Gaujas NP informācijas speciāliste
Upju, ezeru un meliorācijas grāvju krastos šogad der izvietot brīdinošas zīmes „Uzmanību! Bebri gāž kokus!”. Bebru klātbūtne novērota tādās vietās, kur vēl pirms gada šo dzīvnieku nebija. Zemes īpašnieki sūrojas, ka mazie mežstrādnieki pēc savas gaumes pārretina sakoptas audzes, nežēlo ne bērzus, ne ozolus. Arī Gaujmalā un pieteku krastos vītolu, apšu, alkšņu un bērzu vietā paliek skaidu kaudzes un no-smailināti „zīmuļa gali”. Daudzviet veikta meistarīga pameža retināšana, „izzāģējot” tikai sīkos ozoliņus, bet citur labi noaugušas priedes nomizotas metra augstumā. Pētnieki jau agrāk konstatējuši, ka bebri apgrauž skujkokus, taču šai dzīvnieku rīcībai nav skaidrojuma.
No kurienes tas ieradies
Čaklais koku gāzējs un hidroloģijas speciālists, kura nedarbu sekas satrauc meža īpašniekus, nav vietējais bebrs. Pirms apmēram 130 gadiem pie Gaujas pietekas Rauzas no mednieka ugunsieroča gāja bojā pēdējais iedzimtais bebrs. Tomēr vieta nepalika tukša. Jau pēc pusgadsimta „radības kronis” bagātināja Latvijas faunu ar pāris ārzemniekiem – norvēģu bebriem. Vēl pēc dažām desmitgadēm sugas stiprināšanai papildinājumu atveda no austrumiem, Voroņežas rezervāta. Visbeidzot, pārapdzīvotības spiesti, bebri no Baltkrievijas un Lietuvas paši pamazām ieceļoja Latvijā. Te nu ir pierādījums, ka gan bebru izzušanā, gan pārapdzīvotībā pēdējos desmit gados vainojama cilvēka darbība. Lai gan esam atbildīgi par to, ko pieradinājuši, tomēr tikt galā ar bebru nav vienkārši.
Ainavas pārveidotājs
Bebru aktivitāšu pieaugumu vērtē Gaujas NP zoologs Valdis Pilāts: „Ja salīdzinātu Gaujas senielejas fotogrāfijas, kas uzņemtas šopavasar un pirms desmit gadiem, būtu redzams, kā samazinājušās balto vītolu audzes abos krastos. Ja vēlamies ļaut ritēt dabas procesiem, tad neiejauksimies.”
Katrai dabas mātes radībiņai ir sava vieta. Bebrs nav tikai negantnieks, postītājs un nevaldāms grauzējs. Viņa iekļaušanās savdabīgajā ekosistēmā nodrošina dzīvotspēju arī citām sugām. Būvējot dambjus un barojoties, bebri veicina ūdensteču pašattīrīšanos, novērš krastu aizaugšanu. Jaunizveidotās ūdenskrātuves ar gandrīz nemainīgu līmeni ir labas zivju nārstošanai, der ūdensputnu ligzdošanai, ir barošanās un atpūtas vietas pārlidojumu laikā. Tomēr, no cita aspekta vērtējot, bebru darbība var būt kaitējoša. Tiek ierobežota lašveidīgo zivju populācijas attīstība.
Valdis Pilāts: „Aizdambējot mazās upītes, bebri izmaina to ekoloģisko stāvokli, rada šķēršļus, traucējot foreļu pārvietošanos. Lašveidīgajām zivīm nepieciešami vēsi, tīri, dzidri un strauji ūdeņi, bet bebra veidotajos dīķos uzkrājas organiskais piesārņojums un ūdens ātrāk sasilst. Kad uzpludinājuma apkārtnē viss nograuzts un bebru saimei nav ko ēst, tā pārceļas citur. Vecie dambji sabrūk, kādreiz appludinātajās vietās pamazām izveidojas lauces.”
Kā sadzīvosim
Vairāk nekā desmit gadu Latvijā vērojams ārkārtējs bebru skaita pieaugums. Pēc 2006.gada statistikas nu jau savairojies ap 66700 īpatņu, regulēšanai atļauts nomedīt gandrīz 24 tūkstošus, tomēr, lai gan metode ir visefektīvākā, šo medību popularitāte maza un rezultāta pagaidām nav. Bebru ādām vairs nav tāda noieta tirgus, kā agrāk. Bebra vienīgais dabiskais ienaidnieks, kurš kaut nedaudz var regulēt populāciju, ir vilks.
