Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Piedzen naudu no tēviem

Druva
23:00
08.06.2007
5

Ik nedēļu Cēsu rajona tiesā tiek izskatītas vairākas lietas par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasītāja lomā lielākoties ir sieviete, bet vīrietis – atbildētāja.

Maija beigās arī “Druva” piedalījās piecās tiesas sēdēs par uzturlīdzekļu piedziņu. Tajās nācās pārliecināties par dažādām dzīves situācijām. Sievietei minimālā alga, vīrietim – gadījuma darbi

Ierasti, ka šajās tiesas sēdēs satiekas vai nu oficiāli šķirts pāris, vai vecāki, kuriem ikdienā vairs nav kopīgi veicamu darbu. Skaudrāk sakot, tās ir situācijas, kad vīrieši aiziet, rūpes par bērnu atstājot mātes rokās.

To apliecināja pirmajā tiesas sēdē dzirdētais. Uz tiesneses jautājumu, kāpēc bērna vecāki nonākuši līdz tiesai, māte, kura pārtiek no minimālās mēnešalgas, teica: “Bērna tēvs jau labu laiku vairs nebrauca ciemos, nezvanīja un nedeva naudu bērna uzturēšanai. Ir grūti izdzīvot. Vēlos, lai bērna tēvs ik mēnesi maksātu 50 latus.”

Vīrietis aizbildinājās ar to, ka jau sen zaudējis darbu, līdz ar to nav bijis naudas, ko iedot dēla uzturēšanai. Taču tiesā bez īpašām atrunām piekrita ik mēnesi bērna mātei pārskaitīt pieprasīto naudas summu. Dzīvo uz iztikas minimuma sliekšņa

Nākamajā tiesas sēdē sižets bija diezgan līdzīgs. Tikai māte no bērna tēva ik mēnesi prasīja 40 latus.

“Visu laiku bērna tēvs mēnesī deva 20 latus, taču viss kļūst dārgāks, bērnam vajadzības aug. Rudenī puika sāks arī skolā iet,” tiesā teica māte, kuras ikmēneša ienākumi ir minimālā alga – 120 lati.

Bērna tēvs, trešās grupas invalīds un gadījuma darbu strādnieks, gan atzina, ka pašreiz viņam nav tādu ienākumu, lai spētu ik mēnesi nodrošināt prasīto naudas summu. Solījās mēnesī maksāt 30 latus, bet rudenī, kad dēlam paliks septiņi gadi, Ministru kabineta noteikumos noteiktos 36 latus. Ar šādu atrisinājumu bērna māte bija mierā.

Sieva, bērns, brūte un nekādu pienākumu

Uz citu tiesas sēdi par uzturlīdzekļu piedziņu bija ieradusies tikai prasītāja. Vīrs neuzskatīja par vajadzīgu nākt, sakot, ka tā viņai būs labāk. Tiesa šo lietu izskatīja bez atbildētāja klātbūtnes.

“Esam nodzīvojuši divus gadus laulībā, un mums ir divgadīgs dēls, taču vīrs jau gadu nedod ne santīmu bērna uzturēšanai. Viņš strādā, diezgan labi pelna, un zinu, ka viņam darba vietā tagad arī ir brūte, pie tam krietni vecāka par mani. Esmu nolēmusi šķirt laulību, un vīrs jau arī teica, ka no manis iešot prom. Visu šo laiku viņš neko nepirka, materiāli neatbalstīja. Godīgi sakot, man vēl bija viņš jāuztur un jāēdina. Pats tik atbrauc izklaidēties. Pa telefonu bija norunājis 60 latus. Uz mājām atnāk un pārguļ savā istabā,” tiesā stāstīja divgadīgā dēla māte, kurai pašai ikmēneša ienākumi ir 120 lati. Viņa uzturēja prasību, lai vīrs ik mēnesi bērna uzturēšanai maksātu 40 latus. Sieviete neslēpa arī faktu, ka vīrs, uzzinot par viņas prasību tiesā, viņai iesitis pa seju. Tiesu pamet, aizcērtot durvis

Uz tiesas sēdi īpaši uzvilkts bija ieradies jauns puisis, no kura viņa bērna māte vēlējās piedzīt ikmēneša naudas summu 50 latus. Jau tiesas sēdes sākumā, negaidot atļauju runāt, puisis uzstājīgā balsī tiesnesei jautāja: “Kā lai es zinu, ka viņa manis doto naudu tērēs bērnam, ne sev?”

Līdzīgi kā iepriekšējās epizodēs, arī šiem cilvēkiem kopdzīve jau sen beigusies. Vienīgi desmitgadīgais dēls ir apliecinājums tam, ka kaut kas reiz abus saistījis.

Kamēr tiesnese iztaujāja jauno sievieti, puisis demonstratīvi māja ar galvu, pūta, elsa un dažādos veidos lika manīt neapmierinātību ar notiekošo. Pēc tiesneses aicinājuma nedaudz nomierināties puisis atcirta: “Ar tādu sievieti kopā dzīvojot, ne tikai nervu sabrukumu var dabūt!”

Jautāts par jaunā cilvēka skatījumu uz notiekošo un to, ka uzturlīdzekļi jāpiedzen tiesas ceļā, jaunais puisis, atminoties pirms desmit gadiem notikušo, teica: “Man nebija izvēles. Pielika mani pie sienas un pateica, ka mums būs bērns. Aizsargāšanās? Viņa uzskatīja, ka lielāks gandarījums to darīt ir bez aizsarglīdzekļiem… Par naudu neko nesaku, varu dēlam dot 50 latus mēnesī, bet vēlos zināt, ka šī nauda tiks tērēta vienīgi dēla vajadzībām. Jau mūsu kopdzīves laikā redzēju, kā viņa tērē naudu lietām, kuru nevajag, izmaksājot svešiem vīriešiem. Nakts vidū visādi zvanīja… Tas arī bija iemesls mūsu kopdzīves šķiršanai, bet šogad savā dzimšanas dienā saņēmu pavisam jauku “dāvanu” – ziņu par ierašanos tiesā! Ko cilvēks vēl vairāk var vēlēties savā dzimšanas dienā?!”

Tiesas sēdē tika noteikts, ka bērna mātei turpmāk būs jākrāj un jāsaglabā pirkumu čeki, lai varētu atskaitīties bērna tēvam par ikmēneša izdevumiem.

Puiša nervi neizturēja mirklī, kad jau tiesas sēdes noslēgumā tiesnese paziņoja, ka atbildētājam par notikušo tiesas sēdi jāmaksā valsts nodeva 90 lati. Jaunais vīrietis bija sašutis un, neizprotot situāciju, kliedza: “Paldies jums, likumi! Paldies tev, valsts, kas apzog strādājošos!” Un, aizcirzdams aiz sevis tiesas zāles durvis, devās prom. Cēlonis meklējams ģimenēs

Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma, atbildot uz jautājumu, kādas pārdomas viņai raisa uzturlīdzekļu piedziņu lietu izskatīšana, atbildēja: “Domāju, ka pirmsākumi šīm problēmām meklējami ģimenēs un bērnu audzināšanā. Ir daudz nepilno ģimeņu, un bērns, kurš aug kopā tikai ar mammu, vecmāmiņu vai opīti, pieņem, ka ģimenē tēva nav. Pie tam tēva, kas varbūt pa reizei parādās, interese par bērnu ir minimāla. Mazajam ar laiku liekas, ka tā ir normāla parādība, un viņš, izaugot par vīrieti, iespējams, domā, ka arī savā ģimenē var veidot līdzīgu modeli. Vēl man šķiet, ka tas zināmā mērā ir vīriešu šovinisms. Vīrietis labprāt piedalās bērna radīšanas procesā, bet tālākās rūpes un audzināšanu atstāj uz sievietes pleciem,” saka D.Blūma un atklāj, ka kādreiz no vīriešiem jūtama arī spīts, aizvainojums par to, ka sieviete no viņa aizgājusi vai izšķīrusies, un tad domā: “Lai jau pati cīnās. Redzēsim, kā galā tiks!”

“Taču visi gadījumi nav tik viennozīmīgi”, saka tiesnese. Ir daudzas dzīves situācijas, kur tieši vīrietis ir tas, kurš rūpējas ikdienā par bērniem, kamēr māte strādā ārzemēs, vai bēdīgāk- dzer šņabi un klaiņo. Un vēl patīkamāk ir tad, ja vecāki ierodas tiesas sēdē un prasītāja, tikko uzrunāta , steidz paziņot: “Mēs visu esam izrunājuši un paši esam vienojušies, kā uzturēt un audzināt mūsu bērnus.” Atgādinājums tiem, kas negādā par bērniem

Spriedumos par uzturlīdzekļu piedziņu vienmēr ir rindkopa par valsts nodevas piedziņu. Īsi un sausi. Tikai summa katrā gadījumā ir atšķirīga. Un tā ir tāda:

„No atbildētāja piedzenama valsts nodeva valsts ienākumos – saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.p.: “Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.”.

CPL 34.pants 1.daļas 1.p.b.ap. noteicis – “par prasību, kas novērtējama naudas summā – no 101 lata līdz 1000 latiem – 15% no prasības summas.”

CPL 35.p. 1.d.3.p. nosaka, ka: “prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma par vienu gadu.” Konkrētajā gadījumā tie ir Ls 90 (Ls 50 x 12 mēneši= Ls 600. 15% no Ls 600 = Ls 90).”

Tā nosaka likums, kurš tiesai jāpilda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi