Sestdiena, 11. janvāris
Vārda dienas: Smaida, Franciska

Āraišu puses īpašā aura

Druva
23:00
18.05.2007
7

Āraišu ezerpils muzeja šī gada sezonas atklāšanā Dr. hist. Jānis Apals uzsvēra, ka Latvijā ir īpašas vietas, kas piesaista cilvēkus. Viena no tām ir Amatas novads un Āraišu puse.

Iedibinājums „ Āraišu ezepils fonds” izveidojis tradīciju ik pārgadus rīkot plašākus sarīkojumus, kuru pamatā ir vēstures lasījumi. Tajos piedalās Latvijā pazīstami zinātnieki, kas skaidro dažādus Latvijas vēstures jautājumus. Bijušas „Vikingu, Baltu un Vācu dienas”, tad vēsturiskie lasījumi „Kā dzima Vidzemnieks” un citi izziņām bagāti pasākumi, kuros piedalījās Latvijā pazīstami zinātnieki.

„Āraišu ezerpils fonda” locekle, arheoloģe Zigrīda Apala uzsvēra, ka Āraišu ezerpils fonds, veidojot pasākumus, arī turpmāk pieturēsies pie senajām vēsturiskajām vērtībām, kuru pamatā būs kāds centrālais notikums. Arī šogad sezonas atklāšana tāds bija – senā keramika, kuras noslēpumus atklāja keramiķe, šīs senās amatniecības nozares pētniece Baiba Dumpe.

“Gatavojoties Āraišu ezerpils vasarai, jau pirms pāris mēnešiem vācām akmeņus un gatavojām zvirgzdus, mīcījām mālus, lai izgatavotu trauciņus, kādus šeit cilvēki senatnē lietojuši, par paraugu ņemot trauku un lausku paraugus, kas arheoloģisko izrakumu laikā atrasti Āraišu ezerpilī,” stāstīja B.Dumpe, rādot, kā ugunskurā, to lēnām uzkurinot līdz 800 grādu

temperatūrai, tiek apdedzināti trauki.

Dr. hist. arheologs Jānis Apals pastāstīja, ka Āraišos kādreiz atrasts mamuta zobs. “Jājautā, vai mamuts te jau bija, kad ieradās cilvēki?” Tagad dzīvojam citādā pasaulē, nekā, piemēram, manas jaunības laikā. Mūsdienu cilvēkam vairs nav laika sēdēt bibliotēkā un iepazīt literatūru par vēsturiskajiem pētījumiem. Mūsdienu cilvēks visu grib dabūt viegli – uztveramā, saprotamā veidā, bet arī tā, lai iegūtu izziņas materiālu. Tad lūdzu, viena no tādām vietām ir Āraišu puse,” piedāvāja Āraišu ezerpils pētnieks.

Dr. h. geogr. profesore Aija Melluma atzina, ka apmēram gadu Āraišos nav bijusi: „Šo skaisto ainavu ieraudzīju no jauna, ar svaigu skatu. Braucot no Rīgas, radās doma, ka Āraiši ir no tām vietām Latvijā, kur koncentrējusies milzīgi liela garīgā enerģija. Tā uzkrājusies jau no tiem laikiem, kad šeit uz dzīvi apmetās cilvēki – izdomāja darba rīkus, strādāja ar tiem, dzīvoja un radīja. Arī daudz vēlāk, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados sāka veidoties Gaujas Nacionālais parks, Āraišos darbojās ļoti daudz speciālistu un garīgā enerģija vēl pastiprinājās. Visa šo daudzo gadsimtu enerģija tagad palīdz Āraišu muzejam veidot savu unikalitāti un attīstīties,” uzskata zinātniece.

Amatas novada padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka tad, kad sākusi darbu pašvaldībā un pirmās reizes braukusi uz Āraišu ezerpili vietējās varas pārstāves statusā, jutusi satraukumu pētnieku Zigrīdas un Jāņa Apalu priekšā, jo baidījusies kaut ko nezināt par unikālo vietu arheoloģijas skatījumā. „Tikos ar mērķi ne tikai mierīgi līdzās darboties, bet arī palīdzēt, jo zināju, ka šī vieta ir īpaša. Kad dibinājās novads, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tam gribēja Āraišu vārdu, bet mēs pašvaldību nokristījām upes Amatas vārdā. Amatas novads ir izcili bagāts gan ar vēstures, gan dabas un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Saraksts uz četrām lappusēm. Daudzi ir paglābti no civilizācijas postošās darbības. Nenoliegšu, ka kaut kas arī pazaudēts. Skatos pāri uz Drabešu muižu, ievērojamu arhitektūras pieminekli, kas pašlaik daļēji pieder skolai. Blakus ir arī sagrautas ēkas. Daudzi ikdienā brauc garām „Vāveres” krogam, kura liktenis vēl nav skaidrs – pārdot vai ne. Arī Āraišu baznīcai, vienai no vecākajām Latvijā, nepieciešama finansiāla palīdzība un prasmīgas rokas, lai šī celtne atgūtu savu skaistumu. Kopumā darāmā ir daudz, bet galvenais šajā teritorijā un skaistajā ainavā ir prast nekļūdīties, jo mūsu ikdienā strauji iespiežas pasaules vēsmas, biznesa intereses. Mūsu teritorija ir pieprasīta. Jāzina, kā rīkoties saspringtajā tirgus situācijā, lai nezaudētu patiesās vērtības, neiestiegot sīkumos un īslaicīgā šodienā,” domās dalījās Amatas novada pašvaldības vadītāja.

Jānis Apals izteica ideju Āraišos izveidot Amatas novada brīvdabas centru. Elita Eglīte viņa domu papildināja, atzīstot, ka te var būt tikai kultūras centrs, jo izklaides centru pietiek. „ Ne ar kādām izpriecām mēs nevienu vairs nepārsteigsim. Āraiši ir radīti nopietnām tradīcijām, kas cilvēku nomierina, sniedzot izziņas vērtību un iespēju pārdomām,” pārliecināja Zigrīda Apala.

Gaidot, kad dziestošais ugunskurs atklās senās podniecības brīnumus, Āraišu ezerpils apkārtnes pavasarīgo putnu vīterošanu papildināja Āraišu pasākumos tradicionālā folkloras kopu “Ore” un “Dzieti” muzicēšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
33

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
56

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
40
2

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
142

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
111

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
58

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
16
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
10
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
75
25
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
25
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
37
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi