Aizvadītā gada nogalē Cēsu dome pieņēma lēmumu “Par detālplānojuma brīvdabas estrādes un ar to saistīto objektu teritorijai Cēsīs pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai”. Atpūtas zona visiem vecumiem un interesēm
Kā jau sabiedriskajā apspriešanā paredzēts, notika arī publiskais pasākums, kurā ikviens interesents varēja tikties ar detālplāna izstrādātājiem un pašvaldības pārstāvjiem. Tiesa, interesentu domes zālē nebija pārāk daudz, bet tā ir jau ierasta aina šādos publiskajos pasākumos. Diemžēl pieredze rāda, ka pretenzijas daudziem rodas pēc tam, kad viss jau ir apstiprināts.
Sanāksmes sākumā detālplāna izstrādes vadītāja Zaiga Jēkabsone pastāstīja, ka sabiedriskās apspriešanas pirmajā kārtā par Pirtsupītes teritorijas attīstību, lai uzzinātu, ko iedzīvotāji grib redzēt šajā teritorijā, atsaucības nav bijis. Tad pašvaldība veikusi īpašu anketēšanu, aptaujājot dažādas iedzīvotāju grupas.
“Domas dalījās, vieni gribēja te redzēt sakārtotu vidi, netrūka arī tādu, kuri vēlējās, lai paliktu neskartā daba. Šī lielā teritorija atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā, bet situācija tajā nav pārāk laba. Tikai pa gabalu viss ir skaisti, bet, iepazīstot tuvāk, redzams, ka pastaigu vietu tur maz, upīte piesārņota, aug latvāņi, un stihiski izveidotās takas ne visos laika apstākļos ir izbrienamas,” teica Z. Jēkabsone.
Viņa arī atgādināja, ka doma par jaunu estrādi Cēsīs radusies jau pirms 20 –30 gadiem. Domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Inta Ādamsone informēja, ka pirms dažiem gadiem jau veikta iedzīvotāju domu apzināšana, kur viņi gribētu redzēt brīvdabas estrādi, un 70 procenti to vēlējušies redzēt tieši Pirtsupītes ielejā.
Firmas “Carl Bro” arhitekts Mihails Čeburaškins, kurš kopā ar Loretu Urtāni izstrādāja detālplānu, iepazīstināja ar reālo situāciju un pastāstīja par iecerēm šajā teritorijā. Centrālais objekts, brīvdabas estrāde paredzēta 3000 pārvietojamām sēdvietām un 7000 stāvvietām. Arī estrādi iecerēts veidot no salokāmām konstrukcijām, lai ikdienā tā neaizsegtu ainavu. Netālu no tās plānots izveidot nelielu estrādi bērniem un mazākiem pasākumiem ar 350 vietām. To varēs izmantot arī tuvējā bērnudārza bērni saviem pasākumiem.
“Šī teritorija iecerēta kā plaša atpūtas zona, tāpēc gājēju celiņu tīkls veidots, ņemot vērā esošo taku sistēmu un reālās teritorijas analīzi. Tā kā šajā teritorijā aug aizsargājami biotopi, pastaigu takas ierīkotas pa perimetru to augšanas vietām. Celiņu malā būs soliņi, paralēli celiņiem būs veloceliņš, lai braucēji netraucētu gājējiem, ziemā būs arī 2,5 kilometrus gara slēpošanas trase. Takas un trase būs apgaismotas.
Iecerēts izveidot arī vairākus dīķus, kas sakārtos ainavisko skatījumu.
Projekta uzdevumā bija noteikts, ka jāizveido vieta, kur ziemā bērni varētu braukt ar ragaviņām, bet situācija tāda, ka jebkurš nobrauciens beidzas Pirtsupītē. Tad piedāvājam risinājumu, ka ziemā konkrētu upītes daļu pārsedz ar koka vairogu, tādējādi ragaviņu braukšanu padarot drošu,” stāstīja M. Čeburaškins.
Vienā Pirtsupītes teritorijas malā atradīsies skeitparks, kas veidots, ņemot vērā analogus, kādi realizēti Vācijā.
Viestura ielas malā iecerēts izveidot plašu autostāvvietu. Daļa autostāvvietas būs ar stiprināto zālienu, un ikdienā to varēs izmantot kā futbollaukumu. Pārējo stāvvietu varēs izmantot arī Viestura ielas kvartālā dzīvojošie.
Lai cilvēki bez bažām varētu nokļūt no Pils parka jaunajā teritorijā, nešķērsojot ielu, plānots izveidot tuneli. “Tādējādi veidosies vienota parku sistēma,” piebilda arhitekts. Satrauc iespējamais skaļums
Pēc viņa stāstījuma atnākušie uzdeva jautājumus par interesējošām tēmām un problēmām. Viestura ielas pārstāvji izteica satraukumu par troksni, kas nāks no estrādes, it īpaši, ja tur notiks diskotēkas, kas parasti ilgst līdz rītam. Jau tagad no Pils parka skaņa ir labi sadzirdama graviņas otrajā pusē un slimnīcā. “Pirtsupītes graviņa kā atpūtas zona ir laba iecere un pilsētniekiem vajadzīga, vien ir bažas par estrādi, vai skaļums netraucēs apkārtējiem, arī tiem, kuri ārstēsies slimnīcā. Varbūt ir vērts padomāt par estrādes izveidi citā vietā,” teica kāda klausītāja.
M.Čeburaškins paskaidroja, ka trokšņu mērīšana nav veikta, bet tas jādara, izstrādājot tehnisko projektu, veicot mērīšanu plašā teritorijā, dažādās sezonās.
Cēsu domes pārstāvji skaidroja, ka šī vieta estrādes izveidei izvēlēta, ņemot vērā to, ka šī varētu būt reģionālā estrāde, kur notiktu arī ļoti plaši kultūras pasākumi. Cēsis tomēr grib nostiprināt sevi kā reģiona kultūras centru, ja gribam redzēt estrādi pilsētas centrā, jārēķinās ar neērtībām. Pils parks paliks opermūzikas un klasiskās mūzikas koncertiem, jaunajā notiks plašāki sarīkojumi – dziesmu svētki, koncerti, kuri līdz šim notika stadionā.
Jautāta par ieceres realizācijas termiņiem, Z. Jēkabsone atzina, ka par tiem runāt vēl pāragri: “Pašvaldības rīcībā nav tik liela finansējuma un arī nebūs, tāpēc domāsim par Eiropas naudas un valsts investīciju piesaisti.”
Pilsētas galvenais arhitekts Jānis Zlaugotnis norādīja, ka šis ir sarežģīts process, un svarīgi to īstenot kompleksi, iespējami ātrā laikā, lai būtu redzams teritorijas kopējais skatījums: “Ja teritorijas labiekārtošana ilgs daudzus gadus, visu laiku būs nepabeigtības sajūta.”
Šī sabiedriskās apspriešanas kārta turpināsies līdz 24.janvārim, tāpēc ikviens cēsnieks tiek aicināts iesaistīties šīs ieceres izvērtēšanā, jo tā skar visas pilsētas attīstību. Visus iesniegumus, ieceres, priekšlikumus un iebildes nepieciešams iesniegt domē līdz 24.janvārim. Plašāka informācija par detālplānojumu atrodama domes otrā stāva vestibilā un internetā www.cesis.lv.
Svarīgs ir domāšanas veids
Pēc publiskā pasākuma “Druva” uzdeva dažus jautājumus detālplāna izstrādātājam Mihailam Čeburaškinam.
– Vai viegli izstrādāt detālplānu šādai neapgūtai teritorijai?
– Tas atkarīgs no pieredzes. Iesācējam droši vien grūti, bet es visu mūžu pārsvarā esmu nodarbojies ar pilsētbūvniecību. Es sajūtu šīs teritorijas specifiku un allaž cenšos to izprast visas pilsētas kontekstā. Tas ir ļoti svarīgi. Redzot, kā Latvijā notiek projektēšana, apgalvoju, ka ir arhitekti, kas prot konkrēto objektu teicami ielikt vidē, bet ir darbi, ko es nevaru pieņemt. Diemžēl šādi objekti parādās, jo dažviet to nosaka politisks lēmums.
Strādājot ar tik plašu projektu, svarīgs ir domāšanas veids. Arhitekts nevar domāt, cik viņš saņems par konkrēto pasūtījumu, jādomā par telpu, par to, kas paliks pēc mums. Svarīgi, lai šis darbs būtu visiem pieņemams. To vajadzētu ielāgot visiem arhitektiem, kuri strādā pilsētbūvniecībā.
– Bet šī ir teritorija ar ļoti īpašu reljefu, kur jāprot saskatīt kopējo kontekstu.
– Esmu ne tikai arhitekts, man ir vairākas izglītības, tostarp arī ģeogrāfa. Tāpēc varu savam darbam pieiet kompleksi, izvērtējot teritoriju no dažādiem skatu punktiem. Man patīk kalni, jo tur ir sarežģīts reljefs. Ieleja jau ir kaut kas līdzīgs, tur ir nogāzes, šajā vietā ir īpaša augu valsts, kas arī jāņem vērā.
Man bija uzdevums saglabāt šo dabiski sabalansēto vidi, eleganti ieliekot tur konkrētus elementus – takas, estrādi. Tā neizjauks mežonīgo dabu, jo tiks galvenokārt veidota esošo mazdārziņu vietā, kas nav neskartā daba.
Man šķiet, mums izdevies rast labu risinājumu šīs teritorijas labiekārtošanai. Man patīk, ka tagad veidosies vienota sistēma kopā ar Pils parku un Livonijas pils ansambli. Tagad vecpilsētu varēs redzēt no iecerētās estrādes, tas ir tikai pluss. Protams, būs cilvēkiem varbūt arī dažas neērtības, bet, manuprāt, kopējo ieguvumu būs vairāk.
– Kas bija grūtākais detālplāna izstrādes procesā?
– Grūti bija apsekot visu teritoriju, jo tas bija jādara vairākkārt – vasarā, kad visu nevarēja pilnībā izvērtēt, jo traucēja lapojošie koki, un tagad, rudenī. Teritorija liela, vajadzīgs pilnīgs skatījums, tas prasīja noteiktu laiku. Kad iepazinu teritoriju, man uzreiz bija redzējums, kā te vajadzētu izskatīties. Jo sarežģītāka teritorija, jo interesantāk strādāt, projektēt līdzenā vietā nav interesanti. Tāpēc arī piekritu šim piedāvājumam, jo te vajadzēja strādāt radoši. Ja atbalsts ir no pašvaldības, rezultāts vienmēr ir labs.
Cēsu pašvaldības darbu un darbinieku profesionalitāti vērtēju ļoti pozitīvi. Tā ir viena no retajām pašvaldībām, ar kuru viegli sadarboties un atrast kopēju valodu. Viņi atbalsta labus priekšlikumus un arī paši nāk ar tādiem. Redzu, ka viņiem ir radoša pieeja darbam.
Komentāri