Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

“Kalna Rauduvītes” pārveidojas un attīstās

Druva
23:00
21.05.2007
2

SIA „Kalna Rauduvītes” pastāv un darbojas kokapstrādes nozarē jau 15 gadus. Līdz nesenai pagātnei tās pamatdarbības veids bija kokzāģēšana, taču šobrīd uzņēmums ir pārprofilējies un baļķu zāģēšanu izbeidzis. “Sapratām, ka cīņa ar lielajām zāģētavām, kurās ir ārzemju kapitāls, būs pārāk nevienlīdzīga. Zāģēšana lai paliek lielo spēlētāju rokās, mēs vēlamies attīstīt to produktu ražošanu, kur, iepērkot kvalitatīvu materiālu, mēs spējam saražot jau specifisku galaproduktu. Esam pārliecināti, ka pārmaiņas ir veiktas laikus, tagad to darīt jau būtu par vēlu,” par izvēli stāsta uzņēmuma direktors Agris Ruks.

SIA “Kalna Rauduvītes” pamatprodukti ir ēvelēti kokmateriāli, koka kāpnes, koka paneļi mājām, jumta kopnes un briketes. Ēvelētie kokmateriāli – tie ir dažādu profilu apšuvuma dēļi, karkasa, grīdas un terases dēļi. „Latvijas tirgū šai produktu grupai pieprasījums ir, bet neliels, salīdzinot ar uzņēmuma ražošanas jaudām, tāpēc lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Tomēr arī eksporta tirgū konkurēt kļūst arvien grūtāk.

Ziema šogad bija ļoti silta un mežizstrādātājiem apgrūtināta baļķu izvešana no mežiem, tādēļ radās izejvielu deficīts. Strauji cēlās apaļkoka cenas, kas, protams, ietekmēja zāģmateriālu cenu. Augot izmaksām, arvien grūtāk ir vienoties par eksporta realizācijas cenu,” domās dalās Agris Ruks.

Uzņēmumā pirms gada tika izveidota galdniecība koka kāpņu ražošanai. Katras kāpnes tiek projektētas individuāli – atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzīgajiem izmēriem. Projektēšana notiek datorā ar speciāli tam radītas programmas „Wagemeyer” palīdzību. Arī pašu kāpņu izgatavošana notiek ar datora vadītu darbgaldu, kurš izmanto „Wagemeyer” . Tas nodrošina augstu darba ražīgumu un izstrādājumu precizitāti.

„Augstas pievienotās vērības produktu ražošana saistīta arī ar kvalificētu darbinieku piesaistīšanu. Protams, kā jau daudziem ražotājiem, arī mums viņu trūkst. Kopš jaunā gada ar sludinājumu palīdzību esam meklējuši galdnieku kāpņu ražošanai, taču atsaucība ir minimāla. Veidojas klientu rinda, palielinās pasūtījumu izpildīšanas termiņi. Gribam izmantot iespēju avīzē vēlreiz uzrunāt galdniekus Cēsīs un apkaimē. Aicinām pie sevis gan profesionālus amata pratējus, gan Cēsu arodvidusskolas audzēkņus, kuri meklē prakses vietas. Cenšamies būt labs un godprātīgs darba devējs,” stāsta firmas direktors.

Pagājušā gada decembrī ekspluatācijā nodotās jaunās ražošanas telpas ir plašas, siltas un nodrošina strādājošajiem labus darba apstākļus. Tajās ir izvietota koka paneļu māju ražotne un jumta kopņu ražošanas darbgalds.

„Koka paneļu mājas Latvijā pagaidām nav ļoti populāras, lai gan situācija sāk mainīties. Cilvēki apzinās, ka koka paneļu ēka ir mūsdienīga un ekonomiski pamatota izvēle. Ražojot mājas konstrukcijas rūpnīcā, ne būvlaukumā, ir nodrošināta gan konstrukcijās izmantoto materiālu kvalitāte, gan tiek ekonomēts celtniecības laiks, kas mūsdienās ir ļoti būtiski,” stāsta klientu apkalpošanas vadītāja Daira Kiļupe. Uzņēmums piedāvā būvēt māju vai nu pēc klienta individuāla projekta, vai vienu no diviem tipveida māju projektiem – mazai un lielākai ģimenei. Projektu izstrādājuši arhitekti no arhitektu darbnīcas „Marta Saule”, nezinātājiem gribam piebilst, ka tie ir Cēsu speciālisti. “Māju var piemērot lielākas vai mazākas ģimenes vajadzībām. Tā var būt ar nojumi, šķūnīti vai pirtiņu,” stāsta Daira Kiļupe un piebilst, ka par mājām interese ir, bet firma spēj ražot vairāk, arī šai produkcijai tiek meklēts noiets citās valstīs. “Jābalansē starp vietējo tirgu un eksportu.”

Jumta kopnes ir pats jaunākais produkts, kurš tiek piedāvāts tikai vietējam tirgum. Piesaistot ES līdzfinansējumu, iegādāta moderna kopņu ražošanas prese. Arī kopnes tiek projektētas ar speciālas datorprogrammas palīdzību, kura ņem vērā katrā konkrētā gadījumā nepieciešamās konstrukciju slodzes, izvēlas piemērotāko kokmateriālu un metāla naglu plašu stiprinājumu. Rūpnīcā saražotās jumta kopnes piegādā būvlaukumā, tās gatavas tūlītējai montāžai.

Uzņēmumā tiek domāts ne tikai par ražošanu un strādājošajiem, bet arī par klientiem. Pagājušajā rudenī radīts jauns amats – klientu apkalpošanas vadītājs. “Sapratām, ka, vēršot uzmanību uz vietējo tirgu un uzsākot vairāku jaunu produktu ražošanu, ir nepieciešams skatīt klienta apkalpošanu kā atsevišķu procesu un sakārtot to. Mēs mēģinām klientu apkalpot pēc labākās sirdsapziņas, veltot maksimālu uzmanību katram un meklējot abpusēji labāko risinājumu ,” stāsta Daira Kiļupe un piebilst, ka firmai apmierināts klients ir pati būtiskākā reklāma.

“Cilvēkiem ir nepieciešams tas, ko ražojam,” pārliecināts Agris Ruks un atzīst, ka ražotājiem visu laiku jādomā par attīstību. Atpalikt nedrīkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi