Aizvadītās nedēļas nogalē kļuva zināmi vidusskolu absolventu centralizēto eksāmenu rezultāti.
Raunas vidusskolā sestdien bija izlaidums. Kopš eksāmenu rezultāti zināmi tikai jūlija vidū, raunēnieši izlaidumā pulcējas, kad patiesi absolvents var saņemt visus dokumentus par vidējās izglītības iegūšanu.
“Tad ir īstais brīdis. Pēc eksāmeniem ir steiga, vēl satraukums. Nu tas pāri. Kā var svinēt balli, ja nezini rezultātu? Tagad vidusskola pabeigta, var svinēt. Arī pašiem jauniešiem ir prieks pēc neilgā laika atkal satikties skolā, nu jau lai atvadītos,” domās dalījās vidusskolas direktore Anita Neimane. Viņai piekrīt arī nu jau Raunas vidusskolas absolvents Valdis Virvičs. “Izlaidums, kad saņem visus dokumentus, ir svinīgāks, vari patiešām atvadīties no klasesbiedriem, vēl pēdējoreiz kā piederīgs pabūt skolā,” “Druvai” atzina Valdis, kurš nākotnes ieceres saista ar uzņēmējdarbības studijām augstskolā.
Lielākā daļa mūsu rajona vidējo mācību iestāžu dokumentu, kas apstiprināja absolventu sekmes valsts pārbaudījumos, izdeva piektdien – dažviet vienkārši un klusi, citviet ar svinīgu mācību iestādes vadītāju uzrunu.
Cēsu 2. vidusskolas direktore Inna Semjonova stāstīja, ka viņa ne tikai pasniegusi sertifikātus, bet arī ar katru absolventu aprunājusies par viņa nākotnes plāniem. Daudzi esot izteikuši vēlmi studēt medicīnu un inženierzinātnes. Lai arī Cēsu skolās statistikas dati par eksāmenu rezultātiem vēl tikai top, I.Semjonova zināja teikt, ka „2. vidusskolā daudzi skolēni ieguvuši augstākus līmeņus, nekā cerēts, un negatīvu pārsteigumu nav bijis”.
Arī Stalbes vidusskolas mācību pārzine Ilze Rēķe atzina, ka eksāmenos līmenis šogad augstāks nekā iepriekš, īpaši angļu valodā un vēsturē.
Vincents Naglis, Cēsu 4. arodvidusskolas direktors, izteicās: „ Ņemot vērā, ka esam profesionālā vidusskola, mums šogad eksāmenos labi veicies, izkritušo nav. Arī pedagogi bija patīkami pārsteigti, ka iegūtais vērtējums ir augstāks, nekā viņi audzēkņus bija iepriekš novērtējuši.” V. Naglis teica, ka ļoti daudzi absolventi mācības turpinās Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). „Par darbu nākotnē viņiem nebūs jāsatraucas – tā ir tehniskās jeb profesionālās izglītības priekšrocība,” sprieda V.Naglis, piebilstot, ka darba devēji 4. arodvidusskolas audzēkņus parasti „izķerot” jau mācību laikā. Līdzīgi par Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma absolventu nākotnes darba iespējām izteicās tehnikuma mācību pārzine Gunta Beperščaite.
Pēc atestātu pasniegšanas savas skolas audzēkņiem DA Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktore Dace Eglīte stāstīja: „Mani priecē tas, ka, kopš kārtojam centralizētos eksāmenus, mums ir stabili augsts centralizēto eksāmenu līmenis. Pagājušajā gadā bija nedaudz vairāk nekā 93 procenti A,B un C līmeņu, arī šogad tie ir 93,52 procenti. ”
DACVĢ absolvente Agrita Kenigsvalde par centralizēto eksāmenu rezultātiem sajūsmu nespēja slēpt, jo A līmenis bioloģijā, matemātikā un latviešu valodā dos reālas izredzes mācīties budžeta grupā Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas fakultātē. Arī ģimnāzijas beidzēja Dace Dzilna jau zina, ka šonedēļ dosies iesniegt dokumentus Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Liela daļa DACVĢ puišu mācības turpinās Rīgas Tehniskajā universitātē, arī Gundars Miezītis, kas, vērtējot rezultātus, atzina: „Esmu priecīgs par to, kas man ir.”
Maruta Vēvere, Cēsu Valsts ģimnāzijas mācību pārzine, arī pauda prieku par eksāmenu rezultātiem: „Mūsu sekmes šajā gadā ir krietni vien labākas nekā pērn. A,B, C līmeņi ir 93,2 procenti. Pie tam būtiski ir palielinājies A un B līmeņu īpatsvars.” M. Vēvere novērojusi, ka mācību iestādes izvēlē jaunieši ar katru gadu kļūst arvien mērķtiecīgāki. Skolas absolventi priekšroku dod augstskolām ar vārdu, kas prasa arī lielus materiālos ieguldījumus. Pieteikties studijām Latvijas Universitātē vienu dienu varēja arī Hansabankas filiālēs. Cēsīs dokumentus pieņēma pirmdien. Jaunieši šo iespēju arī izmantoja. Jau no rīta bankas filiālē veidojās rinda. Priekuļu vidusskolas absolvente Sana Rūnika pauda prieku par šādu iespēju. “Reģistrējos diezgan ātri, jo biju ieradusies viena no pirmajām. Arī studiju reģistratores bija laipnas un izpalīdzīgas,” stāstīja S. Rūnika, atklājot, ka par studiju prioritātēm viņa esot izvirzījusi tiesību zinātnes, kā arī bibliotēkzinātnes. Arī Cēsu Valsts ģimnāziju absolvējusī Līva Spunde pieteikties studijām bija ieradusies bankā. Tā kā L. Spunde kandidēšot tikai uz studiju programmām Latvijas Universitātē, tad iespēja reģistrēties Cēsīs viņai šķita ļoti izdevīga. Jauniete izvēlējusies studēt vidusskolas matemātikas skolotāja un sociālā darba specialitāti. Ņemot vērā eksāmenu rezultātus, L. Spunde ir gandrīz pārliecināta, ka varēs studēt budžeta grupā.
Komentāri