gadiem sakrājušies atkritumi.
– Patiesībā bijušo Billes cehu nemaz negribēju, par īpašnieku kļuvu spēkstacijas dēļ. Tā kā ūdens, kas griezis turbīnas, bija tecējis zem ražošanas ēkām, bija jāņem arī tās. Sākumā nesapratu, ko ar šo vietu darīt. Sāpīgi bija redzēt, kā te izskatās, bet nebija līdzekļu, lai kaut ko izdarītu. Sākām jaukt nost padomju laika neglītās piebūves, vēl nezinot, kas būs tālāk,- atceras Jānis. ES nauda izmantota teicami
Kad radusies iespēja pieteikties uz Eiropas Savienības atbalstu, Leišavnieku ģimene nolēmusi riskēt un izveidot kādreizējā fabrikā elegantu viesu namu.
– Ja nebūtu Eiropas atbalsta, diezin vai būtu projektu sākuši. 175 tūkstoši latu ES līdzfinansējums bija labs stimuls, kaut gan ieguldījuši te esam daudz vairāk. Pagaidām jau arī saņēmuši atpakaļ esam tikai 107 tūkstošus. Strādājam ar kredītiem, kaut jāsaka, ka Latvijā joprojām ir ļoti augstas aizdevumu izmantošanas likmes – septiņi, astoņi procenti gadā – uzņēmējdarbībai tas ir daudz, – domā Jānis.
Projekta pieteikuma sagatavošana un iesniegšana paplūkājusi nervus. Dokumenti bija jāizstrādā īsā laikā, tādēļ izmantoti firmas pakalpojumi. Ja vēlreiz pretendēs uz Briseles atbalstu, tad pieteikumu Jānis izstrādās pats, bet pirmo reizi steiga un pieredzes trūkums licis izvēlēties palīdzību no malas.
Leišavnieku ģimene par ES finanšu līdzekļu piesaisti viesnīcas un atpūtas kompleksa izveidošanā saņēmusi arī Ekonomikas ministrijas Atzinības rakstu. Savukārt konkursā “ Sakoptākais Latvijas pagasts” Jānis Leišavnieks saņēmis atzinību par veiksmīgu privatizācijas projekta realizāciju, izveidojot viesnīcu un hidroelektrostaciju. Senā ēka jaunās skaņās
Lēmums uzsākt atpūtas kompleksa būvi vecās fabrikas teritorijā pieņemts, rūpīgi izvērtējot situāciju. Braukuši uz viesu namiem, viesnīcām, atpūtas kompleksiem, pētījuši pieredzi, vērtējuši tirgus pieprasījumu, daudz un ilgi rēķinājuši. Nenoliedzami, ka jaunas ēkas būvniecība būtu vieglāks un lētāks ceļš, taču to īpašo gaisotni, kas dzīvo šajā namā, jaunceltā iegūt nevar.
Izšķirties palīdzējusi arhitekte Zaiga Gaile. Viņa mudinājusi izmantot īpašās iespējas, kuras dod vecās ēkas arhitektūra. Pat izgatavojusi projekta skici, kas likta pamatā turpmākiem risinājumiem. Būvdarbus veikusi firma “G&Z celtniecība”, kas dibināta 2000. gadu sākumā. Tās īpašnieks Ziedonis Ziemelis ar Leišavnieku ģimeni ir sen pazīstami, tādēļ Jānis priecājies, ka tieši Ziedoņa uzņēmums konkursā iesniedzis labāko piedāvājumu.
– Viegli strādāt kopā ar cilvēku, kuru pazīsti un uzticies. Projekts ļoti liels, bija jāapgūst liela nauda īsā laikā, tādēļ savstarpējā sapratne bija nozīmīga, – atzīst Jānis.
Sadarbība bijusi noderīga abām pusēm. Leišavnieku ģimene atradusi atsaucīgu ideju realizētāju, savukārt celtniecības firmas īpašnieks guvis pieredzi un, ko tur slēpt, arī reklāmu.
Ēka ir pilnībā pārbūvēta, atstājot tikai vēsturiskos sienu mūrus, kas, šur tur atklāti apmeklētāju acīm, ienes telpās gadsimtu elpu. Interjera veidošanā izmantots vietējais materiāls – dolomīts, kas iegūts tepat līdzās. Tas sasaucas ar maigajiem, bēši dzeltenīgi pelēcīgajiem toņiem, kas izraudzīti sienu un grīdu apdarei. Prasmīgi izmantotas gaismas iespējas, mainot noskaņu gan ar lampu dažādību, gan to intensitātes pakāpēm. Ēkā darbojas moderna skaņu aparatūra, kas nodrošina maigu mūzikas fonu visās telpās. Arī citās jomās izmantotas modernas tehnoloģijas, gādātas jaunākās paaudzes iekārtas. Jānis uzskata, ka ieguldīt tajās ir izdevīgi. Tā tiek ieekonomētas uzturēšanas izmaksas un iegūta garantēta kvalitāte.
– Ēku apkurināšanai lieto siltumsūkņus, kuru darbības pamatā tiek izmantots zemes siltums. Līdz ar to elektroenerģijas patēriņš ir apmēram piecas reizes mazāks. Ja izmantotu malku, vajadzētu algot kurinātājus, būtu jāatrod vieta, kur malku glabāt, jāmeklē, kur to iegādāties, kā arī būtu lielāka atkarība no cilvēka darba kvalitātes. Tagad zinu, ka telpās būs tieši tāda temperatūra, kādu vēlēšos, – saka Jānis. Avota ūdens un turku pirts
“Billes nams” šobrīd piedāvā divas banketa zāles, kas der arī semināru un konferenču rīkošanai. Lielākā telpa var uzņemt līdz 150 viesiem, mazākā – 45 cilvēkus. Atsevišķi var izmantot pirts kompleksu ar klasisko saunu un tvaika pirti. Te ir arī baseins, kurā pietiek vietas, lai mestos peldus, un īpašs piedāvājums – mazs baseiniņš ar avota ūdeni. Līdzās pirtij ir neliela viesistaba, cilvēkiem 15.
Ļoti svarīgs piedāvājums ir viesnīca. Tā aizņem ēkas otro un trešo stāvu, kur iespējams pārnakšņot 80 cilvēkiem. Istabas ir dažādas, sākot no luksus numuriem ar platām divguļamām gultām un masīva koka mēbelēm, beidzot ar telpām, kurās vienuviet gultasvietas iekārtotas vairāk nekā desmit cilvēkiem. Pa vidu mazākas vien- un divvietīgas istabiņas. Ja nepieciešams, var uzklāt papildu vietas un izguldināt ap simts cilvēku. Peldēs foreles un stores
Viesu nams ekspluatācijā nodots novembrī, bet, kā saka Jānis, tas, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigts. Jau ir skaidras tuvākās nākotnes ieceres.
Tiks izveidota zivju audzētava, tās ierīkošanai piesaistot Eiropas strukturālo fondu līdzekļus. Iecerēts audzēt alatu un strauta foreļu mazuļus, dabiskās Amatas iemītnieces, lai atjaunotu zivju resursus upē. Savukārt komercmakšķerēšanai piedāvās varavīksnes foreles, stores. Lai nodarbotos ar šo rūpalu, Jānis mācījies kursos un saņēmis sertifikātu, kas apliecina zināšanas nozarē.
Ar zivīm saistās arī nākamais plāns – uzbūvēt restorāna ēku. To cels vietā, kur patlaban darbojas turbīnas. Spēkstacija tiek pārcelta mazliet tālāk no viesu nama, veicot nelielu pievadkanāla pārbūvi. Bet apmēram tajā vietā, kurā patlaban no turbīnām mutuļojot gāžas ūdens, atradīsies telpa maltītēm. Tās apmeklētāji cauri grīdā iebūvētiem stikla blokiem varēs priecāties par zivīm – storēm, forelēm un citām skaistulēm, jo ūdens tecējumu zem ēkas saglabās. Jānim padomā daži knifi, kā padarīt ūdeni un tā iemītnieces labi redzamas, bet tie lai paliek intrigai.
