Cēsīs šīs vasaras kultūras dzīves plānā viens no lielākajiem notikumiem ir iecerēts klasiskās mūzikas festivāls. Tā veidošanā svarīga loma ir pieredzei, kāda uzkrāta brīvdabā, Pils parka estrādē organizējot operas un baleta izrādes.
”Druva” iztaujāja Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru par to, cik piemērotas Cēsis ir plašāka mūzikas festivāla rīkošanai.
”Cēsīm ir visas iespējas kļūt ne tikai par Latvijas vai Baltijas vasaras mūzikas centru, bet arī par nozīmīgu mūzikas festivālu vietu Ziemeļeiropā. Festivālu centrā svarīga ir pievilcīga arhitektūra, vēsture, un Cēsīs to veido pils.
Ja pilnveido lielo, atklāto skatuvi, tad tur var lieliski notikt simfoniskās mūzikas koncerti un operas. Manuprāt, ap skatuvi vēl nepieciešams amfiteātris, lai Cēsu estrādē skatītājiem būtu labāka redzamība. Arhitektiem pie Cēsu estrādes pilnveidošanas vēl jāpiestrādā. Estrāde jāizvērš. Jāatrod tehnisks risinājums, kā skatītāju vietas varētu būt arī Riekstu kalna pusē. Tādu var atrast, nebojāt ainavu arhitektoniski aizsargājamā objektā. Viena no iespējām ir pagaidu uzbūve vasaras muzikālo festivālu norisēm. Tādu izmanto Savolinnas festivālā – vecā pilī Somijā, kas arī ir arhitektūras piemineklis. Šajā pilī trīs mēnešiem tiek uzbūvēts viss – skatuve, skatītāju sēdvietas, jumts. Tā kā pils ir muzejs, pēc festivāla uzbūvi novāc.
Rekonstruējot pils teritoriju, kamermūzikas pasākumi var notikt arī pils pagalmā. Cēsu Izstāžu nams ir ļoti piemērots nelieliem muzikāliem sarīkojumiem, kādi jau tur notiek.
Vasaras festivālu vēsture ir ļoti sena. Rietumeiropā šādi centri ir Šveicē, Austrijā, Vācijā, Francijā. Tur notiek gan mazi, gan lieli festivāli.
Lai Cēsis kļūtu par šādu centru, ir jābūt aktīviem, ieinteresētiem cilvēkiem un kodolam – producentu grupai vai aģentūrai, kas uzņemtos mūzikas festivālu organizēt. Protams, nekas nevar notikt, ja nav pilsētas domes ieinteresētības un atbalsta – morāla un finansiāla.
Svarīgi arī tas, ka Cēsis ir pietiekami tuvu Rīgai un skatītājiem atkļūšana nav pārāk sarežģīta un ilga. Būsim godīgi, uz vasaras kultūras centru ar mašīnām un autobusiem cilvēki negribēs braukt trīs stundas. Attāluma pārvarēšanai šajā gadījumā ir būtiska nozīme. Ar to jārēķinās, ja grib rīkot starptautiskus festivālus. Par šādu vasaras festivālu centru varētu kļūt arī Sigulda, taču tur, piemēram, pilsdrupas ir daudz bālākas. Arī estrādes izvietojums nav tik piemērots kā Cēsīs.
Šovasar Latvijas Nacionālā opera mūzikas festivāla rīkošanā Cēsīs iesaistīsies ar „Aīdas” uzvedumu. Cēsu pils ģilde gatavojas vasarā rīkot vairākus muzikālus notikumus. Ceru, ka tie izdosies.
Latvijas Nacionālajā operā esam sākuši domāt par skatītāju paaudžu maiņu. Gribam uzrunāt operas nākotnes klausītājus. Opera ir ieinteresēta izglītības programmas veidošanā, un esam tam atraduši arī finansējumu. Sākušās aktivitātes pašā operā –jaunajā zālē notiek sarīkojumi bērniem un jauniešiem. Plānojam arī izbraukumus uz skolām ar solistu un mūziķu koncertprogrammām. Operā netrūks jaunu dziedātāju, spilgtu talantu, un ceru, ka skolēniem, viņus redzot, saīsināsies distance līdz operai. Koncertos būs arī skaidrojošs stāstījums par operām, baletu, simfonisko mūziku. Uzstāties brauksim pa visu Latviju.
Mana skola Cēsīs – pilsētas ģimnāzija bija pirmā izbraukuma vieta. Patiesībā tas bija jaunās ieceres mēģinājums. Ceru, ka jaunieši, satiekot operas dziedātājus savā skolā, neuztvers viņus kā premjerus, pakāpušos tik ļoti augstu, ka tie kļūst neaizsniedzami, bet uztvers kā saprotamus, patīkamus māksliniekus, kurus vēlēsies redzēt atkal un atkal.
Komentāri