Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi kopā ar pedagogiem un pagasta ļaudīm talkā sakopa avotiņa teritoriju.
Kā “Druvai” pastāstīja valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma informācijas centra vadītāja Olita Ansone, šī pavasara talka ir tehnikuma “EKO tūrisma speciālists” audzēknes Janas Keibenieces ideja.
“Jaunieši ārpus mācību programmas paredzētajiem pasākumiem nolēma sakopt vidi, kurā paši dzīvo. Tas būs paliekoši arī pagasta iedzīvotājiem, jo šī ir vieta, kur priekulieši nāk pēc avota ūdens,” atzina O.Ansone.
Savukārt pati projekta idejas autore “EKO tūrisma speciālistu” programmas audzēkne Jana stāstīja, kad pirmo reizi bijusi pie avotiņa, nolēmusi kaut ko darīt tā labā.
“Kad sāku mācīties tehnikumā, mums bija neliela ekskursija pa Priekuļiem. Šī bija viena no tām vietām, kurā pabijām. Jau toreiz man radās ideja šo vietu sakopt. Tehnikuma EKO tūrisma grupa uzņēmās sakārtot šo teritoriju – atjaunot vecos pamatus, iztīrīt
kritalas un zarus. Sakārtot vidi, lai gan pagasta ļaudīm, gan mums pašiem būtu patīkami nākt šurp pēc ūdens. Lai cilvēki varētu nākt atpūsties,” pārdomās dalās talkas iniciatore un atklāj, ka nākotnē ir iecere tālāk pa gravu izveidot arī dabas takas.
“Pirms nedēļas nelielā prezentācijā ar savu ieceri un izstrādāto projektu iepazīstināju pašvaldību, uzaicinātos viesus un pagasta ļaudis. Ideju atbalstīja. Jūtu atbalstu arī no kursa un skolas biedriem. Visi varbūt nav ieradušies, bet čaklākie nāca palīgā,” saka Jana un piebilst, ka arī Vides kursa audzēkņi labprāt nākuši talkā.
Jana Keibeniece, lai arī pati ir gulbeniete, atzīst, ka no malas varbūt dažkārt labāk redzams, kas darāms.
“ Man vienmēr paticis būt pie dabas. Ir prieks, ka pēc skolas beigšanas kaut kas paliks te manis ieteikts un veidots,” saka Jana un atklāj, ka pēc diviem gadiem stafete par avotiņa uzturēšanu kārtībā tiks nodota jau citam EKO tūrisma kursam.
Talkā piedalījās arī priekulietis Jānis Skujiņš un stāstīja, ka uz avotiņu nāk jau teju 35 gadus.
“Esmu ļoti gandarīts, ka tehnikuma audzēkņi izrādījuši iniciatīvu avotiņa teritorijas sakopšanā. Kad vēl 60. gados pats mācījos tehnikumā, šeit bija ūdens sūknētava, kura tehnikumu apgādāja ar ūdeni. Tā darbojās līdz 70. gadu vidum, kad tehnikumam uzbūvēja ūdenstorni. Pēc tam te viss palika savā vaļā. Tie, kuri gribēja, nāca pēc ūdens. Tie, kuri gribēja spēku parādīt, demolēja. Bet līdz šai dienai viss ritēja savu gaitu, kamēr tehnikuma EKO tūrisma audzēkne neizstrādāja projektu par tā sakopšanu,” ar lepnumu saka priekulietis un bijušais tehnikuma audzēknis J. Skujiņš un atklāj, ka, nākot pēc ūdens, vienmēr jau centies noslaucīt lapas avotiņa apkārtnē.
Arī valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma ainavu arhitektūras skolotāja Aina Zvaigzne atzina, ka labprāt tehnikuma audzēkņiem nākusi talkā
ar padomiem, kas no kokiem un krūmiem būtu zāģējams vai atstājams.
Komentāri