Tiesas sēdē tika skatīta Priekuļu pagasta pašvaldības prasība pret pagasta iedzīvotāju par dzīvokļa parāda nemaksāšanu.
Dzīvokļa īpašnieks noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar pagasta padomi. No 2006. gada februāra līdz oktobrim nav kārtojis komunālos maksājumus, kā arī maksājis līgumā paredzētos apsaimniekošanas izdevumus. Oktobrī tiesā tika iesniegta prasība.
Diemžēl dzīvokļa īpašnieks uz tiesas sēdi nebija ieradies un viņa paskaidrojumi tiesai tā arī palika nezināmi. Tiesā piedalījās prasītāja pārstāve no Priekuļu pagasta padomes, namu pārvaldniece Māra Gundega Brengule.
Likums paredz, ka apsaimniekotājam parādnieks jābrīdina vismaz mēnesi iepriekš. Tas tika izdarīts septembrī, kad dzīvokļa īpašnieks informēts par uzkrāto dzīvokļa parādu. Viņu uzaicināja mēneša laikā samaksāt parādu. Tas netika samaksāts un pašvaldība iesniedza prasību tiesā. “Tā nav apsūdzība, jo cilvillietās nav apsūdzēto, bet ir prasītājs un atbildētājs,” pēc tiesas sēdes precizēja rajona tiesas tiesnese Dace Blūma, kura vadīja šo tiesas sēdi. Viņa papildināja, ka konkrētajā gadījumā ir skaidri zināms, ka katru mēnesi kārtējais rēķins ir jāsamaksā. Ja pašvaldība bija izrēķinājusi parādu summu uz prasības iesniegšanas dienu, kas tobrīd bija 90 lati, tad 5. janvārī, skatot lietu, var saprast, ka parādu apjoms novembrī, decembrī ir palielinājies. Cilvēkam ir jāsaprot, ka parādi jāsamaksā, jo būs atkal klāt jaunie rēķini. Vai tad nauda atradīsies? Atbildētājs jau ir ilgs nemaksātājs, jo 2005. gadā līdzīga prasība pret viņu jau izskatīta. Šīs ir divas pastāvīgas lietas, kurās parādi nepārklājas. Atbildētājs tiesas sēdē nepiedalījās arī pirmo reizi.
Priekuļu pagasta pārstāve lūdza no dzīvokļa īpašnieka piedzīt Ls 188, 39, ieskaitot samaksātās valsts nodevas. Tiesa prasību apmierināja un nolēma piedzīt no īpašnieka pamatparādu Ls 161,72 un tiesāšanās izdevumus, kopsummā piedzenot Ls 188,40. Piedziņa vērsta uz īpašnieka naudas līdzekļiem, kustamu mantu, ja tās nepietiek, tad uz nekustamo īpašumu. Progresīvas pārmaiņas likumdošanā
Civilprocesa likums tagad atļauj – ja nav nekāda iesnieguma, kas pamato, kāpēc atbildētājs nav ieradies uz tiesas sēdi, jautājumu var skatīt bez viņa klātbūtnes. Kaut iemesls neierašanās gadījumā tomēr būtu jāpaziņo. Ja nepaziņo, uzskata, ka nav attaisnojoša iemesla. Saņemot prasības pieteikumu, atbildētājam tiek dots pat mēnesis laika, lai sniegtu paskaidrojumus, ko viņš domā par šo prasību, vai tā ir pamatota, varbūt viņam ir dokumenti, ka parāds nav nemaz tik liels? Arī pašvaldība taču var kļūdīties.
Tiesai bija likumīgs pamats skatīt lietu bez atbildētāja. Agrākos gados neskaitāmas reizes līdzīgās situācijās nācās sēdes atlikt.
Šajā tiesas sēdē atbildētājs nevarēja aizstāvēties, jo vienkārši nebija klāt. Bet viņam paliek tiesības lēmumu pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Kāpēc viņš neiesniedza savus iebildumus? Atbildētājs ir pieredzējis vīrietis, 41 gadu vecs, ar viņu kopā dzīvo māte. Tiesas zālē dzirdēju, ka vīrietis ir invalīds, bieži lieto alkoholu.
Kad spriedums stājās likumīgā spēkā, pašvaldība saņēma izpildrakstu un tai ir tiesības uzreiz doties pie tiesību izpildītāja. Var jau mēģināt arī labprātīgi lūgt tomēr parādu samaksāt. Pretējā gadījumā tiesu izpildītājs uzsāk savu lietu. Pēc tiesas
“Druva” mēģināja sazināties ar atbildētāju un uzzināt viņa argumentus, kurus pats neizteica tiesas zālē. Taču nesekmīgi. Māra Brengule pastāstīja, ka pēc pirmās tiesas sēdes vajadzēja atvilkt naudu kaut no īpašnieka invaliditātes pensijas, taču izrādījās, ka pat to viņš nav nokārtojis.
Komentāri