Trīs valstu skolas sākušas veidot kopīgu pavārgrāmatu, un Latvijā tā ir Skujenes pamatskola.
Domājot, kā jauno paaudzi iepazīstināt ar kopīgo un atšķirīgo starp Eiropas tautām, pedagogiem radusies ideja, ka tā varētu būt ēdienu gatavošana, galda kultūra. Tā nu trīs lauku skolās Latvijā, Zviedrijā un Vācijā, kuras apvienojušās starptautiskā projektā, pamatskolu vecāko klašu skolēni krāj savas tautas tradicionālo ēdienu receptes, lai no tām taptu pavārgrāmatas.
Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa stāsta, ka izdevumi būs atšķirīgi, piemēram, Skujenes pavārgrāmata būs latviešu un angļu valodā. Tā lasītājiem vēstīs par latviešu, vācu un zviedru ēdieniem.
Aukstā februāra dienā Skujenes pamatskolas mājturības kabinetā un ēdamzālē valdīja omulīga atmosfēra. Beidzot bija pienācis brīdis, kad pie plīts un virtuves galda kopīgi strādāja latviešu un vācu jaunieši. Skujenieši – meitenes un puiši grieza produktus rasolam, mizoja kartupeļus un tina gaļu irbītēm. Uz blakus galda rindojās saldā ēdiena trauciņi ar maizes zupu. ”Man patīk gatavot ēst. Es to bieži daru arī mājās,” nepārtraucot darba procesu, pastāstīja Līga Vasiļjeva. Varēja novērot, ka kopīga darbošanās virtuvē pie sirds gāja arī zēniem, un skolotāja Anita Pētersone novērtēja, ka dažam pat ir ķēriens šai smalkajā darbā.
”Neesmu dzirdējusi, ka ārzemēs rasols būtu tā iecienīts, kā pie mums, tāpēc to pieskaitījām latviešu tradicionālajiem ēdieniem. Otrais ēdiens – irbītes pavisam noteikti ir piederīgs mums, jo ir kārtīgs latviešu godu ēdiens,” izvēli pusdienu gatavošanā pamatoja mājturības skolotāja Anita Pētersone.
Ciemos atbraukušie vācu jaunieši – Sāra, Timo un Vanesa tikpat sparīgi grieza produktus kartupeļu salātiem, tapināja karī desiņas un viļāja mīklu ābolkūkai. Jauniešiem palīdzēja skolotāji, kuri iepriekšējā dienā ekskursijā pa Cēsīm pārtikas preču veikalā bija salūkojuši visas nepieciešamās sastāvdaļas pusdienu gatavošanai.
”Mūsu valstīs skolēnu apmācībā mājturībā tomēr ir lielas atšķirības,” secinājusi A.Pētersone. ”Ārzemju braucienā redzēju ļoti moderni aprīkotus mājturības kabinetus. Noskaidroju, ka zēniem un meitenēm kopīgi māca mājas ekonomiku.”
Skolās veidotās pavārgrāmatas lasītājiem stāstīs, kā katrā tautā tradicionālie ēdieni mainās attiecīgi pa gadalaikiem. Projekta plānā nākošā dalībnieku tikšanās nolikta maijā Vācijā, pēc tam oktobrī – Zviedrijā, bet projekta noslēgums iecerēts vēl pēc gada – maija dienās Skujenē.
”Esam maza lauku skola, un mūsu bērniem nav tik lielu iespēju iepazīt pasauli kā pilsētniekiem, tāpēc priecājamies, ka esam atraduši draugu skolas, arī akadēmisko programmu aģentūra atbalstīja mūsu kopīgās ieceres,” sacīja A.Lukstiņa. ”Rudenī draugiem sūtījām bildes no ražas novākšanas, stāstījām, kas aug latviešu dārzā. Vāciešiem bija lieli brīnumi par kartupeļu talkām. Viņi tomēr dzīvo starp divām lielpilsētām un vairāk pazīst urbanizētu vidi. Zviedriem sagādājām pārsteigumu ar to, ka ēdienu gatavošanā daudz izmantojam dilles. Viņiem bija šķitis, ka dilles ir tikai zviedru iecienīts garšaugs.”
Ne tikai caur kulināriju projektu dalībnieki apzinās, ka pasaule var būt maza. Noskaidrojuši, ka visur jaunieši klausās līdzīga stila mūziku. Skolotāji ievērojuši, ka arī jauniešu mode ir līdzīga. Visur modē pazeminātās jostasvietas, bērni skolas solos sēž ar plikām mugurām, par ko pieaugušie sevišķi šausminās ziemas aukstajā laikā.
Februāra tikšanās Skujenē draugiem apliecināja lielas atšķirības laika apstākļos. Lai gan latvieši viesus bija brīdinājuši, ka gaidāms sals, viņi nebija tam ticējuši. Dienā, kad Zviedrijas dienvidos pie jūras bija plus viens grāds, bet Vācijā plus septiņi grādi, Skujenē pie Elkas kalna rīts atnāca ar mīnus 33 grādiem. Viesi fotografējuši termometra stabiņus, lai būtu lietiskie pierādījumi.
Komentāri