Daudzkārt esam runājuši par darba līguma nozīmi katra strādājošā ikdienā. Taču Ziemeļvidzemes reģiona valsts darba inspekcijas Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā, vērtējot pagājušo gadu, sarunā atklāja, ka vēl arvien strādājošie neapzinās darba līguma nozīmi.
“Vēl pavisam nesen bija gadījums, kad mūsu birojā ieradās darbinieks ar sūdzību, ka viņam darba devējs nav izmaksājis algu par pēdējiem nostrādājamiem mēnešiem. Taču darba devējs paziņo, ka šo cilvēku redz pirmo reizi. Šādās situācijās mēs varam vien ieteikt darbiniekam doties uz tiesu, meklēt lieciniekus un šādā veidā pierādīt savu patiesību un pāri nodarījumu,” situāciju raksturo darba inspektore un piebilst, ka nereti, dodoties uz uzņēmumiem pārbaudēs, nākas redzēt situācijas, kā nelegāli jeb bez darba līguma strādājošie bēg no valsts darba inspektoriem, lec pāri sētām vai slēpjas zem baļķu krāvumiem.
“Cilvēki nesaprot, ka ar to viņi kaitē paši sev, nevis mums. Kāds varbūt ir uzskaitē bezdarbniekos, bet kaut kur paslepus piepelnās. Darbinieki kādreiz domā, ka nestāstot un slēpjoties viņi aizstāv darba devēju, taču esmu pārliecinājusies, ka strīdus situācijās darba devējs reti aizstāv savu darbinieku,” atzīst darba inspektore S. jaunākā.
S. Jaunākā vēlreiz uzsver, ka darba līgums ir garantija gan tam, ka tiks izmaksāta alga, gan visām sociālajām garantijām. Bez tam darba līgums nedrīkst būt mutiska vienošanās, bet gan slēdzams rakstveidā. Der atcerēties arī to, ka darba ņēmējam savs darba līguma eksemplārs jātur mājās, nevis darba vietā, piemēram, skapītī. Vēlreiz pārlapojot Darba likumu, jāuzsver: * Darba līgums slēdzams rakstveidā. * Pirms darba līguma parakstīšanas tas rūpīgi jāizlasa. * Darba līgumā var tik ierakstīts vēl kāds punkts, ja darba devējs un ņēmējs uzskata to par nepieciešamu. * Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja. * Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. * Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Savukārt darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. * Uzsākot darba attiecības, darba devējs darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku. Saskaņā ar Darba likumu pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. * Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Komentāri