![Baterijas Fotomarta 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/11/baterijas_fotomarta-1-scaled.jpg)
Nederīgo bateriju pareiza nodošana pamazām kļūst par ikdienas paradumu, tomēr sabiedrības izglītošanā par bīstamo atkritumu šķirošanu vēl atslābt nevar.
Lai izplatītu zināšanas par bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi un sekmētu šo bīstamo atkritumu nodošanu pārstrādei, jau četrpadsmito gadu tiek izsludināta izlietoto bateriju vākšanas kampaņa “Tīrai Latvijai”. Kā ik gadu mācību iestādes visā Latvijā sacenšas, vācot izlietotās baterijas, reizē pretendējot uz simboliskām, tomēr panākumu apliecinošām naudas balvām – 400, 300 un 200 eiro apmērā.
Kopumā līdzšinējos “Tīrai Latvijai” 13 gados Latvijas aktīvākajās mācību iestādēs ir savākts nedaudz vairāk kā 233,3 tonnas izlietoto bateriju. Pagājušajā mācību gadā gan dalībnieku skaits pasākumā, līdz ar to arī pārstrādei nodoto bateriju daudzums ievērojami krities. Arī mūspusē tas bijis manāms, jo no 12 izglītības iestādēm 2017./2018.mācību gadā vēsturiskā Cēsu rajona aktivitāte kampaņā saruka uz deviņām skolām pagājušajā mācību gadā, līdz ar to arī nederīgo bateriju apjoms, kas savākts Cēsu apkaimes skolās un pirmsskolās, sarucis divkārt – no gandrīz 970 uz 421,5 kilogramiem. Kampaņas organizatoru – SIA “Zaļā josta” – mārketinga vadītāja Laima Kubliņa “Druvai” paskaidroja, ka šajā reizē konkurss izsludināts krietni vēlāk nekā citus gadus, līdz ar to arī bijis mazāk laika skolām reģistrēties un izvērst savas iekšējās idejas popularizēšanas akcijas. Taču kopumā bateriju vākšanas dinamika ir pozitīva, jo vēlme sacensties ir mudinājusi skolēnus piedalīties arī izglītojošajās aktivitātēs, līdz ar to tiek panākts ilgtermiņa iespaids uz atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās. “Esam ļoti gandarīti ar rezultātu, jo skolas vecuma bērni lieliski pārzina gan bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, gan arī zina, kur izlietotajām baterijām ir īstā vieta. Arī pēc kampaņas bērni pamāca mājiniekus, aizrāda, ja kāds no vecākiem kaut ko dara nepareizi,” teic L.Kubliņa. Azartā iekritušie bērni gan pirms pāris gadiem esot pamanījušies konkursam nodot vēl lietošanai derīgās baterijas, tāpēc “Zaļās jostas” pārstāvji informatīvajos materiālos un pasākumos tagad īpaši uzsver pirms nodošanas pārbaudīt bateriju derīgumu, ieliekot tās atbilstošā elektroiekārtā.
Nenoliedzami, ilgtermiņa vides saudzēšanas mērķis būtu pēc iespējas samazināt bateriju izmantošanu un meklēt videi draudzīgākas iespējas nodrošināt ikdienas vajadzības, tomēr vienlīdz svarīgi arī saprast – kad no to lietošanas nav iespējams atteikties, tās nekādā gadījumā nevar izmest kopā ar sadzīves atkritumiem.
Jau vairākus gadus izlietoto bateriju nodošana ir iespējama arī veikalos, kur šim mērķim paredzēto speciālo kartona urnu piepildīšanas aktivitāte arī liecina par iedzīvotāju attieksmes maiņu.
Tirdzniecības ķēdes “Maxima” visos veikalos jau kopš 2011.gada atrodami izlietoto bateriju stendi. Lielākajos veikalos pat ir iespēja nodot nolietoto mazo sadzīves tehniku, piemēram, tālruņus, to bateriju lādētājus un citas neliela izmēra iekārtas. “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule pastāstīja, ka sākotnēji par šo stendu nepieciešamo iztukšošanu ziņojuši veikalu darbinieki, tomēr pēc precedenta par negodprātīgām darbībām, mēģinot savām vajadzībām paņemt tehniku, konteineru tukšošana noteikta grafika kārtībā un pilnībā uzticēta Latvijas Zaļajam punktam . SIA “Rimi Latvia” veikalos bateriju urnas pieejamas kopš 2016.gada, norādīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala. Latvijas Zaļais punkts, kas abu lieltirgotāju veikalos nodrošina savākto bateriju izvešanu, jau astoņus gadus arī veic iedzīvotāju aptauju par atkritumu šķirošanas paradumiem, “Druvai” pavēstīja sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Buča, apliecinot – to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, tiešām palielinās, un tas attiecas arī uz baterijām. Piemēram, 2011.gadā tikai 20% respondentu norādīja, ka šķiro baterijas atsevišķi no citiem atkritumiem, bet 2018.gadā šis skaits jau dubultojies – 41%. Turklāt bateriju šķirotāju skaits ir palielinājies visstraujāk. Aptauja arī pierāda, ka tieši šķirošanas infrastruktūras pieejamība ir galvenais faktors, kāpēc iedzīvotāji mēdz būt kūtri atkritumu šķirošanā. “Tāpēc arī mērķtiecīgi esam veidojuši sadarbību ar “RIMI” un “Maxima” veikaliem, lai radītu iedzīvotājiem pieejamu bateriju šķirošanas infrastruktūru un viņi to arī izmantotu,” skaidro D.Buča, minot vēl sadarbību ar biroja preču piegādātājiem, kuri palīdz nodrošināt bateriju šķirošanas iespējas dažādos birojos visā Latvijā.
Cēsu apkaimē visplašāk pārstāvētais veikalu tīkls “top!” arīdzan piedāvā iespēju iedzīvotājiem līdz ar dienišķās pārtikas iegādi videi draudzīgā veidā atbrīvoties no izlietotajām baterijām. Viens no pieciem Cēsīs esošajiem “top!” veikaliem Valmieras ielā var lepoties ar apzinīgu pircēju loku – šeit konteiners piepildās vidēji reizi divos mēnešos, pastāstīja veikala vadītāja Dana Zunda. Ar tirgotāja transportu baterijas no visas Latvijas tiek nogādātas vienuviet, tad – jau vairumā – nodotas pārstrādātājam.
Nododot baterijas pārstrādei, tiek ievērojami mazināts potenciālais vides piesārņojums, atgūtas vērtīgas otrreizējās izejvielas – svins, niķelis, kadmijs, dzīvsudrabs -, taupīti resursi un saudzēta daba.
Komentāri