Ceturtdiena, 11. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Uz Cirstiem brauc tūristi

Druva
23:00
23.04.2007
45

Muiža vēstures dokumentos atrodama jau 16. gadsimta pirmajā pusē. Bieži mainījušies tās īpašnieki, līdz 1764. gadā muižu ieguva Strandmaņu dzimta un paturēja to līdz Latvijas agrārreformai. Pili 1905. gadā nodedzināja, tā tika atjaunota vairāku desmitu gadu garumā. Muiža bija Cirstu pagasta centrs. Latvijas laikā te atradās pagasta nams, skola. 1944. gadā pāris nedēļas šajā apkaimē notika kaujas, stipri cieta gan pils, gan citas muižas ēkas. Kad likvidēja Cirstu pagastu un skolu, muižas sabiedriskā nozīme saruka. Pēc kara muižā bija dzīvokļi, pēdējie iemītnieki aizgāja 90. gados.

2000. gadā Cirstu muižai sākās atmoda. Rīdzinieku Griķu ģimene – Egils un Sanita – to sāka nomāt no Inešu pašvaldības. Tūlīt sākās muižas sakopšana un atjaunošana. Vispirms pilij pielaboja jumtu. Sāka labot kara laikā stipri cietušo fasādi, kara pēdas pilnībā netiks likvidētas. Remonts veikts iekštelpās, apmēram 80 procenti no tām jau skatāmas. No desmit pils telpām septiņās veikts remonts. dažādiem pasākumiem lietojama lielā zāle. Šogad paredzēts pilij uzlikt jaunu jumtu, atliet Strandmaņu ģimenes ģerboni, kurš cietušā veidā pašlaik skatāms fasādē.

Pils jau iekļauta sabiedriskajā apritē. Te noticis liels Latvijā izkaisīto piebaldzēnu saiets, kuri dažādi atgriežas šejienes dzīvē. Bijušas dažādas viesības. Pilī studija “Kaupo” uzņēmusi filmu “Tumšie brieži”.

No deviņām Cirstu muižas mūra ēkām saglābtas trīs. Klēti pagaidām izmanto noliktavai. Tajā iespējams izmitināt viesus, kamēr šim nolūkam nav piemērotas pils telpas. Trešajā ēkā, bijušajā ūdenstornī, kas Strandmaņu laikā izmantota arī bibliotēkai, pāris gadu laikā tiks ierīkota pirts.

Pakāpeniski atjauno muižas parku. Daudzi vecie koki jau nozāģēti, vēl dažu dzīvo gaida tāds pats liktenis. Stādīti jaunie kociņi. Lauksaimniecības universitātes studenti šoruden izveidos parka atjaunošanas plānojumu, tad darbi tiks veikti zinātniski.

Līdz nepazīšanai izmainījušies savulaik aizaugušie Ogres upes krasti. Katru gadu tur turpinās darbi, tiek veidota ainava. Griķiem ir 21 hektārs zemes, galvenokārt muižas apkārtnē, ceļa Piebalga – Ērgļi muižas pusē.

Šogad februārī beidzās Griķu nomas līgums ar pašvaldību. Ģimene Cirstu muižu un zemi ieguva privātīpašumā. Līdz ar to muižas atjaunošana turpināsies vēl straujāk. Griķi piedalās visos Latvijas piļu un muižu asociācijas pasākumos.

Egils un Sanita dzīvo un strādā Rīgā, ziemās uz Cirstiem atbrauc reti, vasarās vai katru nedēļu, te pavada atvaļinājumus, tad nopietni strādā pils atjaunošanā. Par pārvaldnieci iecelta enerģiskā kaimiņos dzīvojošā Ieva Miķelsone. Griķi saka, ka pilij dabūjuši reti labu saimnieci. Ieva te rīkojas katru dienu, ja vajadzīgs, vada arī ekskursijas. Arī šovasar, kaut iecerēti plaši remonti, pils būs pieejama tūristiem un ekskursantiem.

Sanita Griķe iecerējusi pils otrajā stāvā iekārtot ekspozīciju par Cirstu pagastu un muižu. Viņa lūdz atsaukties visus, kam ir saglabājušās vēsturiskas liecības – fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
4

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
77

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
282

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
77

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
82

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
111

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
31
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
35
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi