Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Kā daudzkārtaina… kūka

Druva
23:00
24.04.2007
5

Vecpiebalgas vidusskolas 11. klases audzēkne Eseja ieguvusi 1. vietu Ata Kronvalda literāro darbu konkursā Latvijas lauku vidusskolu audzēkņiem.

Kas es esmu? Kas ir dzīve? Kāds ir mans pienākums un kādas ir manas iespējas? Kāda ir mana attieksme pret šo pasauli, kurā nemitīgi lielais smejas par mazo, stiprais samin vājo?

Visu laiku domāju, ka, līdzko pie-dzimu, ES iegāju pasaulē. Tagad zinu, ka patiesībā pasaule ienāca MANĪ. Nu tā vairs pieklājīgi un lēnām neienāk, tā laužas ar jaunas informācijas gūzmu, liekot to visu aptvert un sekot tai līdzi.

Iztēlosimies kūku. Manas dzīves kūku. Tā vēl cepas. Pasaule tikai ber klāt garšvielas, maisa, jauc un veido kaut ko… Ko? (Parādības, lietas, ko ļoti augstu vērtēju cilvēkos, sevī, vai arī to, ko nevaru ciest).

Agrāk tā (nu kūka!) laikam it nemaz nebija baudāma, jo kādas gan varēja būt manas vērtības, ja šo vārdu pat īsti nesapratu? Kaimiņbērni – labākie rotaļbiedri, saldumi, komiksi, multfilmas – pats labākais manā dzīvē. Vairāk, lai būtu laimīga, nevajadzēja. Sanāca vien parastas smilšu kūkas, kuras šņirkstēja starp zobiem. Maza bērna vērtības. Bet dzīve rit straujiem soļiem uz priekšu (arī pārtikas rūpniecība attīstās). Lai vairāk piesaistītu klientus, jāveic garšas uzlabojumi, lai labāk iekļautos sabiedrībā, jāmaina tikumi. Ko pasaule lika un liek, to darīju un daru. Gluži kā hameleons kādā stāstā:,, Kad to nolika uz zaļa paklāja, tas kļuva zaļš. To nolika uz baltas segas, un tas kļuva balts. Uz sarkanas tas bija sarkans. Tad to nolika uz rūtaina paklāja, un nabaga radījums sašķīda gabalos”. Skumji, bet fakts – ir jādomā, kā labāk izpildīt to, ko pieprasa pasaule un apkārtējās normas, lai, cenšoties izdarīt visu, nesanāktu izšķīst, jo visu nekad nepieņemsi un nav nemaz vajadzīgs. Bet nebūt par hameleonu man ir grūti, jo labāk patīk miers nekā karš. Labāk pakļaujos, tas sūrums manā tortē, no kā jāatbrīvojas, lai nebojātu kopējo garšu.

Ļoti augstu vērtēju godīgumu, patiesībā tieši savu tuvo cilvēku godīgumu, jo tas, ko saka svešie, bieži vien ir lieki un nesvarīgi. Turpretī atklātība, ko sniedz tuvs draugs, ir pats labākais, lai nerastos liekas, neatrisināmas domstarpības. Tas manī jāpatur, lai garšu varētu just skaidri.

Bet, no otras puses, vai pati spēju būt godīga? Dažkārt ne! Un visbiežāk tas ir situācijās, kad neizbēgami ir jāsāpina otrs. Tad ir grūti, un dažreiz es pasargāju sevi no grūtībām, kuras sagādā tieši atklātība. Un kā ar garšu? Jā, ir ko padomāt…

Pārtikas tehnologi vēl spriež, vai manai kūkai pievienot skaidru mērķu apziņu. Es kliedzu: „Jā! Jā! Beriet to saujām un sniedziet to man, jo trūkst sapratnes, kas ir vislabākais tieši priekš manis, par daudz šaubu savai mīklai jau esmu piebērusi!” Bet viņi tikai atmurkšķ: „Skaidri mērķi neiet kopā ar sapņiem!”

Un manā būtībā (daudzkārtīgajā kūkā) atklājas sastāvdaļa, no kuras šķietami jātiek vaļā – pārmērīga sapņošana. Sapņi vienmēr liek vilties, jo pārāk bieži vai pat vienmēr tie nepiepildās. Un tad sāpīgi ir „aplauzties”. Varbūt sapņot reālāk? Bet tad jau tie vairs nebūtu sapņi, tikai parastas pelēkas ikdienas domas vien.

Neciešu vai, pareizāk sakot, grūti panesu cilvēkus, kuri neprot atrast kaut vienu sīkumu, par ko priecāties šajā dzīvē. Viņi tikai čīkst, ka viss ir slikti un visiem vienalga, bet nesaprot, ka citi nav vainīgi. Pie vainas ir viņu attieksme pret to, citiem vārdiem, valoda, kādā viņi runā ar pasauli. Katrā no mums ir iepotēta kāda pesimisma deva. Brīžos, kad man uzmācas skumjas, es tām ļaujos pilnībā, lai pēc tam kļūtu vieglāk un atkal ar gaišāku skatu varētu lūkoties pasaulē. Vai tad atmaksājas, ja tu nemitīgi dusmojies uz citiem, dzīvo rūpestos, sevi nomoki ar pārmetumiem? Parasti jau ne! Vai atmaksājas, ja tu mīli dzīvi? Lielākoties – JĀ! Tātad grūtsirdību manai kūkai nepievienojiet! Tā būs jāmet klaiņojošiem suņiem.

Kā jau zinām, katram ēdienam jāpievieno, kaut pavisam nedaudz, cukurs. Un kūkai? Manai kūkai vajadzīgs daudz cukura. Tas laikam tāpēc, ka tiecos būt mīlēta. Tas taču nav nekas slikts? Vēlēties būt laimīgai… Tikai absurds, ka mīlestība ir kā vilcene, kurai patīk pārsteigt no mugurpuses, un tā prot izvairīties no medniekiem. Vēl tējkarotīti cukura, lūdzu! Ja nav žēl, tad ēdamkaroti! Sliktāk jau nebūs! Kūka būs tikai baudāmāka!

Vai palaidu garām ko svarīgu? Gan jau, jo visi lieliski zinām, cik pārbāzta ir mūsu pasaule ar labām un sliktām lietām, garšām un negaršām. Grūti noturēt līdzsvaru, dzīvot bez galējībām. Nekas jau nenāk par velti, par visu ir jāmaksā – prieku uzplūdu līdzsvaro skumjas, pēc prieka mirkļiem jūties vājš, ja dažkārt liekas, ka lido starp mākoņiem, nākošreiz vārtīsies dubļos kā varde. Un, lai izceptu baudāmu kūku, visām piedevām jābūt līdzsvarā.

Izprast, nicināt, izskaidrot pasauli? To lai dara dižie domātāji, man svarīgi tikai mācēt un spēt to mīlēt, nenicināt un neienīst.

Manu kūku vēl neēdiet, tā vēl nav gatava! Un diez vai arī kādreiz būs, jo pilnveidojamies mēs katru dienu. Zinu, ka ir vēl daudzas lietas (garšvielas), kuru man pietrūkst, bet zinu, ka tās mani atradīs pašas. Vajag tikai laiku, pacietību…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi