Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

„Gaidās” darbu atvieglo jaunā kūts

Druva
23:00
24.04.2007
7

Raunas zemnieku saimniecībā „Gaidas” uzcelta jauna kūts, kurā mājvieta ir 60 slaucamām govīm.

„Gaidu” saimnieki Vita un Ainārs Dalbiņi celtniecībai ņēmuši kredītu, jo pērn vairs nav bijušas pieejamas ES subsīdijas, kuras vēl pirms diviem gadiem viņi izmantoja saimniecības attīstībai. Tad tika nopirkts traktors un iekrāvējs. V. Dalbiņa skaidro, ka tobrīd vēl nav bijušas domas par saimniecības paplašināšanu. Lopu mītnē bijušas 33 govis – tik, cik tajā varēja turēt. „Tad sadzima daudzas telītes, mēs viņas nepārdevām un secinājām, ka kūtī vietas nepietiek,” saka V.Dalbiņa.

Kūts celtniecībai saņemts valsts atbalsts – 30 tūkstoši latu. Celtniecība izmaksāja 200 tūkstošus latu.

Vita un Ainārs Dalbiņi skaidro, ka pirms celtniecības apbraukātas vairākas līdzīgas kūtis, lai no citiem zemniekiem uzzinātu pieredzi, kļūdas un veiksmes. Kūti projektēja uzņēmums „Kesko Agro”, saimnieks līdzdarbojās projektēšanā. Kūti cēla SIA „CelTik”.

Jaunā kūts būtiski atvieglo darbu. Iepriekš lielākoties viss veikts pašu spēkiem, tagad, kā atzīst A.Dalbiņš, „fiziska darba gandrīz nav!”

V.Dalbiņa stāsta: „Pagaidām vēl mēslus ar traktoru izstumj kanālā, kas iet uz šķidrmēslu krātuvi, kopā ar zāles un piena dzesētāja mazgāšanas ūdeņiem. Līdz vasarai plānojam iegādāties mēslu skrēperi, kas bija paredzēts, jau būvējot kūti, grīdā ir iestrādātas īpašas sliedes. Tas automātiski izšķūrēs mēslus, un mums atliks tikai notīrīt guļvietas.”

Pirms kūts uzcelšanas saimnieki nopirkuši arī barības maisītāju, lai atvieglotu darbu un nodrošinātu pareizu govju barošanu, taču ar to nebija iespējams iebraukt kūtī. Saimnieki atceras: „Kūtī iebraukt nevarējām, tādēļ izbērām barību kaudzē, pēc tam ar ķerrām vedām kūtī, lai iebērtu silē.” Tagad lopbarību saber maisītājā, kur to sagatavo, tad automātiski sadala, braucot gar govju barības galdu. Maisītājs arī nodrošina govīm sabalansētu barību.

Arī pusotrstāvīgā slaukšanas zāle dod priekšrocības. V.Dalbiņa stāsta un rāda, kā notiek govs slaukšana. Kad pievieno slaukšanas aparātus, govis atrodas augstāk, saimniece zemāk. Nav jāliecas, slaukšana kļuvusi ērtāka.

“Gaidu” govis pieradušas pie mūzikas. Tā skanējusi vecajā kūtī, skan arī jaunajā. Saimnieki skaidro, ka, pateicoties mūzikai, piena devējas mazāk nervozē, turklāt tām vairs nav bail no blakus trokšņiem.

Līdz ar jauno kūti govīm ir cits ikdienas ritms. Agrāk tās ziemu pavadīja mītnē, vasaru ārā, tagad visu gadu dzīvniekus turēs kūtī, tiem nodrošināta iespēja brīvi pārvietoties.

„Var strīdēties, kā labāk – govij gulēt karstā saulē vai uzturēties kūtī. Mums savulaik vairākas govis saslimušas karstā laika dēļ,” V.Dalbiņa skaidro. Govis visu gadu ēdīs sabalansētu barību, lai garantētu vienādu piena kvalitāti.

Saimnieki lepojas ar augsto izslaukumu. Pērn rajonā ganāmpulku grupā 25 – 50 govis tas bija augstākais, 9 800 kg no govs laktācijā.

Piena iepircējs – Rīgas piena kombināts, kam iepriekš pārdeva pienu, saimniecībai nešķita pietiekami perspektīvs. V.Dalbiņa atceras, ka kūts celtniecības biznesa plānā, kas izstrādāts kredīta saņemšanai, iekļautas piena cenas 175Ls/t, taču kombināts nebija ar mieru tādu maksāt: „Kad aizsūtīju pretenzijas rakstu, direktors atbildēja, ka citas cenas nebūs. Kad gājām no kombināta prom, gan tika piedāvāta augstāka samaksa, bet nevarējām mānīt sarunāto sadarbības partneri Lietuvā – kooperatīvu „Jaunais Piens”. Tā aizgājām, reizē ar mums vēl vairāki piena pārdevēji. Ir taču starpība starp 17 un 19 santīmiem par litru!”

V.Dalbiņa atzīst, ka grūti runāt par patriotismu, ja jādomā, kā nomaksāt kredītus, kā iegūt līdzekļus, lai attīstītu saimniecību: „Spēkbarības un elektrības cenas aug, bet kombināta piena iepirkuma cena bija tāda, kā pirms diviem gadiem.

„Gaidas” mērķtiecīgi attīstās kopš 1992. gada. A.Dalbiņš norāda: „Apstāties nedrīkst, citādi citi aizies garām.” Saimnieki pieļauj, ka jau tuvā nākotnē kūti nāksies paplašināt. Tas paredzēts jau celtniecības laikā. Nepieciešama būtu arī dzemdību zāle.

V.Dalbiņai pēc pieredzes apmaiņas brauciena uz Ameriku ir sapnis sasniegt tādus izslaukumus kā tur – 35 litrus no govs dienā. ”Gaidās” izslauc 29 litrus.

Pie jaunās kūts lepni stāv uzlīme, kas vēsta, ka celtniecība notikusi bez ES atbalsta. A.Dalbiņš atzīst, ka tā savā veidā ir sacelšanās, jo reiz nācies samaksāt sodu par to, ka traktoram, kurš iegādāts ar Briseles atbalstu, nebija attiecīga uzlīme. Tas saimniekiem šķitis absurdi, tādēļ tagad kūts lepojas ar labi pamanāmo zīmi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi