Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Naudu nekrāj zeķē, bet krājaizdevu sabiedrībā

Druva
23:00
10.04.2007
12

Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja

Ne viens vien rajona iedzīvotājs gada pirmajos mēnešos saņem uzaicinājumu uz savas krājaizdevu sabiedrības kopsapulci, lai izvērtētu iepriekšējā gadā padarīto un turpmāk veicamo.

Trīs krājaizdevu sabiedrībām – „Līgatnes druva”, Taurenes un Veselavas pagasta finanšu kooperatīviem 2006.gads bija ne tikai kārtējais pārskata gads, bet arī desmit gadu darbības jubilejas gads. Šo sabiedrību dibināšanas iniciatori – Andris Birze, Aivars Rumba, Juris Valmiers un rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass – pamatoti tiek uzskatīti par krājaizdevu sabiedrības atdzimšanas celmlaužiem Latvijas laukos. Viņi prata saskatīt nepieciešamību pēc šādiem krājaizdevu kooperatīviem, pārliecināt par to apkārtējos un, galvenais, radīja iespēju tās izveidot.

Mūsu rajonu joprojām var nosaukt par krājaizdevu kustības centru Latvijā. Pēc pirmo trīs finanšu kooperatīvu dibināšanas, viena pēc otras izveidojās vēl vairākas krājaizdevu sabiedrības. Šobrīd no 35 valstī reģistrētajām deviņas veiksmīgi darbojas un attīstās mūsu rajonā. Tās savā darbībā iesaistījušas ne tikai kaimiņpagastus, bet nu jau pārkāpušas arī rajona robežas. To sniegtie finanšu pakalpojumi pieejami gan mūsu rajona 18 pagastos, gan Gulbenes rajona Rankas pagasta, kā arī Siguldas novada Mores un Siguldas pagasta iedzīvotājiem. Visplašākā darbības zona ir Nītaures krājaizdevu sabiedrībai. To par savu banku var saukt sešu apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Sava krājaizdevu sabiedrība ir arī rajona patērētāju biedrības biedriem. Savukārt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Drusti” biedri tiek aicināti izmantot Zosēnu KKS pakalpojumus. Bet Mārsnēnu pagasta iedzīvotājiem dota iespēja iestāties kaimiņrajona Kauguru krājaizdevu sabiedrībā.

Kopējie aktīvi visās deviņās krājaizdevu sabiedrībās iepriekšējā gada beigās sasniedza 690 tūkst.latu, kas ir par 103 tūkst.latu (17%) vairāk nekā 2005.gada beigās. Visbiezākā naudas maka turētāja ir Zosēnu sabiedrība, kuras aktīvi ir 168,0 tūkst.latu. Tai seko „Līgatnes druva” – 158,7 tūkst.latu, un Raunas– 126,5 tūkst.latu. Šajās trijās krājaizdevu sabiedrībās arī biedru uzticība ir vērā ņemama. No rajona krājaizdevu sabiedrību kopējās noguldījumu summas 73% ir uzticēti šiem finanšu kooperatīviem.

Zosēnu sabiedrībā biedri noguldījuši – 87,3 tūkst. latu, „Līgatnes druvā” – 79,4 tūkst. latu , Raunas – 76,7 tūkst.latu.

Aizvadītā gada laikā visstraujāk noguldījumi tika uzkrāti Straupes krājaizdevu sabiedrībā. To apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes. 2006.gada beigās noguldījumos bija piesaistīti 12,1 tūkst.latu.

Kopējais rajona krājaizdevu sabiedrību noguldījumu apjoms 2006.gadā pieauga par 15% un gada beigās krājaizdevu sabiedrībās biedri bija noguldījuši 333 tūkst.latu.

Droši var apgalvot, ka bez krājaizdevu sabiedrībām lielākā daļa no šiem brīviem naudas resursiem būtu iegūluši „zeķē” vai „zem matrača”, jo lauku ļaudīm vai nu lielā banka ir pārāk tālu, vai arī emocionāli ne tik tuva. Un ir ļoti svarīgi, ka krājaizdevu sabiedrībās pieņemtie noguldījumi iesaistās vietējā naudas apritē, nevis aizplūst uz pilsētām.

Nomināciju „Visstraujāk augošā krājaizdevu sabiedrība 2006.gadā” varētu piešķirt Vecpiebalgas finanšu kooperatīvam. Tās biedru skaits palielinājies par 125%, apvienojot nu jau 167 biedrus. Aktīvu apjoms 2006.gada beigās sasniedza 28,0 tūkst.latu, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2005.gada beigās. Noguldījumu pieaugums vēl ievērojamāks – 4,5 reizes. To apjoms gada beigās pārsniedza 13 tūkst.latu.

Kā jau visā finanšu sfērā, aug arī krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu apjoms. Iepriekšējā gadā rajona finanšu kooperatīvu biedri visdažādākajiem mērķiem saņēma 1156 kredītus, kopsummā 689 tūkst.latu. Lielākās aizdevuma

summas izsniegusi „Līgatnes druva” un Veselavas sabiedrība, kurās vidējā kredīta apjoms attiecīgi bijis 1384 un 1202 lati. Turpretim Nītaures finanšu kooperatīvam raksturīga visātrākā kredītu aprite. Tajā liels pieprasījums ir tieši pēc nelieliem un termiņa ziņā īsiem aizdevumiem, vidējā kredīta apjoms ap 200 latiem.

Vērā ņemams ir fakts, ka trīs krājaizdevu sabiedrības darbības laikā kredītos biedriem ir izsniegušas katra vairāk nekā pusmiljonu latu –„Līgatnes druva” – 851 tūkst.latu, Zosēnu – 561 tūkst.latu, Taurenes – 528 tūkst.latu. Bet visas rajona krājaizdevu sabiedrības saimniecisko rosību kopumā veicinājušas ar 3,3 miljoniem latu. Vai iespējams vēl kādā citā veidā nodrošināt šādu vienkāršu vietējo finanšu mehānismu katrā pagastā?

Par krājaizdevu sabiedrību nozīmi nevar spriest tikai pēc naudas aprites. Vissvarīgākā ir mazo finanšu kooperatīvu attieksme pret cilvēkiem, biedriem. Daudziem iedzīvotājiem krājaizdevu sabiedrība ir pirmā skola finanšu attiecībās. Tieši īpašā attieksme viņiem palīdz orientēties plašajā kredītu piedāvājuma tirgū, kurā darbojas ne tikai komercbankas, līzinga kompānijas, bet arī daudzas citas mums pazīstamas un ne tik pazīstamas uzņēmējsabiedrības, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Galvenais, iedzīvotājiem ir dota iespēja izvērtēt un izvēlēties, kas ērtāk, lētāk un pieejamāk – vai mūsu pašu veidota un pārraudzīta lauku banka, vai komercbankas ar plašo pakalpojumu klāstu, vai uz peļņu orientētās finanšu uzņēmējsabiedrības.

Fakti: *2007.gada sākumā rajona krājaizdevu sabiedrības apvienoja 2149 biedrus.

*2006.gada rajona krājaizdevu sabiedrībās iestājās 264 jauni biedri.

*Viskuplākās krājaizdevu sabiedrība ir Taurenes – 425 biedri, „Līgatnes druva” – 370 biedri, Zosēnu – 333 biedri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
4

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
51

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
32

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
112

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
151

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
49

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
16
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
12
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
31
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi