Ik nedēļu Cēsu rajona tiesā tiek izskatītas vairākas lietas par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasītāja lomā lielākoties ir sieviete, bet vīrietis – atbildētāja.
Maija beigās arī “Druva” piedalījās piecās tiesas sēdēs par uzturlīdzekļu piedziņu. Tajās nācās pārliecināties par dažādām dzīves situācijām. Sievietei minimālā alga, vīrietim – gadījuma darbi
Ierasti, ka šajās tiesas sēdēs satiekas vai nu oficiāli šķirts pāris, vai vecāki, kuriem ikdienā vairs nav kopīgi veicamu darbu. Skaudrāk sakot, tās ir situācijas, kad vīrieši aiziet, rūpes par bērnu atstājot mātes rokās.
To apliecināja pirmajā tiesas sēdē dzirdētais. Uz tiesneses jautājumu, kāpēc bērna vecāki nonākuši līdz tiesai, māte, kura pārtiek no minimālās mēnešalgas, teica: “Bērna tēvs jau labu laiku vairs nebrauca ciemos, nezvanīja un nedeva naudu bērna uzturēšanai. Ir grūti izdzīvot. Vēlos, lai bērna tēvs ik mēnesi maksātu 50 latus.”
Vīrietis aizbildinājās ar to, ka jau sen zaudējis darbu, līdz ar to nav bijis naudas, ko iedot dēla uzturēšanai. Taču tiesā bez īpašām atrunām piekrita ik mēnesi bērna mātei pārskaitīt pieprasīto naudas summu. Dzīvo uz iztikas minimuma sliekšņa
Nākamajā tiesas sēdē sižets bija diezgan līdzīgs. Tikai māte no bērna tēva ik mēnesi prasīja 40 latus.
“Visu laiku bērna tēvs mēnesī deva 20 latus, taču viss kļūst dārgāks, bērnam vajadzības aug. Rudenī puika sāks arī skolā iet,” tiesā teica māte, kuras ikmēneša ienākumi ir minimālā alga – 120 lati.
Bērna tēvs, trešās grupas invalīds un gadījuma darbu strādnieks, gan atzina, ka pašreiz viņam nav tādu ienākumu, lai spētu ik mēnesi nodrošināt prasīto naudas summu. Solījās mēnesī maksāt 30 latus, bet rudenī, kad dēlam paliks septiņi gadi, Ministru kabineta noteikumos noteiktos 36 latus. Ar šādu atrisinājumu bērna māte bija mierā.
Sieva, bērns, brūte un nekādu pienākumu
Uz citu tiesas sēdi par uzturlīdzekļu piedziņu bija ieradusies tikai prasītāja. Vīrs neuzskatīja par vajadzīgu nākt, sakot, ka tā viņai būs labāk. Tiesa šo lietu izskatīja bez atbildētāja klātbūtnes.
“Esam nodzīvojuši divus gadus laulībā, un mums ir divgadīgs dēls, taču vīrs jau gadu nedod ne santīmu bērna uzturēšanai. Viņš strādā, diezgan labi pelna, un zinu, ka viņam darba vietā tagad arī ir brūte, pie tam krietni vecāka par mani. Esmu nolēmusi šķirt laulību, un vīrs jau arī teica, ka no manis iešot prom. Visu šo laiku viņš neko nepirka, materiāli neatbalstīja. Godīgi sakot, man vēl bija viņš jāuztur un jāēdina. Pats tik atbrauc izklaidēties. Pa telefonu bija norunājis 60 latus. Uz mājām atnāk un pārguļ savā istabā,” tiesā stāstīja divgadīgā dēla māte, kurai pašai ikmēneša ienākumi ir 120 lati. Viņa uzturēja prasību, lai vīrs ik mēnesi bērna uzturēšanai maksātu 40 latus. Sieviete neslēpa arī faktu, ka vīrs, uzzinot par viņas prasību tiesā, viņai iesitis pa seju. Tiesu pamet, aizcērtot durvis
Uz tiesas sēdi īpaši uzvilkts bija ieradies jauns puisis, no kura viņa bērna māte vēlējās piedzīt ikmēneša naudas summu 50 latus. Jau tiesas sēdes sākumā, negaidot atļauju runāt, puisis uzstājīgā balsī tiesnesei jautāja: “Kā lai es zinu, ka viņa manis doto naudu tērēs bērnam, ne sev?”
Līdzīgi kā iepriekšējās epizodēs, arī šiem cilvēkiem kopdzīve jau sen beigusies. Vienīgi desmitgadīgais dēls ir apliecinājums tam, ka kaut kas reiz abus saistījis.
Kamēr tiesnese iztaujāja jauno sievieti, puisis demonstratīvi māja ar galvu, pūta, elsa un dažādos veidos lika manīt neapmierinātību ar notiekošo. Pēc tiesneses aicinājuma nedaudz nomierināties puisis atcirta: “Ar tādu sievieti kopā dzīvojot, ne tikai nervu sabrukumu var dabūt!”
Jautāts par jaunā cilvēka skatījumu uz notiekošo un to, ka uzturlīdzekļi jāpiedzen tiesas ceļā, jaunais puisis, atminoties pirms desmit gadiem notikušo, teica: “Man nebija izvēles. Pielika mani pie sienas un pateica, ka mums būs bērns. Aizsargāšanās? Viņa uzskatīja, ka lielāks gandarījums to darīt ir bez aizsarglīdzekļiem… Par naudu neko nesaku, varu dēlam dot 50 latus mēnesī, bet vēlos zināt, ka šī nauda tiks tērēta vienīgi dēla vajadzībām. Jau mūsu kopdzīves laikā redzēju, kā viņa tērē naudu lietām, kuru nevajag, izmaksājot svešiem vīriešiem. Nakts vidū visādi zvanīja… Tas arī bija iemesls mūsu kopdzīves šķiršanai, bet šogad savā dzimšanas dienā saņēmu pavisam jauku “dāvanu” – ziņu par ierašanos tiesā! Ko cilvēks vēl vairāk var vēlēties savā dzimšanas dienā?!”
Tiesas sēdē tika noteikts, ka bērna mātei turpmāk būs jākrāj un jāsaglabā pirkumu čeki, lai varētu atskaitīties bērna tēvam par ikmēneša izdevumiem.
Puiša nervi neizturēja mirklī, kad jau tiesas sēdes noslēgumā tiesnese paziņoja, ka atbildētājam par notikušo tiesas sēdi jāmaksā valsts nodeva 90 lati. Jaunais vīrietis bija sašutis un, neizprotot situāciju, kliedza: “Paldies jums, likumi! Paldies tev, valsts, kas apzog strādājošos!” Un, aizcirzdams aiz sevis tiesas zāles durvis, devās prom. Cēlonis meklējams ģimenēs
Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma, atbildot uz jautājumu, kādas pārdomas viņai raisa uzturlīdzekļu piedziņu lietu izskatīšana, atbildēja: “Domāju, ka pirmsākumi šīm problēmām meklējami ģimenēs un bērnu audzināšanā. Ir daudz nepilno ģimeņu, un bērns, kurš aug kopā tikai ar mammu, vecmāmiņu vai opīti, pieņem, ka ģimenē tēva nav. Pie tam tēva, kas varbūt pa reizei parādās, interese par bērnu ir minimāla. Mazajam ar laiku liekas, ka tā ir normāla parādība, un viņš, izaugot par vīrieti, iespējams, domā, ka arī savā ģimenē var veidot līdzīgu modeli. Vēl man šķiet, ka tas zināmā mērā ir vīriešu šovinisms. Vīrietis labprāt piedalās bērna radīšanas procesā, bet tālākās rūpes un audzināšanu atstāj uz sievietes pleciem,” saka D.Blūma un atklāj, ka kādreiz no vīriešiem jūtama arī spīts, aizvainojums par to, ka sieviete no viņa aizgājusi vai izšķīrusies, un tad domā: “Lai jau pati cīnās. Redzēsim, kā galā tiks!”
“Taču visi gadījumi nav tik viennozīmīgi”, saka tiesnese. Ir daudzas dzīves situācijas, kur tieši vīrietis ir tas, kurš rūpējas ikdienā par bērniem, kamēr māte strādā ārzemēs, vai bēdīgāk- dzer šņabi un klaiņo. Un vēl patīkamāk ir tad, ja vecāki ierodas tiesas sēdē un prasītāja, tikko uzrunāta , steidz paziņot: “Mēs visu esam izrunājuši un paši esam vienojušies, kā uzturēt un audzināt mūsu bērnus.” Atgādinājums tiem, kas negādā par bērniem
Spriedumos par uzturlīdzekļu piedziņu vienmēr ir rindkopa par valsts nodevas piedziņu. Īsi un sausi. Tikai summa katrā gadījumā ir atšķirīga. Un tā ir tāda:
„No atbildētāja piedzenama valsts nodeva valsts ienākumos – saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.p.: “Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.”.
CPL 34.pants 1.daļas 1.p.b.ap. noteicis – “par prasību, kas novērtējama naudas summā – no 101 lata līdz 1000 latiem – 15% no prasības summas.”
CPL 35.p. 1.d.3.p. nosaka, ka: “prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma par vienu gadu.” Konkrētajā gadījumā tie ir Ls 90 (Ls 50 x 12 mēneši= Ls 600. 15% no Ls 600 = Ls 90).”
Tā nosaka likums, kurš tiesai jāpilda.
Komentāri