Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Āraišu puses īpašā aura

Druva
23:00
18.05.2007
17

Āraišu ezerpils muzeja šī gada sezonas atklāšanā Dr. hist. Jānis Apals uzsvēra, ka Latvijā ir īpašas vietas, kas piesaista cilvēkus. Viena no tām ir Amatas novads un Āraišu puse.

Iedibinājums „ Āraišu ezepils fonds” izveidojis tradīciju ik pārgadus rīkot plašākus sarīkojumus, kuru pamatā ir vēstures lasījumi. Tajos piedalās Latvijā pazīstami zinātnieki, kas skaidro dažādus Latvijas vēstures jautājumus. Bijušas „Vikingu, Baltu un Vācu dienas”, tad vēsturiskie lasījumi „Kā dzima Vidzemnieks” un citi izziņām bagāti pasākumi, kuros piedalījās Latvijā pazīstami zinātnieki.

„Āraišu ezerpils fonda” locekle, arheoloģe Zigrīda Apala uzsvēra, ka Āraišu ezerpils fonds, veidojot pasākumus, arī turpmāk pieturēsies pie senajām vēsturiskajām vērtībām, kuru pamatā būs kāds centrālais notikums. Arī šogad sezonas atklāšana tāds bija – senā keramika, kuras noslēpumus atklāja keramiķe, šīs senās amatniecības nozares pētniece Baiba Dumpe.

“Gatavojoties Āraišu ezerpils vasarai, jau pirms pāris mēnešiem vācām akmeņus un gatavojām zvirgzdus, mīcījām mālus, lai izgatavotu trauciņus, kādus šeit cilvēki senatnē lietojuši, par paraugu ņemot trauku un lausku paraugus, kas arheoloģisko izrakumu laikā atrasti Āraišu ezerpilī,” stāstīja B.Dumpe, rādot, kā ugunskurā, to lēnām uzkurinot līdz 800 grādu

temperatūrai, tiek apdedzināti trauki.

Dr. hist. arheologs Jānis Apals pastāstīja, ka Āraišos kādreiz atrasts mamuta zobs. “Jājautā, vai mamuts te jau bija, kad ieradās cilvēki?” Tagad dzīvojam citādā pasaulē, nekā, piemēram, manas jaunības laikā. Mūsdienu cilvēkam vairs nav laika sēdēt bibliotēkā un iepazīt literatūru par vēsturiskajiem pētījumiem. Mūsdienu cilvēks visu grib dabūt viegli – uztveramā, saprotamā veidā, bet arī tā, lai iegūtu izziņas materiālu. Tad lūdzu, viena no tādām vietām ir Āraišu puse,” piedāvāja Āraišu ezerpils pētnieks.

Dr. h. geogr. profesore Aija Melluma atzina, ka apmēram gadu Āraišos nav bijusi: „Šo skaisto ainavu ieraudzīju no jauna, ar svaigu skatu. Braucot no Rīgas, radās doma, ka Āraiši ir no tām vietām Latvijā, kur koncentrējusies milzīgi liela garīgā enerģija. Tā uzkrājusies jau no tiem laikiem, kad šeit uz dzīvi apmetās cilvēki – izdomāja darba rīkus, strādāja ar tiem, dzīvoja un radīja. Arī daudz vēlāk, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados sāka veidoties Gaujas Nacionālais parks, Āraišos darbojās ļoti daudz speciālistu un garīgā enerģija vēl pastiprinājās. Visa šo daudzo gadsimtu enerģija tagad palīdz Āraišu muzejam veidot savu unikalitāti un attīstīties,” uzskata zinātniece.

Amatas novada padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka tad, kad sākusi darbu pašvaldībā un pirmās reizes braukusi uz Āraišu ezerpili vietējās varas pārstāves statusā, jutusi satraukumu pētnieku Zigrīdas un Jāņa Apalu priekšā, jo baidījusies kaut ko nezināt par unikālo vietu arheoloģijas skatījumā. „Tikos ar mērķi ne tikai mierīgi līdzās darboties, bet arī palīdzēt, jo zināju, ka šī vieta ir īpaša. Kad dibinājās novads, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tam gribēja Āraišu vārdu, bet mēs pašvaldību nokristījām upes Amatas vārdā. Amatas novads ir izcili bagāts gan ar vēstures, gan dabas un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Saraksts uz četrām lappusēm. Daudzi ir paglābti no civilizācijas postošās darbības. Nenoliegšu, ka kaut kas arī pazaudēts. Skatos pāri uz Drabešu muižu, ievērojamu arhitektūras pieminekli, kas pašlaik daļēji pieder skolai. Blakus ir arī sagrautas ēkas. Daudzi ikdienā brauc garām „Vāveres” krogam, kura liktenis vēl nav skaidrs – pārdot vai ne. Arī Āraišu baznīcai, vienai no vecākajām Latvijā, nepieciešama finansiāla palīdzība un prasmīgas rokas, lai šī celtne atgūtu savu skaistumu. Kopumā darāmā ir daudz, bet galvenais šajā teritorijā un skaistajā ainavā ir prast nekļūdīties, jo mūsu ikdienā strauji iespiežas pasaules vēsmas, biznesa intereses. Mūsu teritorija ir pieprasīta. Jāzina, kā rīkoties saspringtajā tirgus situācijā, lai nezaudētu patiesās vērtības, neiestiegot sīkumos un īslaicīgā šodienā,” domās dalījās Amatas novada pašvaldības vadītāja.

Jānis Apals izteica ideju Āraišos izveidot Amatas novada brīvdabas centru. Elita Eglīte viņa domu papildināja, atzīstot, ka te var būt tikai kultūras centrs, jo izklaides centru pietiek. „ Ne ar kādām izpriecām mēs nevienu vairs nepārsteigsim. Āraiši ir radīti nopietnām tradīcijām, kas cilvēku nomierina, sniedzot izziņas vērtību un iespēju pārdomām,” pārliecināja Zigrīda Apala.

Gaidot, kad dziestošais ugunskurs atklās senās podniecības brīnumus, Āraišu ezerpils apkārtnes pavasarīgo putnu vīterošanu papildināja Āraišu pasākumos tradicionālā folkloras kopu “Ore” un “Dzieti” muzicēšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
36

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
302

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
523

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
77

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi