– Atspērienu tam deva iepriekšējais kolektīva vadītājs Normunds Baltskars. Viņš 90.gadu nogalē sapulcināja jaunus cilvēkus, cēsniekus. Sākumā ilggadējie mednieki jauno entuziastu aktivitātes uzņēma atturīgi. Attiecības bija labas, medībās nebija problēmu, bet kopēju tradīciju kopšanā vecākā paaudze neiesaistījās. Ar laiku šī situācija mainījās. Mūsu senioru kodols ir Zigfrīds Puriņš, Valdis Pats, Andrejs Gediņš, Gunārs Vilde, Ivars Gailītis, Ansis Rozenbergs, – saka “Daibes” priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Tradīciju veidošanai un uzturēšanai vajadzīga vieta, kur apmesties. Diemžēl 90.gadu vidū medību kolektīvs zaudēja pašu celto mednieku māju un kādu laiku bija bez pajumtes. Nu Jāņa Bērziņa saimniecībā, Stalbes pagasta “Zaķos”, kas atrodas līdzās medību platībām, atkal atrasta mājvieta. Viena “Zaķu” saimniecības ēka, bijusī piena māja, pārbūvēta un iekārtota mednieku vajadzībām. Lai tiktu galā ar lielākajiem darbiem, kluba biedri atsaucīgi piedalījušies talkās. Tomēr lielākais nopelns pienākas Bērziņu ģimenei, kas bez atlīdzības atvēl telpas, aprūpē tās. Taču, ko citu darīsi, ja “Zaķu” saimnieks un viņa dēls Mārtiņš ir kaislīgi mednieki, bet pati saimniece Vija ar prieku iet dzinējos? Iedibina jaunas tradīcijas
Mednieku māja ir vieta, kur pārspriež medību rezultātus, apsver kluba darbības virzienus un svin kolektīva jubilejas. Par tradīciju pēdējos gados kļuvušas Ziemassvētku balles. Uz tām mednieki ierodas ar ģimenēm un draugiem.
Ģimeniskas tradīcijas ieviesušās arī mednieku sporta pasākumos. Klubs regulāri piedalās gada lielākajā mednieku notikumā Latvijā – Minhauzena festivālā. Līdzi medniekiem brauc sievas, bērni. Un ne tikai atpūšas, bet arī startē. Arī citos pasākumos, kuros piedalās vai kurus rīko kluba biedri, ģimenes locekļi un draugi ir gaidīti viesi.
Pagājušajā gadā “Daibe” lika pamatus vēl kādai jaunai tradīcijai – ziemas sporta spēlēm. To rīkošanā piedalījušies visi kluba biedri, un nav iespējams novērtēt, kurš darījis vairāk, kurš mazāk, vērtē Jānis Bērziņš.
Sporta spēlēs iekļautas gan nopietnas disciplīnas- meža biatlons un zemledus makšķerēšana, jo gandrīz divas trešdaļas biedru ir arī bļitkotāji, gan atraktīvākas nodarbes – bluķa vilkšana, cirvja mešana un citas. Veiklībā sacentušies deviņu mednieku klubu biedri, viņu draugi, tuvinieki. Sacensības izdevušās lieliski un tradīcija tiks turpināta. Šogad ziemas spēles iecerēts rīkot marta sākumā. Ja sniega šai laikā vairs nebūs, tiks domāts par citu piedāvājumu. Medī un saudzē
Kopš sākusies sezona medībām ar dzinējiem, nav neviena nedēļas nogale, kad “ Daibes” kolektīvs nebūtu devies medībās. Ik sestdienu mednieki pulcējas Stalbes pagasta “Zaķos”, Jāņa Bērziņa saimniecībā, kas pēdējos gados kļuvusi par “Daibes” tikšanās vietu, lai ar bisi plecā dotos mežā.
Taču reizē ar aktīvām medībām tiek domāts par dzīvnieku saudzēšanu un piesaistīšanu. Kluba valde nobalsojusi par priekšlikumu šajā medību sezonā medīt mazāk aļņu un staltbriežu, nekā saņemtas atļaujas. No katras lielo pārnadžu sugas medīs tikai pa vienam, lai aļņu un staltbriežu mammas te jūtas droši, lai nebaidās veidot mājvietu, kur pasaulē nāks mazulis.
– Mūsu medību teritorija ir 6,5 tūkstoši hektāru. Tā ir izstiepta. Skaidrs, ka lielie pārnadži nedzīvo tikai mūsu platībās. Vienu un to pašu alni vai staltbriedi uzskaita gan viens, gan otrs, gan trešais apkaimes kolektīvs. Faktiski dzīvnieku ir mazāk, bet medību atļaujas saņem pēc uzskaitītā. Mūsu kolektīvs gribētu vienoties ar abiem kaimiņu kolektīviem par kopēju dzīvnieku uzskaiti, lai nodrošinātu objektīvu lielo pārnadžu skaitu, – saka Jānis Bērziņš.
Arī mežacūkas, kuru skaits gan ir pietiekami liels, jāpasaudzē, atzīst mednieki. Pēc nesenās mežacūku medību termiņa pagarināšanas “Daibes” kluba biedri vienojušies, ka medīs tikai sivēnus, lielās cūkas nešaus.
Kopīgiem spēkiem tiek domāts par medību infrastruktūras uzlabošanu. Mednieki uzbūvējuši četrus stacionārus medību torņus gaides medībām, šogad darbu turpinās. Atvieglota tipa torņu ir daudz vairāk, taču to kalpošanas laiks īss – divas, trīs sezonas. Turklāt stacionārā tornī sēdēt ir daudz ērtāk.
Viens no mednieku uzdevumiem ir dzīvnieku piebarošana kritiskās situācijās. Te tiek ieturēts saprātīgs līdzsvars, lai piebarošana nepārvērstos par nobarošanu. Teritorija nosacīti sadalīta starp medniekiem, un katra grupa pārzina savu platību. Īpaši atsaucīgs un rūpīgs piebarošanas lietās ir mednieks Ivars Bukovskis. Savdabīgu pienesumu devis kāds dānis, kura firmai pieder zeme “Daibes” medību platībā un kurš pats ir kolektīva biedrs. Viņš apstrādājis un ar ziemājiem apsējis arī meža pļavas un mežmalu laukus. Tur pietiks ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem.
Taču kopumā zemnieku tīrumi no meža zvēriem jāsargā. Jānis Bērziņš skaidro, ka šis pienākums tiek veikts godprātīgi. Mednieki neatsaka, ja lauksaimnieki aicina. Bet iesniegumu nav daudz. Situāciju gan sarežģī tas, kas medību teritorija robežojas ar Gaujas Nacionālo parku. Tur dzīvnieku blīvums lielāks. Atnāk rukši, pamielojas un prom uz parku. Kā palīdzēsi zemniekam?
Kolektīvs neaizmirst arī par bebru dambjiem. Nepateicīgais darbs tiek darīts kopējiem spēkiem. Sapulcējas mednieki desmit un iegulda savu artavu cīņai ar pēdējās desmitgades lielāko koku postītāju – bebru. Cik tā labuma, grūti pateikt, jo čaklais un gudrais bebrs drīz vai nu atjauno būvi, vai veikli atrod jaunu mājvietu. Medniekiem jāšauj trāpīgi
Klubs rūpējas arī par biedru medību prasmju paaugstināšanu. Pirms sezonas ikvienam jāizpilda šaušanas minimums, proti, jāspēj sašaut tāds rezultāts, kādu prasa mednieku eksāmenos. Līdz šim visiem šīs prasības izdevies izpildīt.
Šaušanas treniņi un ieskaite notiek Straupes mednieku kluba šautuvē “Mārkulīči”. Straupieši labprāt ļauj šaut netālajiem kaimiņiem, kuri savukārt neatsaka palīdzēt, ja rodas tāda vajadzība. Tā, piemēram, kad “Mārkulīčos’ notika Minhauzena festivāls, “Daibes” kluba biedri bija vieni no tiem, kas devās Straupei talkā.
Taču jau šovasar klubam būs sava šautuve, pārliecināts Jānis Bērziņš. To iekārtos netālu no “Zaķiem”, pamestā grants karjerā, kuru saimniecība izīrējusi no pašvaldības. Pagaidām notiek sarežģītais juridisko jautājumu kārtošanas ceļš. Līdz vasarai ar to vajadzētu tikt kārtībā, lai varētu uzsākt šautuves iekārtošanu.
Komentāri