Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Teresita no… “Vestsaidas stāsta”

Druva
23:00
18.05.2007
3
8lp Flautiste

Par cēsnieci Maiju Vidovsku varētu stāstīt daudz. Par to, ka Maijai ir plašs vēriens, liecina tas, ka viņa ir dziedājusi vairākās mūzikas grupās, rakstījusi dziesmu vārdus un mūziku, piedalījusies mūziklā “Vestsaidas stāsts”. Un bez tā visa šobrīd mācās arī Lietuvas mūzikas teātra akadēmijas džeza nodaļā spēlēt flautu. Viss Maijas dzīvē notiek pa īstam… Un mūzika ir viņas dzīve.

Maija stāsta, ka flauta ir bijis viņas kārotākais mūzikas instruments jau kopš bērnības. Reiz tētis viņu aizvedis uz kādu koncertu, kurā tikusi spēlēta arī flauta. Maijai spožais instruments iepaticies tā, ka viņa uzreiz nolēmusi, ka arī viņa to spēlēs.

“Galvenais arguments tiešām bija tas, ka flauta spīdēja. Jāatzīst gan, sākumā mūzikas skolā man bija lieli pārdzīvojumi, jo neviens uzreiz nedeva spēlēt spīdīgo flautu. Trīs gadus man bija jāspēlē koka flautiņa, un tas bija briesmīgi. Tētis man vēl nesen parādīja nošu lapu, kura visa ir noslacīta ar asarām,” stāsta Maija un atklāj, ka tikai pagājušajā gadā tikusi pie sava sapņu instrumenta – sudraba flautas, par kuru biju sapņojusi kopš bērnības.

Par lielu pavērsiena punktu savā dzīvē Maija uzskata arī lēmumu doties studēt uz Lietuvu.

“Kad braucu uz Lietuvu, nezināju nevienu vārdu lietuviski. Taču atceros, ka jau pirmajā lekcijā kaut ko skribelēju līdzi. Tā bija interesanta pieredze, bet bija arī lūzuma brīdis, kad likās – visa ir par daudz. Man jau pirmajā gadā lietuviski bija jā-klausās pedagoģijas un psiholoģijas lekcijas. Nebija tā, ka es aizbraucu un kāds ar mani gribēja auklēties. Iemeta ūdenī un bija jāiemācās peldēt. Taču tā laikam ir, ka dzīvē cenšos būt atvērta pārmaiņām un neturēt sevi rāmjos. Viss labais, ko dzīvē esmu sasniegusi, ir tikai tādēļ, ka vienmēr esmu pateikusi “jā” kaut kādā kreizī variantā,” jokodama saka Maija un turpina: “Studenti Lietuvā neatšķiras ne ar ko no mūsu jauniešiem. Varētu pat teikt, ka Lietuvā cilvēki ir daudz atvērtāki un vienkāršāki. Pie mums nedaudz vairāk ir jūtama skaudība,” domās dalās Maija.

Jautāta par pagājušā rudens grandiozo mūziklu “Vestsaidas stāsts”, kurā Maija kopā ar Ditu Lūriņu atveidoja Teresitas lomu, viņa saka: “Pieteicos konkursam, kurā meklēja dziedātājus šim mūziklam. Domāju, kāpēc gan ne? Un izdevās! Taču man tas nozīmēja sešu mēnešu intensīvu darbu. Mēģinājumi dažkārt ilga pat 12 stundas dienā. Tas bija nopietns darbs un nekas vēl nav beidzies.”

Kā interesantu pieredzi savā dzīvē Maija min arī laiku, kad dziedājusi grupā “Sirēnas”. Viņai un vēl trim meitenēm tolaik bija tikai sešpadsmit gadi.

“Mūsu grupai iznāca pat albums un gadu braukājām nelielā koncerttūrē pa lielākām un mazākām Latvijas pilsētām. Taču tā manā dzīvē bija skarba pieredze. Bijām mazas, naivas meitenītes un īsti neko vēl nesapratām no lielajām lietām. Mūs ļoti iegāza arī tas, ka Latvijā tajā laikā mūzikas dzīvē nebija labu menedžeru. Mēs ļoti daudz darījām pašas. Albumā bija 12 dziesmas, no kurām desmit bija manas. Ieguldījām daudz darba, strādājām melnām mutēm, bet to, ko saņēmām pretim… Tas nebija tas. Viss beidzās ar to, ka jau 17 gados mani vairs nevilināja ne skatuves dzīve, ne lietas, kas saistās ar slavu un panākumiem. “Sirēnām” viss beidzās laikā, kad viss varēja tieši sākties,” stāsta Maija un piebilst, ka vēlāk sākusi dziedāt rokgrupā “TC Fox”, ar kuru piedalījās arī pirmajā Cēsu rokfestivālā.

Sarunas laikā Maija atzīst, ka dzīvē centusies neapstāties pie sasniegtā. Vienmēr izvirzījusi jaunus mērķus un ieceres.

“Vēlos nākotnē taisīt savu mūziku. Mācos pati arī producēt. Negribu būt atkarīga no citiem. Esmu saskaitījusi, ka man bijuši deviņi producenti, bet neviens tāds, ar kuru varētu strādāt kopā. Visu iegūto pieredzi vēlos ieguldīt savā mūzikā un atrast cilvēkus, ar kuriem kopā to visu īstenot. Esmu jau līdz šim mēģinājusi veidot dažādus kolektīvus, bet vienmēr kaut kas līdz galam nenostrādā. Ir jābūt vienotai komandai, un tādu atrast nav viegli,” saka Maija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi