Visiem, kuri vēlas cīnīties ar latvāņu izplatību, aktuāls ir jautājums – kā tad efektīvāk, ekonomiskāk un ērtāk ir iespējams uzvarēt šo bīstamo augu.
Lauksaimniecības universitātes profesors Andris Bērziņš skaidro, ka augsnē, kura tiek regulāri apstrādāta, latvāņi neaug, tomēr, ja augi reiz te bijuši, pietiek ar dažiem gadiem, lai tie ataugtu: “Skaidrs ir viens – no latvāņiem vaļā netiksim vairs nekad. Tie ir un būs. Uzdevums ir samazināt latvāņus līdz tādam daudzumam, lai tie netraucētu.”
Latvāņu izplatības ierobežošanas metodes iedala mehāniskajās, ķīmiskajās, bioloģiskajās un integrētajās.
Mehāniskās metodes
Šī metode paredz dažādus paņēmienus, piemēram, centrālo rozešu izduršanu, augsnes apstrādi, pļaušanu, kā arī citus.
Ja latvāņi aug nelielās platībās, tad iespējams centrālo rozeti izdurt ar lāpstu vai līdzīgu darbarīku, apmēram 5 – 10 cm zem augsnes virskārtas. Tā ir ļoti darbietilpīga, bet efektīva metode.Ja izduršanu veic tad, kad veidojas ziedkopas, pietiek ar vienu reizi sezonā. A. Bērziņš tomēr norāda: „Jēga sākt izduršanu ir tad, ja lauks ir iekopts. Ja latvāņu audzē nav iespējams ieiet, metode neder.”
Dārga metode ir latvāņu noklāšana ar melnu polietilēna plēvi, tomēr tā apmēram trīs mēnešu laikā sniedz vēlamos rezultātus. A. Bērziņš lēš, ka hektāram būtu nepieciešami 900 lati, tādēļ to reāli izmantot nelielās platībās: “Melnajai plēvei ir vairākas pozitīvas īpašības. Zem tās attīstās ļoti augsta temperatūra, sēklas, kas ir augsnes virskārtā, zaudē dīgtspēju.”
Indīgo augu appļaušana, kad tie ir apmēram 15 – 20 cm gari, ar izkapti, krūmgriezi vai trimeri ir bīstamāka latvāņu sulas šķīšanas dēļ, tur-klāt tā jāatkārto apmēram ik pēc divām, trim nedēļām. Nav efektīvi latvāņus appļaut rozetes stadijā. Ja to dara divas trīs reizes, rezultāts ir.
Ja latvāņi aug līdzenās vietās, tos var pļaut ar traktoram uzkarināmu zāles pļaujmašīnu vai pļāvēju – smalcinātāju. A. Bērziņš norāda, ka augsne ir regulāri jāapstrādā, tur-klāt nedrīkst pieļaut, ka augam nogatavojas sēklas: “Nepieciešami darbarīki, kas precīzi nogriež latvāņa virsējo daļu, tomēr ar to nepietiek. Ja latvānis nogriezts, bet tūlīt pēc tam nolīst lietus, nekas labs nav. Latvāņiem jāizžūst un jāsakalst. Augsni nepieciešams uzirdināt.”
Profesors norāda, ka būtiski ir ieart latvāņu sēklas apmēram 10 cm dziļi zemē. Visefektīvākā ir augsnes aršana pavasarī. Ķīmiskās metodes
Tās saistītas ar herbicīdu lietošanu. Tās nav lētas, tomēr efektīvas. Ja latvāņu izplatības ierobežošanai izvēlas šo metodi, jāņem vērā, ka “Aizsargjoslu likums” nosaka – herbicīdus nedrīkst lietot 10 m platā virszemes ūdenskrātuvju aizsargjoslā. Savukārt, lai ķimikālijas lietotu mežā, ir jāsaņem Valsts mežu dienesta atļauja. Herbicīdi var būt kaitīgi un ekoloģiski bīstami, ja tos lieto neapdomīgi.
“Pirmā vietā no herbicīdiem ir glifosātu preparāti. Tomēr arī lietojot raundapu, ar vienu reizi vien nepietiks, darbs jāatkārto vairākkārt. Pētījumi liecināja, ka vislabākie rezultāti ir, lietojot raundapu trīs reizes pa trim litriem uz hektāru,” skaidro A. Bērziņš, norādot, ka, tikko latvāņi ir sadīguši no jauna, jālieto ir herbicīdi. To koncentrācija nedrīkst būt zemāka par 2%, turklāt profesors uzsver, ka lielākas koncentrācijas izmantošana nebūt nenozīmē labākus rezultātus. Bioloģiskās metodes
Šīs metodes ierobežo latvāņus tad, kad lauks jau apstrādāts un apsēts, piemēram, ar ātraudzīgajām zālēm, kamolzāli. Visizplatītākā ir apganīšana. Visefektīvāk latvāņu audzes ierobežo aitu un kazu ganības. Tāpat latvāņus ēd arī gaļas liellopi. Citās valstīs notiek izmēģinājumi – cīņai pret latvāņiem izmanto kukaiņus, kā arī citas bioloģiskās metodes. Integrētās metodes
A.Bērziņš atzīst: “Visefektīvākie ir kompleksie apkarošanas paņēmieni. Ja strādājam tikai ar ķimikālijām, tad dīgst sēklas, kas atrodas augsnes virspusē, taču, ja līdz ar ķīmisko metodi veicam arī augsnes apstrādi, tad rezultāts būs pozitīvs, turklāt arī ilgstošāks.”
Tāpat iespējams veikt augsnes apstrādi – aršanu un kultivēšanu, pirmajā gadā audzējot kultūraugus, piemēram, griķus, eļļas rutku. Līdz ar kultūraugu nopļaušanu nopļaus arī latvāņus. Nākamajos gados var audzēt kviešus, miežus, turklāt jā-veic arī augsnes apstrāde un jālieto kultūraugiem atbilstoši herbicīdi.
Rajona iedzīvotāji izmanto dažādas metodes
Vaives pagasta „Sūrītes” saimniece Daina Lielbārde skaidro, ka savas saimniecības laukos vispirms izpļāva un sadedzināja latvāņus , pēc tam sastādīja egles un priedes. Kamēr koki nebija pietiekami lieli, lai noēnotu latvāņus, kuriem nepieciešama saules gaisma, ik pa laikam nācās bīstamos augus pļaut. Sākotnēji augu iznīcināšanai lietots arī raundaps. Tagad koki izauguši lieli, zem priedēm, kuras salīdzinājumā ar eglēm daudz labāk iznīcina latvāņus, jau zaļojot meža zemeņu lapas.
Savukārt Priekuļu selekcijas stacijas elektrotehniķis Jānis Breņķis uzskata, ka vislabāk ar augiem var cīnīties tieši ar raundapu: “Jebkurā dārzkopības veikalā ir nopērkami miglotāji, kas nesami uz muguras un sūknējami ar roku. Labajā rokā ir sprausla ar sprūdu. Miglodams vienmēr eju ar muguru pret vēju, raundapu uzpūšu konkrētam latvānim, tādēļ tas nav kaitīgi citiem augiem. Uz 10 litriem ūdens leju 200 gramus raundapu, miglojot latvāņus, kad tie ir rozetes stadijā, rezultāti ir brīnišķīgi. Tomēr jāņem vērā, ka darbu nedrīkst pārtraukt. Pirmos divus gadus jāveic pamatīga miglošana, nākamajos divos to var darīt izlases veidā.”
J.Breņķis norāda, ka, viņaprāt, mehāniskā latvāņu iznīcināšana ir bīstama, jo ir iespēja nokļūt latvāņu sulas miglā, bet ar ķīmiskajām metodēm piecu gadu laikā, protams, lietojot aizsargtērpu, viņš nav dabūjis nevienu čūlu.
Ģirts Ozoliņš no Vaives pagasta „Ozoliņiem” norāda, ka viņa saimniecībā no 18 hektāriem 12,5 hektāri apauguši ar latvāņiem. G.Ozoliņš šādu zemi nopircis un tagad secina, ka saimniekot ir gandrīz neiespējami, kamēr latvāņi netiks iznīcināti. Daļa ir nopļauta, tomēr tie ātri ataug: “Esmu pret ķīmiskajām metodēm. Lai izplatību ierobežotu ar kazu audzēšanu, nepieciešamas kazas… Man reāli pieejama ir vienīgi mehāniskā metode.”
Latvāņi aug arī Nītaures vidusskolas teritorijā. Skolas dārzniece Sandra Blodziņa – Sproģe skaidro, ka, pateicoties direktora un pagasta padomes atbalstam, ir iespējams cīnīties ar bīstamajiem augiem. S.Blodziņa – Sproģe atzīst, ka izmantotas visdažādākās metodes, tomēr vislabākos rezultātus uzrādījis raundaps: “Tas ir intensīvs un darbietilpīgs process, kas jāveic visas vasaras garumā, bet tagad jūtam rezultātus – latvāņu ir daudz mazāk.”
Komentāri