Līgatnes pārcēlājs un kādreizējais mežsargs Jānis Teriņš septiņus gadus strādā uz Gaujas un neslēpj, ka viņa darbam, kā jebkuram citam, ir arī sava garoziņa.
“Skaisti jau ir pavasarī, vasarā un rudenī, taču ziemā un salā diez cik jauki nav. Ūdens pievelk aukstumu. Ir jāģērbjas ļoti silti. Taču maza romantika ir arī tad, kad no abām pusēm stāv garas automašīnu rindas. Tad romantika ir tāda, ka nav pat laika pusdienas paēst,” joko Jānis un stāsta, ka, ikdienā esot uz Gaujas redz, kā mainās daba un upe. Kā bebri nograuzuši visus kokus gar upmalu.
Taču runājot par darbu, pārcēlājs atbild īsi un lakoniski: “Darbs ir darbs. Tā ir iespēja nopelnīt naudu. Kādreiz strādāju par mežsargu. Man patika, bet tad man iedeva vilka pasi. Kaut kā taču iztika ir jāpelna! Mūsdienās nauda ir viss. Ir svarīgi strādāt prestižā profesijā un pelnīt daudz. Taču visā šajā stāstā pats bēdīgākais ir tas, ka naudas dēļ cilvēki ir gatavi uz visu. Un tas vairs nav labi…,” nosaka Līgatnes pārcēlājs.
Komentāri