Veikala „Līgatne” īpašnieks Arkādijs Korņilovs jau sarunas sākumā atzīst, ka mazam uzņēmējam mūsdienās izdzīvot ir grūti. Viņa veikaliņam būs teju jau 15 gadi, bet par savu darbību uzņēmējs saka: “Paēduši esam, bet kur tālāk tikuši ne…”
Arkādija veikalā līgatnieši var nopirkt pārtikas produktus. Veikala īpašnieks atzīst, ka cilvēkiem nekas vairāk nav arī vajadzīgs.
“Pirktspēja ir zema. Cilvēkiem eksotiku nevajag. Atnāk, nopērk pašu nepieciešamāko – maizīti, desu. Līgatnē ir ļoti daudz pensionāru. Ko viņi var atļauties? Cilvēkiem nav naudas. Kādreiz Līgatnes papīrfabrikā strādāja 1100 cilvēku, tagad varbūt strādā daži simti. Es, godīgi sakot, nezinu… Nav darba, jaunieši ir prom,” situāciju Līgatnē vērtē uzņēmējs un neslēpj, ka bieži klientiem preci iedod arī uz parāda.
“Pensionāriem ir ļoti grūti. Viss taču jānomaksā – komunālie, elektrība, zāles, vēl malciņa jānopērk… Savukārt jaunie negrib strādāt. Bet, ja man būtu jāstrādā par pieciem latiem dienā, es arī nestrādātu. Redzu, ka par to naudu sen vairs neko nopirkt nevar. Kādreiz, komunistiskajā laikā, domāju, kas ir inflācija? Nesapratu. Tagad redzu, kas tas ir…” ironizē Arkādijs un piebilst, ka viņam darbs ir nauda.
“Bez darba nekas nenotiek. Tā bijis vienmēr. Tikai tagad nākušas klāt atalgojuma problēmas. Arī es pārdevējam gribētu samaksāt vairāk, bet nevaru. Neesmu spējīgs to izdarīt. Arī biznesu paplašināt mēģināju, bet nesanāca. Uzsūtīja man vienu, otru, trešo komisiju un mani noēda. Mūsdienās veikalu ir daudz, bet tajos ir viens un tas pats. Katrai tirgotavai savi trīsdesmit klienti, tas viss,” saka veikala “Līgatne” īpašnieks un atminas kādas dziesmas vārdus: “Krievu laikā dziedāja – Nam ģeņeg ņenada, rabotu davai. Tagad tā vairs nesanāk. Es kādreiz strādāju fabrikā par metinātāju, audzēju puķes un kolhozā vēl paspēju apkopt runkuļus. Rukāju, bet arī naudu nopelnīju. Tagad uz darbu skatos jau citādāk. Var luni nolaist, nolaižu. Tagad viss ir mainījies. Nauda patīk visiem, bet kā pie tās tikt? Ja es būtu gleznotājs, būtu uzzīmējis pāris simtniekus… Bet, ja nopietni – nauda jākrāj, jāvirzās uz priekšu,” saka Arkādijs un piebilst, ka dzīve ir skaista. Tik jāiet tālāk…
Komentāri