Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vasaras vakars deju rakstos

Druva
23:00
28.05.2007
2

Sestdien Valkā svētkus izdejoja Cēsu, Alūksnes un Valkas rajona dejotāji.

No agra rīta līdz pirmajai ausmai nākamajā dienā robežpilsēta mutuļoja. Valcēnieši ne tikai uzņēma ciemiņus, bet arī gaidīja pirmo kultūras notikumu pērn uzceltajā stadionā.

Svētki Valkā paliks atmiņā – vēl pirms koncerta atzina ikviens dejotājs. “Tādu negaisu dzīvē nebiju redzējis. Pēcpusdienā vienubrīd visapkārt zibeņoja, lietus gāza, vējš tāds, ka šķita, tribīnes aiznesīs. Baisi, bet nu jau visiem stāstām kā par jauku piedzīvojumu,” Druvai” teica četru rajona deju kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna, bet “Dzirnu” dejotājs Valdemārs Žaimunds ar gandarījumu piebilda: “Lietus gāza, mēs plikām kājām stadiona vidū. Visi cauri slapji. Forši! Tā jocīgāk gan kļuva, kad turpat blakus stadionam kokā iespēra.”

Cauri lietum, saulei un sutoņai visa diena pagāja intensīvos mēģinājumos. Bet vakarā vienā elpas vilcienā stadionā izskanēja koncerts„Kad sirdspuksti satiekas bruģī” – saruna kustībā, kas nākusi no senajiem rituāliem līdz mūsdienu simboliskās pilsētas tēlam, lai uz tās bruģa izstāstītu gan nopietnus, gan drastiskus, gan ironiskus notikumus. Svētku virsvadītāji bija visu trīs rajonu deju kolektīvu virsvadītāji Ieva Adāviča, Lāsma Skutāne un Andis Kozaks. “Būt svētkos – alūksniešiem tas ir notikums. Gatavošanās mums visiem bija darbs, kas tagad dod gandarījumu. Dejot lielākā pulkā un stadionā ir pavisam citādāk nekā koncertā estrādē,” “Druvai” sacīja Alūksnes rajona deju kolektīvu virsvadītāja, deju kolektīvu “Piebaldzēni” vadītāja Lāsma Skutāne.

Ideja veidot svētkus radās valsts kultūras inspektorēm Astrīdai Bēterei no Alūksnes, Līgai Lānei no Valkas un Ilzei Kalniņai no Cēsīm. “Valkas jaunais stadions prasīt prasījās pēc Deju svētkiem. Diemžēl mums rajonā tāda nav, bet tikai laukumā var redzēt īstus Deju svētkus, deju rakstu, “ pārliecināta Ilze Kalniņa. Tā arī ar Valkas kolēģi ideju izteikušas, tā guvusi atbalstu. Tā kā jaunpiebaldziete Lāsma Skutāne ir Alūksnes deju kolektīvu virsvadītāja, arī alūksnieši gribējuši pulkā. Svētkus finansēja visu trīs rajonu padomes un Valkas dome

“Vidzemē politiķi ir vienoti. Varam atrast kompromisus. Lai iedzīvotāji labāk saprastu reģiona iespējas un vajadzības, šis pasākums ir labs piemērs. Nākamreiz būs vairāku rajonu dejotāji. Tā veidojas vienotāks reģions,” atzina rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, savukārt Valkas

rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins atzinīgi novērtēja ideju svētkus rīkot Valkā. “Žēl, ka šajā reizē nebija pārstāvēti visi Vidzemes rajoni. Tradīcijai jāturpinās,” sacīja Valkas rajona padomes priekšsēdētājs un piebilda, ka parasti sadarbību sāk kultūras vai sporta pārstāvji, bet Vidzemē – politiķi.

Arī mūsu kolektīvu dejotāji atzinīgi izteicās par svētkiem Valkā. Kā pārcilvēcisku organizatorisku veiksmi ne viens vien pieminēja negaisu. “Katri svētki ir citādi. Vai tad nebija jauki Straupē, Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā? Protams, stadionā ir citādāk. Bet vajag arī citur,” “Druvai” atzina “Zeperu” dejotājs Guntars Pīpkalējs. Bet vai tad kādi svētki dejotājiem bijuši slikti? Galvenais – būt kopā un dejot. Vaives dejotāji ar prieku stāstīja par valcēniešu viesmīlību – no lielā negaisa viņus uz ielas savā mašīnā paņēmuši policisti un atveduši līdz stadionam. Piedzīvojums bijis arī prasme pasargāties pret lietu stadionā – nopirkuši lielos miskastes maisus un ielīduši. Deju soļiem tas nav traucējis.

“Koncerts bija izcils. Tādu sarīkot var tikai kopā. Šī rajonu sadarbība ir ļoti veiksmīga,” Druvai” sacīja Saeimas deputāts, bijušais Valkas mērs Vents Armands Krauklis un piebilda, ka valcēnieši ir pieraduši pie laba līmeņa pasākumiem. “Lai šādu koncertu būtu vairāk, mūsu uzdevums – tos atbalstīt. Vienmēr bijusi diskusija, vai nauda jāiegulda kultūras, sporta būvēs, vai vispirms nevajag remontēt ielas, kuras lieto visi. Mana pārliecība, ja mēs gribam, lai cilvēki nedzīvotu tikai Rīgā vai Londonā, kultūras dzīvei jābūt tikpat augstā līmenī kā galvaspilsētā, pat ja ne augstākai. Valkā vienmēr uz to esam gājuši. Daudzu pilsētu mēri un Saeimas deputāti domā līdzīgi. Ja agrāk cilvēkiem varēja pateikt: “Dancojiet vecā zālē, jo tas ir jūsu prieks,”

tagad vairs nevar likt bērniem vingrot skolas gaitenī vai dejot nepiemērotā vietā. Nevar visu balstīt uz patriotismu, nepieciešama laba infrastruktūra un atbalsts. Tikai tad var kaut ko izdarīt,” domās dalījās Saeimas deputāts un tāpat kā daudzi citi piebilda, ka šādi svētki labi iederētos arī Cēsīs, bet pilsētā nav stadiona. Savukārt Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa atzina, ka jau tagad dejotāji piepildījuši visu laukumu un vai visiem Vidzemes rajonu dejotājiem būs vieta. “Valka labprāt turpinās tradīciju, arī nākamgad vēlamies rīkot Deju svētkus,” sacīja domes priekšsēdētāja. To, ka valcēnieši prot novērtēt tautas mākslu, liecināja kuplais skatītāju pulks. Stadiona tribīnes bija pilnas.

Noguruši kā pēc grūta darba, kas devis gandarījumu, pēc kopā būšanas nakts dejotāji devās mājās. Viņu sirdīs vēl aizvien deg Valkas stadionā pašu izgaismotie, izdejotie un laukumā atstātie deju raksti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
104

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi