Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Tumšie gājēji un velobraucēji apdraud sevi un citus

Jānis Gabrāns
00:00
06.11.2019
3
Vestes Fotomarta

Iestājoties tumšajam laikam, aktualizējas tumšo gājēju un velobraucēju problēma. Latvijā oktobrī jau fiksēti vairāki negadījumi, kad notikusi sadursme ar gājējiem, kuri gājuši pa ceļu bez jebkādiem atstarojošajiem elementiem apģērbā. Diemžēl Kurzemē šāds negadījums kādam gājējām beidzās letāli.

Valsts policijas (VP) statistika uzskatāmi rāda, ka neredzamie gājēji ir problēma. Lai arī katru gadu tiek runāts par nepieciešamību būt labi pamanāmiem, aizvien ir cilvēki, kuri joprojām uzskata, ka viņi jebkurā situācijā un jebkurā diennakts laikā uz ceļa ir redzami. Līdzīgi grēko arī velo­braucēji, kuri rada vēl lielāku bīstamību, pārvietojoties pa ielām un ceļiem bez apgaismes ierīcēm un vēl tumšā apģērbā. Ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, netrūkst arī gaišajos gadalaikos, tagad tas kļūst vēl aktuālāk.

Valsts policijas informācija vēsta, ka šogad līdz 28.oktobrim Vidzemes reģionā reģistrēti 43 ceļu satiksmes negadījumi, kuros uzbraukts gājējiem. Negadījumos viegli cietuši 33 gājēji, smagi cietuši seši, bet divi gājēji gājuši bojā.

Reģistrēti arī 25 ceļu satiksmes negadījumi, kuros notikusi sadursme ar velosipēdu. 16 velosipēdisti viegli cietuši, trīs – smagi, bet viens gājis bojā.
VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpo­licijas priekšnieks Jānis Lūks norāda, ka katru gadu ar bažām tiek gaidīts tumšais laiks, jo, kā rāda pieredze, velosipēdisti ļoti kūtri izmanto atstarojošās vestes: “Ik gadu Valsts policija plānotu reidu laikā mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tajā skaitā velosipēdu vadītājiem, izdala vairākus simtus atstarojošās vestes, tomēr situācija būtiski neuzlabojas. Arī šajā sezonā Valsts policija turpinās aktivitātes, kuru laikā atgādinās ceļu satiksmes noteikumu prasības, dalīs atstarojošās vestes, tomēr būtu vēlams, lai paši velosipēdisti savlaicīgi padomātu par savu drošību!”

Policija atgādina Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas attiecas tieši uz velosipēdiem. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Vidzemes reģionā šogad jau 769 gājējiem un 54 velosipēda vadītājiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par atstarojošu elementu nelietošanu.

Velobraucējs Arnis norāda, ka labi apzinās riskus, kas saistīti ar braukšanu diennakts tumšajā laikā, tāpēc cenšoties ievērot prasības: “Ar riteni braucu līdz pat sniegam, un sanāk braukt arī tumšajā laikā. Ritenis ir aprīkots ar visu nepieciešamo, arī tērpā ir atstarojošas svītras, tomēr iespēju robežās cenšos izvairīties no braukšanas pa ielas braucamo daļu, izmantoju ietves, veloceliņus. Taču nākas redzēt citus braucējus, kuri brauc pa ielu pilnīgi nepamanāmi, un tad nodomāju, ka viņi ļoti izaicina likteni.”

Tumšajā gadalaikā nebeidzami tiek runāts par nepamanāmajiem gājējiem. Ja saskaitītu atstarotājus un vestes, kas izdalītas šajos gados dažādās akcijās, kampaņās, iespējams, katrs Latvijas iedzīvotās būtu ticis pie vairākiem, tomēr situācija uzlabojas ļoti minimāli.

VP Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne norāda uz vēl kādu niansi: “Lai gan ceļu satiksmes noteikumos minēts, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, cilvēkiem ir priekšstats, ka uz pilsētu tas neattiecas. Tomēr vēršam uzmanību, ka gan ārpus apdzīvotām vietām, gan pilsētvidē gājējiem jārūpējas par savu redzamību. Dažkārt arī uz apgaismota ceļa šoferiem grūti saskatīt gājējus, bet gaismu atstarojošie elementi vai vestes jau laikus signalizē vadītājam, ka ceļu satiksmē piedalās arī gājējs. Tāpat atgādinām gājējiem, šķērsojot ielu, pārliecināties, vai automašīnas vadītājs tevi redz un vai paspēs nobremzēt.”

Stiliste Ineta Zariņa, lūgta komentēt, kāpēc cilvēki tumšajos rudens mēnešos izvēlas pārsvarā tumšu apģērbu, norāda uz diviem aspektiem: “Dažkārt liekas, ka tumšo apģērbu izvēlas tāpēc, ka šis tāds depresīvs laiks vai negribas nosmērēties, bet patiesība nedaudz citāda. Izrādās, cilvēkiem ir sajūta, ka, uzvelkot tumšas krāsas apģērbu, ir siltāk. Iespējams, kāds fiziķis to varētu pat pamatot zinātniski, bet sajūtu līmenī tumšajos toņos cilvēkiem ir siltāk. Otrs iemesls – apģērba krāsas izvēli nosaka arī vide. Pilsētā, dabā viss paliek tāds pelēks, bezkrāsains, un cilvēki gluži neapzināti cenšas tam piemēroties. Kad uzkritīs sniegs, viss kļūs balts, arī cilvēkiem radīsies vēlme pēc gaišāka apģērba.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi