Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ģimene un arī draugi

Druva
00:00
10.03.2007
2

Jēkabsonu ģimene Straupē ir viena no tām, kurā vecāku un bērnu vidū valda savstarpēja uzticēšanās, mīlestība un atbalsts.

Aelita un Andris Jēkabsoni laulībā aizvadījuši 19 gadus, ģimenē aug 18 gadus vecais Kristaps un piecpadsmitgadīgā Kristiāna. Pie ģimenes bieži ciemojas vecāmāte, kuru trīs gadu vecumā Kristaps mīļi iesauca par papaciņu. Aelita atzīst, ka papaciņa ģimenē ir: „Kā labais eņģelītis.” Viņa sagaida ar siltām pusdienām un izkurina māju.

Aelita un Andris pēc profesijas ir agronomi, studējuši Lauksaimniecības akadēmijā, kur izbaudīja studentu dzīvi un piedzīvojumus: „Gadu pēc iepazīšanās apprecējāmies. Vienu gadu ar Kristapu nodzīvojām Jelgavā.” Aelita skaidro, ka tā kā Rīgā dzīvokli dabūt bijis grūti, jaunā ģimene devusies uz Limbažu rajonu, bet pēc tam piedāvāts dzīvoklis Straupē: „Bērnībā, kad braucām pie radiem Straupē, bija sapnis, ka es šeit varētu dzīvot.”

Īpašas atmiņas saistās ar pirmo Aelitas ciemošanos Andra dzimtajā pilsētā Piltenē, kur Andra mammas draudzene, uzzinājusi, ka Aelita ir no Rīgas, dziļdomīgi un vērtējoši noteikusi – ak, no Rīgas.

Lai gan ģimenes mājas jau 16 gadus ir Straupe, tomēr ikdiena vairāk saistās ar Cēsīm, jo abi bērni mācās pilsētas ģimnāzijā. Andris nodarbojas ar guļbūvju celšanu, Aelita ir veikalu tīkla „Drogas” reģionālā administratore, līdz ar to daudz laika nākas pavadīt arī Rīgā.

Kristaps jau desmito gadu spēlē florbola komandā „Pārgauja”, tur-klāt pats arī trenē jaunos spēlētājus, tomēr sportu kā profesiju Kristaps nav izvēlējies un pēc skolas beigšanas nākamgad plāno studēt komercdarbību. Savukārt Kristiāna piecus gadus trenējas basketbolā. Abi jaunieši ne tikai sporto, bet arī iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Kristaps vada un organizē pasākumus, un arī Kristiāna iesaistījusies projektā „Uzņemies vadību”, kurā 25 rajona jaunieši iegūst zināšanas par pasākumu organizēšanu, vadīšanu, kā arī citiem jautājumiem.

Ģimenes ikdiena ir saspringta. Aelita pat atzīst, ka ne vienmēr no rītiem izdodas kopā pabrokastot. Tai pat laikā vecāki vienmēr atraduši laiku, lai bērnus aizvestu uz treniņiem, turklāt viņi ir redzējuši visas spēles. Tieši sports ir lielākā ģimenes kopīgā aizraušanās un sirds lieta. Kristiāna atzīst: „Ir ļoti pozitīvi, ka vecāki interesējas par brāļa spēlēm, mēs esam klāt pilnīgi visās – gan Cēsīs, gan Rīgā, Stalbē un Liepājā. Ir bijis pat tā, ka mamma mani ved uz spēli Daugavpilī, lai vakarā visi varētu paspēt uz brāļa spēli.”

„Sporta spēles ir svēta lieta – uz tām ir jābrauc! Tā ir ļoti laba atslodze,” atzīst Aelita, kuru ģimene raksturo par visaktīvāko sporta fani.

Arī mācības ir gan Kristiānas, gan Kristapa prioritāšu sarakstā. Kristaps atzīst, ka jau mazajās klasēs abi ar māsu esot pieradināti mācīties. Kristiāna ar lepnumu saka, ka mājasdarbus vecākiem nekad nav nācies pārbaudīt. Aelita skaidro: „Jau kopš mazotnes bērni ir audzināti, mudinot mācīties un sportot.”

„Lai cik saspringts ir ikdienas ritms, mēs atrodam laiku, lai visi kopā kaut kur aizbrauktu, apmeklētu kinoteātri vai teātri,” stāsta Kristaps. Vēl viens ģimeni vienojošs elements otro gadu ir pirts celšana, kur īpaši vasarā kopā tiek pavadīts daudz laika. Pirtij dots nosaukums „Kriksīši”, par godu Kristapam un Kristiānai, kuri bērnībā saukti par Kriksīšiem.

Kristaps uzskata: „Ļoti pozitīvi, ka satiekamies no rīta un vakarā, bet nepavadām visu dienu kopā, līdz ar to neveidojas rutīna. Kad vakarā atbraucam mājās, varam izrunāties. Ļoti augstu vecākos vērtēju to, ka viņi mums uzticas, ļauj lēmumus pieņemt pašiem. Es vienmēr varu paprasīt padomu, izrunāties, ja ir kādas problēmas, vienalga, tās ir saistītas ar skolu vai meitenēm. Esam runājušies pat līdz trijiem naktī. Viņi nav tikai vecāki, bet arī draugi!”

Kristapa teiktajam piekrīt arī tētis: „Mēs ļaujam, lai viņi paši pieņem lēmumus.” Arī Aelita norāda, ka ģimenē būtiska ir uzticēšanās: „Nevar teikt, ka nekreņķējos un, protams, ir jau arī strīdiņi, piemēram, par to, ka mobilais telefons ir tāpēc, lai pa-ziņotu, ja kaut kur aizkavēsies.

Mēs esam informēti, kas notiek ar mūsu bērniem. Viņi stāsta un dalās savos pārdzīvojumos, bet, protams, paliek arī kāds noslēpumiņš.”

Jautāti par to, kā izdevies saglabāt tik sirsnīgas attiecības, Aelita un Andris ir vienisprātis, ka laulības dzīvē palīdz tas, ka abi strādā dažādās darba vietās, līdz ar to vakarā ir iespēja parunāties, kā gājis darbā, kādas ir problēmas. Aelita atzīst: „Andris ir ļoti mierīgs. Pat, ja es gribētu pastrīdēties, tad nav jau ar ko. Bet nav arī tā, ka mums viss ir bijis tikai rožaini, esam pieslīpējušies viens otram. Mēs visu izrunājam. Ja Kristaps teica, ka mēs esam viņiem kā draugi, tad man gribas teikt, ja Andris nebūtu mans vīrs, tad es gribētu šādu draugu.” Andris piekrīt, ka tad, kad abi strādājuši vienā darba vietā, asumiņi bijuši daudz vairāk.

Ģimene visus svētkus svin kopā, taču visīpašākie ir Ziemassvētki. Aelita atklāj: „Viens otru sveicam un cenšamies, lai dāvanu būtu daudz un būtu jāskaita daudz pantiņu.” Kristiāna gan smejoties piebilst, ka ģimenes vīriešiem ar pantiņu skaitīšanu esot grūtāk. Mammai mīļas atmiņas ir no kādiem Ziemassvētkiem, kad Kristaps, tēlodams Salavecīti, teicis – Lai kur nu kurais pēc daudziem gadiem strādāsim un dzīvosim, lai šajos svētkos mēs vienmēr būtu visi kopā.

Andris pastāstīja, ka par tradīciju kļuvusi arī ikgadēja došanās uz zoodārzu 1. septembrī. Mācību gada sākumā visi kopā arī vienojas par kabatas naudu, un bērni ar humoru atzīst, ka to ietekmējot arī inflācija.

Ģimenē nav strikti nodalīti darbi, bet traukus tomēr mazgājot ģimenes sievietes un tehniskos darbus, arī spuldzītes ieskrūvēšanu, veicot vīrieši. Tomēr ģenerāltīrīšanā iesaistās visi. Savukārt biezpiena pankūkas ir Andra meistarstiķis, kas izkopts jau kopš kopmītņu laikiem.

„Māju sajūta var nebūt skaistā pilī, bet var būt būdiņā. Kad bērni bija mazi, viņi teica, ka mājās ir daudz siltāk un mājīgāk,” stāsta Aelita un patiešām – Jēkabsonu ģimene, šķiet, prasmīgi saglabā mājīgumu un mīļumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
67

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
60

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
49

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi