Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” galvenais speciālists viduslaiku pils jautājumos
Atbilde uz Ēvalda Zariņa vēstuli ”Cēsu pilij paceļamais tilts” ”Druvas” 9. janvāra numurā
Cēsu viduslaiku pils ir viens no tiem vēstures pieminekļiem, ar kuru saistītās pārmaiņas sabiedrība uztver īpaši jūtīgi. Savulaik rezonansi izraisījis pirmā pasaules kara priekšvakarā izbūvētais pils Rietumu torņa jumts, bet nu tas kļuvis par pilsētas pazīstamības zīmi un iekļauts pilsētas logotipā. Bijušās pieminekļu valdes arhīvā atrodama 1938.gadā rakstīta vēstule, kurā kāda rīdziniece pauž sašutumu par Cēsu pilsdrupās notiekošajiem restaurācijas darbiem, kas laupot drupām romantiku, bet, tieši pateicoties 1930.gados veiktajiem darbiem, līdz mūsdienām ir saglabājušies pils Dienvidu un Ziemeļu torņi. Tāpat asas diskusijas izraisījusi estrādes izbūve viduslaiku pils pakājē 1960.gados, bet nu tā ir neatņemama Pils parka ainavas sastāvdaļa un iecienīta pasākumu norises vieta. Līdzīgu rezonansi sacēlis arī pagājušā gada vasarā izbūvētais koka tilts pāri Cēsu pils aizsarggrāvim. To, kā tas spēs iekļauties apkārtējā kultūrvēsturiskajā ainavā, varēs pateikt tikai laiks.
Kā zināms, vēsturiski ieeja Cēsu pilī vedusi caur pirmo priekšpili līdz pils aizsarggrāvim un tālāk pāri tiltam uz ieejas vārtiem. Sākotnēji uz pili vedis paceļamais tilts, no kura saglabājušies tikai atsevišķu balstu fragmenti. Ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga (1450.-1535.) laikā veikto pils pārbūvju ietvaros pārbūvēts arī tilts – kādreizējā paceļamā tilta vietā uzmūrēta mūra celtne ar vairākām telpām. Jaunais koka tilts, kas vairs nav bijis paceļams, izveidots blakus mūra celtnei. Šādā izskatā Cēsu pils tilts attēlots arī senākajos zināmajos plānos. Koka tilts un mūra celtne tam blakus sagruvuši 18.gs. Līdz pat šodienai ieeja pilī vedusi caur kādreizējo kapelu, kuras sienās izlauzti speciāli šim nolūkam paredzēti vārti.
Pirmās arheoloģiskās liecības par Cēsu pils tiltu iegūtas jau 1830.gados, kad Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Emanuēla fon Zīversa (1817. – 1909.) vadībā veikti vieni no senākajiem izrakumiem Latvijā. Tilta paliekas pilnībā izpētītas no 1977. līdz 1982.gadā arheoloģes Z.Apalas vadībā. Lai gan izrakumu laikā iegūtas nozīmīgas liecības pils būvvēstures izpētei, tilta paliekas nesniedz pilnvērtīgu informāciju par tā kādreizējo izskatu.
Tilta atjaunošana pāri pils aizsarggrāvim ir sen lolota iecere, tikai līdz šim finansiālu apsvērumu dēļ to nebija izdevies realizēt. Jaunuzceltā tilta projekta autors ir arhitekts Arturs Lapiņš, kas specializējies viduslaiku pieminekļu konservācijas-restaurācijas darbu projektēšanā un ir vadošais speciālists šajā jomā Latvijā.
Doma par paceļamā tilta atjaunošanu nemaz netika pieļauta, jo sakarā ar vēsturisko liecību trūkumu tā korektu rekonstrukciju nav iespējams veikt. Tādējādi projekts paredzēja tiltu izbūvēt vietā, kur tas atradies pēc 16.gs. pārbūvēm. Par labu šādam risinājumam kalpoja vairāki būtiski argumenti: * par šādu tilta izvietojumu liecina vienīgie pieejamie arhīva materiāli; * respektējot arheoloģisko izrakumu laikā atsegtās tilta paliekas, tilts veidots tām līdzās, nevis balstīts uz tām; * atrodoties uz jaunā koka tilta, ir iespējams aplūkot oriģinālās tilta konstrukcijas.
2006.gadā, pateicoties Eiropas kopienas finansiālam atbalstam, varēja uzsākt darbu pie Cēsu pils vēsturiskās ieejas atjaunošanas. Tas ir vesels darbu komplekss, kas paredz likvidēt vairākus gadsimtus lietoto ieeju pilī caur kapelu un atjaunot kādreizējo kustības virzienu pāri aizsardzības grāvim uz vārtiem, kas ved pils pagalmā. Pagājušajā vasarā izdevās realizēt tilta izbūvi, bet rudenī noslēdzās mūru nostiprināšana virs ieejas vārtiem. Sākot ar šo pavasari, cēsnieki un pilsētas viesi Cēsu pilsdrupās varēs majestātiski iesoļot pa pils galvenajiem vārtiem, tāpat kā to kādreiz darījuši pilī dzīvojošie.
Komentāri