Valdis Pilāts: „Gaujas senielejā netālu no Gūtmaņalas ir dīķis, kur regulāri izķer bebrus, bet vietā ierodas jauni. Bebrs ir pietuvojies cilvēkiem. Piemēram, dzīvo dīķī tuvu mājām, apgrauž ābelītes. Ja nebūtu saimnieciskās darbības – izraktu grāvju, caurteku zem ceļiem – bebrs neierastos. Ir novērots, ka bebri iemitinājušies pat augstajos purvos.”
Interneta diskusijās meža īpašnieki raksta, ka bebra padzīšanai izmēģinājuši gan dambī ieraktas caurules ūdens līmeņa regulēšanai, gan ierīkojuši elektrisko ganu gar dīķi, daļu vērtīgāko koku aptinuši ar drāšu sietiem. Ekskursija pa bebru takām
Lai redzētu bebru nedarbus, nav nepieciešams meklēt pierādījumus džungļainās attekās un gravās. Lūk, idejas brīvdienu ekskursijas maršrutiem. Var doties uz Gaujmalu, kur, ejot gar krastu no Rāmnieku trošu tilta līdz ūdentūristu apmetnei, ir nograuzti vai citādi apskādēti kociņi, arī priedes un egles. Braucot gar Āraišu ezeru, piestājot, kur ezers ir vistuvāk ceļam, līcītī greznojas liela bebru pils, netālu ūdenī šūpojas balti nomizoti kociņi. Veikti retināšanas darbi gar ezera krastu, gar ezerpili. Bebrs šosezon piestrādā arī pie Zvārtes ieža ainavas un Miglas ieža atsegšanas no apauguma. Lielais baltais vītols Amatas takas sākumā vēl daļēji turas, lazdu vairs nav, no Miglas ieža pakājes pazudušas visas apses. Pēdējā vēl tiek sazāģēta noderīgos posmos. Mazo dīķīti Miglas ieža pakājē bebrs pamazām pieblīvē ar zariem un velēnām. Pie krasta ejiet uzmanīgi, apakšā ir alu sistēma! Meža postītāji
Par bebru nedarbiem savā īpašumā pastāstīja Līga Priedīte, Raunas pagasta „Lejas Ilziņu” saimniece: „Jau kādi trīs, četri gadi būs, kopš mūsu pusē ieradušies bebri, kļuvuši nekontrolējami un turpina izvērsties. Ezermalā netālu no mājas ir tādas alas, ka ar traktoru nevar pāri tikt.
Tuvumā tos zvērus nav gadījies redzēt, tikai vakaros, kad tie peld pa ezeru un veido viļņu svītras. Cik manā īpašumā bebru? Grūti pateikt, vajadzētu paskaitīt, apsekot mājvietas. Domāju, ka tie „iet” uz priekšu. Gaidu jau, ka drīz parādīsies arī dīķī pie mājas.
Mežā pēc graušanas palika spici koku Uzmanību, bebri zāģē!stumburi. Ja tie nebūtu nozāģēti līdz zemei, tad tā vieta izskatītos kā pēc kara. Ja grauztu tikai krūmus… Bet grauž jau lielus kokus! Bebri ieviesušies arī mežiņā starp manu un kaimiņu īpašumu. Kur ūdens, tur viņi ir iekšā. Arī tālu prom no ezeriem un upēm. Bebri rāpjas pa nogāzi simts, pat 200 metrus, nograuž resnas apses, tās sakrīt krustu šķērsu. Ejot pasēņot, jārāpjas pāri šķēršļu joslām. Ja vēl apses iegāztu ezerā, būtu saprotams, tās bebram ir vajadzīgas būvēšanai. Kāpēc gan tiek grauzti koki kalna galā? Tur iestaigātas taciņas, nošļūktas ar asti. Ir daudzas vietas, kur mežs applūdis. Netālu no mājas, kur gāju brūklenēs, tagad ir tikai koki un ūdens. Mirušais mežs. Kādreiz runā par dabas mīlestību, bet kas pār mēru, tas vairs nav labi. Ja nepieņems kādus konkrētus likumus, kā ierobežot bebru vairošanos, tad tā būs diezgan liela traģēdija.”
Komentāri