Un trešā tuvāko gadu iecere ir krodziņš autostāvvietā pie Amatas. Šī zeme pieder Leišavnieku ģimenei. Būtu grēks vietā, kuru apmeklē tik daudz tūristu, nepiedāvāt iespēju ieturēt maltīti, atspirdzināties un papriecāties par Amatas ūdeņiem. Šī doma radusies, redzot, kā kāda vācu tūristu grupa, izkāpusi no autobusa, metusies pie upes, lai pabradātu pa straumi.
– Protams, viss atkarīgs no līdzekļiem. Līdzko būs pieņemamas finansēšanas iespējas, tā turpināsim pilnveidot atpūtas kompleksu, – atzīst Jānis. Īstā vieta īstajā brīdī
Jānis Leišvnieks piekrīt, ka pirms septiņiem gadiem, ļaujoties toreizējam pašvaldības vadītājam Pēterim Ontužānam pierunāt sevi paņemt noplukušo Billi, ir ieguvējs. Īstenot ieceres nav bijis viegli. Grūti gājis ar spēkstacijas būvniecību gan finanšu, gan sabiedrības attieksmes dēļ. To uzsāka celt 2002. gadā, veicot plašus zemes darbus, par kuriem ne viens vien izteica pretenzijas. Taču tagad ir prieks, ka tajā vietā, kur Latvijā jau 19.gadsimtā pirmo reizi tika ražota elektriskā strāva, atkal darbojas HES, ka izdevies sakārtot skaisto, bet pagalam nolaisto vecās tūka fabrikas ēku un apkārtni.
– Gandarījums, ka visi, kas šeit bijuši saka – gribas atkal atgriezties. Tad jūti darba jēgu, prieku, ka izdevies izveidot vietu, kas cilvēkiem patīk, – atzīst Jānis.
Par “Billes nama” veiksmi Jānis uzskata arī tā tapšanas laiku.
– Ja celtniecību sāktu tagad, tad divos gados to neizdotos pabeigt. Trūkst celtnieku, ievērojami augušas darba un materiālu izmaksas. Bet, ja būtu sākuši agrāk, nebūtu pieejami tik kvalitatīvi materiāli. Turklāt varējām mācīties no citu kļūdām, arī izpratne par šīs uzņēmējdarbības prasībām un tirgus pieprasījumu jau bija pavisam citāda nekā pirms desmit gadiem, – atzīst viesu nama saimnieks.
Tiks piešķirti līdzekļi lauku tūrisma attīstībai
Zemkopības ministrijas izstrādātās Lauku attīstības programmas 2007. – 2013 gadam projekts paredz, ka, realizējot šo programmu, tiks īstenots atbalsta pasākums “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”. Šī pasākuma ietvaros paredzēts sniegt atbalstu jau esošu tūrisma mītņu, viesu māju un kempingu rekonstrukcijai un renovācijai ar mērķi uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Tāpat ir paredzēts atbalsts tūrisma infrastruktūras attīstīšanai un vides aizsardzības investīcijām tūrisma mītnēs, bet netiek plānots atbalstīt jaunu tūrisma mītņu, viesu māju vai kempingu būvniecību. Pasākumam jāsekmē lauku tūrisma pakalpojumu klāsta paplašināšanās ar jauniem vai atjaunotiem produktiem un pakalpojumiem.
Minētajā septiņu gadu periodā projektā paredzēts investēt 25958436 latu.
Ar sīkāku informāciju par Lauku attīstības programmas 2007. – 2013 gadam projektu var iepazīties Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv
Komentāri