Aizvadītās nedēļas nogalē īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns viesojās alternatīvās ģimenes mājā “Zvannieki”, kur tikās ar Latvijā dzīvojošajiem bēgļiem no Somālijas, kā arī citiem bērniem, kuri ziemu mitinās Vaives pagasta “Vecrogās” – tuvāk Rāmuļu pamatskolai, kurā viņi mācās.
Ministru sagaidīja alternatīvās ģimenes mamma Sandra Dzenīte un tēvs, mācītājs Juris Cālītis. Bērni, viesi gaidot, bija sacepuši pankūkas un uzvārījuši liepziedu tēju.
O.Kastēns vēlējās uzzināt, kā somāliešu bēgļi jūtas Latvijas ziemā, kā veicas mācībās skolā, ko dara brīvajā laikā. Somāliešu jaunieši pastāstīja, ka ziemu pavada slēpojot, un atzina, ka slēpošana ir sarežģītāka nekā slidošana. Tika pārrunātas integrācijas problēmas un tas, kā novērst neiecietību pret citas ādas krāsas cilvēkiem, kas Latvijā – īpaši Rīgā novērojama samērā bieži. J. Cālītis pievērsās gadījumam, kad Rīgā jaunieši uzbruka somāliešu bēgļiem. Viņš negatīvi vērtēja drošības policijas darbību, kas īsti pat nezina, kā aizstāvēt citu tautu un rasu cilvēkus. S.Dzenīte ministram atzina, ka savukārt vietējie Skujenes un Vaives iedzīvotāji pret somāliešu jauniešiem izturas ļoti labestīgi. Nereti viņiem tiek dāvināti adītu cimdu un zeķu pāri. Viņa ministram pastāstīja, ka “Zvannieku” mājās uzturas dažādu Latvijas skolu jaunieši, kuri raksta projektus par integrāciju sabiedrībā. J. Cālītis runāja par bēgļu statusu Latvijā un ministru informēja, ka somāliešiem ir statuss uz laiku, kas darbojas tieši Latvijas teritorijā un nosaka iespēju strādāt un ceļot tikai mūsu valstī. To pēc četriem gadiem iespējams pagarināt. “Trīs no jaunākajiem Somālijas bēgļiem ir “Zvannieku” aizbildniecībā, bet vecākie strādā Rīgā,” ministru informēja J. Cālītis. O.Kastēns pieminēja Šengenas līgumu, kas Latvijā varētu stāties spēkā nākamā gada beigās. Šengenas līgums nosaka ES iekšējo robežu likvidēšanu, lai personas varētu brīvi pārvietoties. Ministrs interesējās, kā alternatīvās ģimenes mājā iegūst līdzekļus. S.Dzenīte pastāstīja par projektu veidošanu noteiktam mērķim.
O.Kastēns uzsvēra, ka pieaugs cilvēku skaits no citām pasaules valstīm, kuri brauks uz Latviju darba un dzīves vietas meklējumos. “Pie mums tas notiks pakāpeniski. Arī citās Eiropas valstīs ierodas daudz patvēruma meklētāju. Tādēļ jārunā par solidaritātes principu. Man grūti pateikt, cik Latvija pašlaik tam ir gatava. Esmu runājis ar Somijas kolēģiem. Viņi atzina, kad valstī parādījušies pirmie bēgļi, tam nav bijuši gatavi, kaut gan Somija, salīdzinot ar Latviju, ir daudz pārtikušāka valsts,” teica ministrs. S.Dzenīte uzskaitīja, ka Latvijā pašlaik uz dzīvi apmetušies deviņi cilvēki ar bēgļu un deviņi ar alternatīvo bēgļu statusu. O.Kastēns aizrādīja, ka ar bēgļu un darbaspēka ieplūšanu no mazāk pārtikušām valstīm Latvijai ir jārēķinās. “Kā ministrs to vērtēju par nākotnes izaicinājumu, pie kā būs nopietni jāstrādā, lai nepienāktu brīdis, kad, pieaugot iebraucēju skaitam, valsts šai situācijai nebūtu gatava,” teica O.Kastēns un uzsvēra, ka Latvijā jādomā par sodiem vietējām rasu un cittautu neiecietības izpausmēm.
Ministrs somāliešu jauniešiem un citiem “Zvannieku” bērniem dāvāja atstarotājus un kopēju ielūgumu uz Līvu Akvaparku. Viņš solīja somāliešiem vasarā rast iespēju un materiālu atbalstu pabūt kādā vienaudžu nometnē Latvijā.
Komentāri