Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kā daudzkārtaina… kūka

Druva
23:00
24.04.2007
5

Vecpiebalgas vidusskolas 11. klases audzēkne Eseja ieguvusi 1. vietu Ata Kronvalda literāro darbu konkursā Latvijas lauku vidusskolu audzēkņiem.

Kas es esmu? Kas ir dzīve? Kāds ir mans pienākums un kādas ir manas iespējas? Kāda ir mana attieksme pret šo pasauli, kurā nemitīgi lielais smejas par mazo, stiprais samin vājo?

Visu laiku domāju, ka, līdzko pie-dzimu, ES iegāju pasaulē. Tagad zinu, ka patiesībā pasaule ienāca MANĪ. Nu tā vairs pieklājīgi un lēnām neienāk, tā laužas ar jaunas informācijas gūzmu, liekot to visu aptvert un sekot tai līdzi.

Iztēlosimies kūku. Manas dzīves kūku. Tā vēl cepas. Pasaule tikai ber klāt garšvielas, maisa, jauc un veido kaut ko… Ko? (Parādības, lietas, ko ļoti augstu vērtēju cilvēkos, sevī, vai arī to, ko nevaru ciest).

Agrāk tā (nu kūka!) laikam it nemaz nebija baudāma, jo kādas gan varēja būt manas vērtības, ja šo vārdu pat īsti nesapratu? Kaimiņbērni – labākie rotaļbiedri, saldumi, komiksi, multfilmas – pats labākais manā dzīvē. Vairāk, lai būtu laimīga, nevajadzēja. Sanāca vien parastas smilšu kūkas, kuras šņirkstēja starp zobiem. Maza bērna vērtības. Bet dzīve rit straujiem soļiem uz priekšu (arī pārtikas rūpniecība attīstās). Lai vairāk piesaistītu klientus, jāveic garšas uzlabojumi, lai labāk iekļautos sabiedrībā, jāmaina tikumi. Ko pasaule lika un liek, to darīju un daru. Gluži kā hameleons kādā stāstā:,, Kad to nolika uz zaļa paklāja, tas kļuva zaļš. To nolika uz baltas segas, un tas kļuva balts. Uz sarkanas tas bija sarkans. Tad to nolika uz rūtaina paklāja, un nabaga radījums sašķīda gabalos”. Skumji, bet fakts – ir jādomā, kā labāk izpildīt to, ko pieprasa pasaule un apkārtējās normas, lai, cenšoties izdarīt visu, nesanāktu izšķīst, jo visu nekad nepieņemsi un nav nemaz vajadzīgs. Bet nebūt par hameleonu man ir grūti, jo labāk patīk miers nekā karš. Labāk pakļaujos, tas sūrums manā tortē, no kā jāatbrīvojas, lai nebojātu kopējo garšu.

Ļoti augstu vērtēju godīgumu, patiesībā tieši savu tuvo cilvēku godīgumu, jo tas, ko saka svešie, bieži vien ir lieki un nesvarīgi. Turpretī atklātība, ko sniedz tuvs draugs, ir pats labākais, lai nerastos liekas, neatrisināmas domstarpības. Tas manī jāpatur, lai garšu varētu just skaidri.

Bet, no otras puses, vai pati spēju būt godīga? Dažkārt ne! Un visbiežāk tas ir situācijās, kad neizbēgami ir jāsāpina otrs. Tad ir grūti, un dažreiz es pasargāju sevi no grūtībām, kuras sagādā tieši atklātība. Un kā ar garšu? Jā, ir ko padomāt…

Pārtikas tehnologi vēl spriež, vai manai kūkai pievienot skaidru mērķu apziņu. Es kliedzu: „Jā! Jā! Beriet to saujām un sniedziet to man, jo trūkst sapratnes, kas ir vislabākais tieši priekš manis, par daudz šaubu savai mīklai jau esmu piebērusi!” Bet viņi tikai atmurkšķ: „Skaidri mērķi neiet kopā ar sapņiem!”

Un manā būtībā (daudzkārtīgajā kūkā) atklājas sastāvdaļa, no kuras šķietami jātiek vaļā – pārmērīga sapņošana. Sapņi vienmēr liek vilties, jo pārāk bieži vai pat vienmēr tie nepiepildās. Un tad sāpīgi ir „aplauzties”. Varbūt sapņot reālāk? Bet tad jau tie vairs nebūtu sapņi, tikai parastas pelēkas ikdienas domas vien.

Neciešu vai, pareizāk sakot, grūti panesu cilvēkus, kuri neprot atrast kaut vienu sīkumu, par ko priecāties šajā dzīvē. Viņi tikai čīkst, ka viss ir slikti un visiem vienalga, bet nesaprot, ka citi nav vainīgi. Pie vainas ir viņu attieksme pret to, citiem vārdiem, valoda, kādā viņi runā ar pasauli. Katrā no mums ir iepotēta kāda pesimisma deva. Brīžos, kad man uzmācas skumjas, es tām ļaujos pilnībā, lai pēc tam kļūtu vieglāk un atkal ar gaišāku skatu varētu lūkoties pasaulē. Vai tad atmaksājas, ja tu nemitīgi dusmojies uz citiem, dzīvo rūpestos, sevi nomoki ar pārmetumiem? Parasti jau ne! Vai atmaksājas, ja tu mīli dzīvi? Lielākoties – JĀ! Tātad grūtsirdību manai kūkai nepievienojiet! Tā būs jāmet klaiņojošiem suņiem.

Kā jau zinām, katram ēdienam jāpievieno, kaut pavisam nedaudz, cukurs. Un kūkai? Manai kūkai vajadzīgs daudz cukura. Tas laikam tāpēc, ka tiecos būt mīlēta. Tas taču nav nekas slikts? Vēlēties būt laimīgai… Tikai absurds, ka mīlestība ir kā vilcene, kurai patīk pārsteigt no mugurpuses, un tā prot izvairīties no medniekiem. Vēl tējkarotīti cukura, lūdzu! Ja nav žēl, tad ēdamkaroti! Sliktāk jau nebūs! Kūka būs tikai baudāmāka!

Vai palaidu garām ko svarīgu? Gan jau, jo visi lieliski zinām, cik pārbāzta ir mūsu pasaule ar labām un sliktām lietām, garšām un negaršām. Grūti noturēt līdzsvaru, dzīvot bez galējībām. Nekas jau nenāk par velti, par visu ir jāmaksā – prieku uzplūdu līdzsvaro skumjas, pēc prieka mirkļiem jūties vājš, ja dažkārt liekas, ka lido starp mākoņiem, nākošreiz vārtīsies dubļos kā varde. Un, lai izceptu baudāmu kūku, visām piedevām jābūt līdzsvarā.

Izprast, nicināt, izskaidrot pasauli? To lai dara dižie domātāji, man svarīgi tikai mācēt un spēt to mīlēt, nenicināt un neienīst.

Manu kūku vēl neēdiet, tā vēl nav gatava! Un diez vai arī kādreiz būs, jo pilnveidojamies mēs katru dienu. Zinu, ka ir vēl daudzas lietas (garšvielas), kuru man pietrūkst, bet zinu, ka tās mani atradīs pašas. Vajag tikai laiku, pacietību…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
10

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi