Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja
Ne viens vien rajona iedzīvotājs gada pirmajos mēnešos saņem uzaicinājumu uz savas krājaizdevu sabiedrības kopsapulci, lai izvērtētu iepriekšējā gadā padarīto un turpmāk veicamo.
Trīs krājaizdevu sabiedrībām – „Līgatnes druva”, Taurenes un Veselavas pagasta finanšu kooperatīviem 2006.gads bija ne tikai kārtējais pārskata gads, bet arī desmit gadu darbības jubilejas gads. Šo sabiedrību dibināšanas iniciatori – Andris Birze, Aivars Rumba, Juris Valmiers un rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass – pamatoti tiek uzskatīti par krājaizdevu sabiedrības atdzimšanas celmlaužiem Latvijas laukos. Viņi prata saskatīt nepieciešamību pēc šādiem krājaizdevu kooperatīviem, pārliecināt par to apkārtējos un, galvenais, radīja iespēju tās izveidot.
Mūsu rajonu joprojām var nosaukt par krājaizdevu kustības centru Latvijā. Pēc pirmo trīs finanšu kooperatīvu dibināšanas, viena pēc otras izveidojās vēl vairākas krājaizdevu sabiedrības. Šobrīd no 35 valstī reģistrētajām deviņas veiksmīgi darbojas un attīstās mūsu rajonā. Tās savā darbībā iesaistījušas ne tikai kaimiņpagastus, bet nu jau pārkāpušas arī rajona robežas. To sniegtie finanšu pakalpojumi pieejami gan mūsu rajona 18 pagastos, gan Gulbenes rajona Rankas pagasta, kā arī Siguldas novada Mores un Siguldas pagasta iedzīvotājiem. Visplašākā darbības zona ir Nītaures krājaizdevu sabiedrībai. To par savu banku var saukt sešu apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Sava krājaizdevu sabiedrība ir arī rajona patērētāju biedrības biedriem. Savukārt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Drusti” biedri tiek aicināti izmantot Zosēnu KKS pakalpojumus. Bet Mārsnēnu pagasta iedzīvotājiem dota iespēja iestāties kaimiņrajona Kauguru krājaizdevu sabiedrībā.
Kopējie aktīvi visās deviņās krājaizdevu sabiedrībās iepriekšējā gada beigās sasniedza 690 tūkst.latu, kas ir par 103 tūkst.latu (17%) vairāk nekā 2005.gada beigās. Visbiezākā naudas maka turētāja ir Zosēnu sabiedrība, kuras aktīvi ir 168,0 tūkst.latu. Tai seko „Līgatnes druva” – 158,7 tūkst.latu, un Raunas– 126,5 tūkst.latu. Šajās trijās krājaizdevu sabiedrībās arī biedru uzticība ir vērā ņemama. No rajona krājaizdevu sabiedrību kopējās noguldījumu summas 73% ir uzticēti šiem finanšu kooperatīviem.
Zosēnu sabiedrībā biedri noguldījuši – 87,3 tūkst. latu, „Līgatnes druvā” – 79,4 tūkst. latu , Raunas – 76,7 tūkst.latu.
Aizvadītā gada laikā visstraujāk noguldījumi tika uzkrāti Straupes krājaizdevu sabiedrībā. To apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes. 2006.gada beigās noguldījumos bija piesaistīti 12,1 tūkst.latu.
Kopējais rajona krājaizdevu sabiedrību noguldījumu apjoms 2006.gadā pieauga par 15% un gada beigās krājaizdevu sabiedrībās biedri bija noguldījuši 333 tūkst.latu.
Droši var apgalvot, ka bez krājaizdevu sabiedrībām lielākā daļa no šiem brīviem naudas resursiem būtu iegūluši „zeķē” vai „zem matrača”, jo lauku ļaudīm vai nu lielā banka ir pārāk tālu, vai arī emocionāli ne tik tuva. Un ir ļoti svarīgi, ka krājaizdevu sabiedrībās pieņemtie noguldījumi iesaistās vietējā naudas apritē, nevis aizplūst uz pilsētām.
Nomināciju „Visstraujāk augošā krājaizdevu sabiedrība 2006.gadā” varētu piešķirt Vecpiebalgas finanšu kooperatīvam. Tās biedru skaits palielinājies par 125%, apvienojot nu jau 167 biedrus. Aktīvu apjoms 2006.gada beigās sasniedza 28,0 tūkst.latu, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2005.gada beigās. Noguldījumu pieaugums vēl ievērojamāks – 4,5 reizes. To apjoms gada beigās pārsniedza 13 tūkst.latu.
Kā jau visā finanšu sfērā, aug arī krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu apjoms. Iepriekšējā gadā rajona finanšu kooperatīvu biedri visdažādākajiem mērķiem saņēma 1156 kredītus, kopsummā 689 tūkst.latu. Lielākās aizdevuma
summas izsniegusi „Līgatnes druva” un Veselavas sabiedrība, kurās vidējā kredīta apjoms attiecīgi bijis 1384 un 1202 lati. Turpretim Nītaures finanšu kooperatīvam raksturīga visātrākā kredītu aprite. Tajā liels pieprasījums ir tieši pēc nelieliem un termiņa ziņā īsiem aizdevumiem, vidējā kredīta apjoms ap 200 latiem.
Vērā ņemams ir fakts, ka trīs krājaizdevu sabiedrības darbības laikā kredītos biedriem ir izsniegušas katra vairāk nekā pusmiljonu latu –„Līgatnes druva” – 851 tūkst.latu, Zosēnu – 561 tūkst.latu, Taurenes – 528 tūkst.latu. Bet visas rajona krājaizdevu sabiedrības saimniecisko rosību kopumā veicinājušas ar 3,3 miljoniem latu. Vai iespējams vēl kādā citā veidā nodrošināt šādu vienkāršu vietējo finanšu mehānismu katrā pagastā?
Par krājaizdevu sabiedrību nozīmi nevar spriest tikai pēc naudas aprites. Vissvarīgākā ir mazo finanšu kooperatīvu attieksme pret cilvēkiem, biedriem. Daudziem iedzīvotājiem krājaizdevu sabiedrība ir pirmā skola finanšu attiecībās. Tieši īpašā attieksme viņiem palīdz orientēties plašajā kredītu piedāvājuma tirgū, kurā darbojas ne tikai komercbankas, līzinga kompānijas, bet arī daudzas citas mums pazīstamas un ne tik pazīstamas uzņēmējsabiedrības, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Galvenais, iedzīvotājiem ir dota iespēja izvērtēt un izvēlēties, kas ērtāk, lētāk un pieejamāk – vai mūsu pašu veidota un pārraudzīta lauku banka, vai komercbankas ar plašo pakalpojumu klāstu, vai uz peļņu orientētās finanšu uzņēmējsabiedrības.
Fakti: *2007.gada sākumā rajona krājaizdevu sabiedrības apvienoja 2149 biedrus.
*2006.gada rajona krājaizdevu sabiedrībās iestājās 264 jauni biedri.
*Viskuplākās krājaizdevu sabiedrība ir Taurenes – 425 biedri, „Līgatnes druva” – 370 biedri, Zosēnu – 333 biedri.
Komentāri