Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Āraišu puses īpašā aura

Druva
23:00
18.05.2007
4

Āraišu ezerpils muzeja šī gada sezonas atklāšanā Dr. hist. Jānis Apals uzsvēra, ka Latvijā ir īpašas vietas, kas piesaista cilvēkus. Viena no tām ir Amatas novads un Āraišu puse.

Iedibinājums „ Āraišu ezepils fonds” izveidojis tradīciju ik pārgadus rīkot plašākus sarīkojumus, kuru pamatā ir vēstures lasījumi. Tajos piedalās Latvijā pazīstami zinātnieki, kas skaidro dažādus Latvijas vēstures jautājumus. Bijušas „Vikingu, Baltu un Vācu dienas”, tad vēsturiskie lasījumi „Kā dzima Vidzemnieks” un citi izziņām bagāti pasākumi, kuros piedalījās Latvijā pazīstami zinātnieki.

„Āraišu ezerpils fonda” locekle, arheoloģe Zigrīda Apala uzsvēra, ka Āraišu ezerpils fonds, veidojot pasākumus, arī turpmāk pieturēsies pie senajām vēsturiskajām vērtībām, kuru pamatā būs kāds centrālais notikums. Arī šogad sezonas atklāšana tāds bija – senā keramika, kuras noslēpumus atklāja keramiķe, šīs senās amatniecības nozares pētniece Baiba Dumpe.

“Gatavojoties Āraišu ezerpils vasarai, jau pirms pāris mēnešiem vācām akmeņus un gatavojām zvirgzdus, mīcījām mālus, lai izgatavotu trauciņus, kādus šeit cilvēki senatnē lietojuši, par paraugu ņemot trauku un lausku paraugus, kas arheoloģisko izrakumu laikā atrasti Āraišu ezerpilī,” stāstīja B.Dumpe, rādot, kā ugunskurā, to lēnām uzkurinot līdz 800 grādu

temperatūrai, tiek apdedzināti trauki.

Dr. hist. arheologs Jānis Apals pastāstīja, ka Āraišos kādreiz atrasts mamuta zobs. “Jājautā, vai mamuts te jau bija, kad ieradās cilvēki?” Tagad dzīvojam citādā pasaulē, nekā, piemēram, manas jaunības laikā. Mūsdienu cilvēkam vairs nav laika sēdēt bibliotēkā un iepazīt literatūru par vēsturiskajiem pētījumiem. Mūsdienu cilvēks visu grib dabūt viegli – uztveramā, saprotamā veidā, bet arī tā, lai iegūtu izziņas materiālu. Tad lūdzu, viena no tādām vietām ir Āraišu puse,” piedāvāja Āraišu ezerpils pētnieks.

Dr. h. geogr. profesore Aija Melluma atzina, ka apmēram gadu Āraišos nav bijusi: „Šo skaisto ainavu ieraudzīju no jauna, ar svaigu skatu. Braucot no Rīgas, radās doma, ka Āraiši ir no tām vietām Latvijā, kur koncentrējusies milzīgi liela garīgā enerģija. Tā uzkrājusies jau no tiem laikiem, kad šeit uz dzīvi apmetās cilvēki – izdomāja darba rīkus, strādāja ar tiem, dzīvoja un radīja. Arī daudz vēlāk, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados sāka veidoties Gaujas Nacionālais parks, Āraišos darbojās ļoti daudz speciālistu un garīgā enerģija vēl pastiprinājās. Visa šo daudzo gadsimtu enerģija tagad palīdz Āraišu muzejam veidot savu unikalitāti un attīstīties,” uzskata zinātniece.

Amatas novada padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka tad, kad sākusi darbu pašvaldībā un pirmās reizes braukusi uz Āraišu ezerpili vietējās varas pārstāves statusā, jutusi satraukumu pētnieku Zigrīdas un Jāņa Apalu priekšā, jo baidījusies kaut ko nezināt par unikālo vietu arheoloģijas skatījumā. „Tikos ar mērķi ne tikai mierīgi līdzās darboties, bet arī palīdzēt, jo zināju, ka šī vieta ir īpaša. Kad dibinājās novads, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tam gribēja Āraišu vārdu, bet mēs pašvaldību nokristījām upes Amatas vārdā. Amatas novads ir izcili bagāts gan ar vēstures, gan dabas un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Saraksts uz četrām lappusēm. Daudzi ir paglābti no civilizācijas postošās darbības. Nenoliegšu, ka kaut kas arī pazaudēts. Skatos pāri uz Drabešu muižu, ievērojamu arhitektūras pieminekli, kas pašlaik daļēji pieder skolai. Blakus ir arī sagrautas ēkas. Daudzi ikdienā brauc garām „Vāveres” krogam, kura liktenis vēl nav skaidrs – pārdot vai ne. Arī Āraišu baznīcai, vienai no vecākajām Latvijā, nepieciešama finansiāla palīdzība un prasmīgas rokas, lai šī celtne atgūtu savu skaistumu. Kopumā darāmā ir daudz, bet galvenais šajā teritorijā un skaistajā ainavā ir prast nekļūdīties, jo mūsu ikdienā strauji iespiežas pasaules vēsmas, biznesa intereses. Mūsu teritorija ir pieprasīta. Jāzina, kā rīkoties saspringtajā tirgus situācijā, lai nezaudētu patiesās vērtības, neiestiegot sīkumos un īslaicīgā šodienā,” domās dalījās Amatas novada pašvaldības vadītāja.

Jānis Apals izteica ideju Āraišos izveidot Amatas novada brīvdabas centru. Elita Eglīte viņa domu papildināja, atzīstot, ka te var būt tikai kultūras centrs, jo izklaides centru pietiek. „ Ne ar kādām izpriecām mēs nevienu vairs nepārsteigsim. Āraiši ir radīti nopietnām tradīcijām, kas cilvēku nomierina, sniedzot izziņas vērtību un iespēju pārdomām,” pārliecināja Zigrīda Apala.

Gaidot, kad dziestošais ugunskurs atklās senās podniecības brīnumus, Āraišu ezerpils apkārtnes pavasarīgo putnu vīterošanu papildināja Āraišu pasākumos tradicionālā folkloras kopu “Ore” un “Dzieti” muzicēšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
30

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi