Svētdiena, 12. janvāris
Vārda dienas: Reinis, Reina, Reinholds, Renāts

“Lattelecom” jaunas idejas un klientu sadarbība

Druva
23:00
17.07.2007
21

Nesen ”Druva” saņēma sūdzību no kāda Cēsu rajona iedzīvotāja, ka vairākas stundas nav darbojies internets, par kura izmantošanu viņš maksā SIA Lattelecom. Sarunai ”Druvas” redakcijā atsaucās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis un uzņēmuma mārketinga direktore Inese Kalveite, lai pastāstītu, kā veidojas SIA Lattelecom sadarbība ar klientiem.

N.Melngailis: – Lattelecom uzņēmumā pašlaik strādā ap trīs tūkstoš darbinieku, piedāvājam vairāk nekā 350 pakalpojumus Ja kādreiz visi pakalpojumi bija saistīti ar fiksētām telefona abonentu līnijām, tad tagad tiek piedāvāti datu pārraides, interneta, televīzijas un daudzi citi ar informācijas tehnoloģijām saistīti pakalpojumi. Katrs darbinieks pietiekami komplicētajā procesā pārzina noteiktu savas darbības jomu. Intensīvi cenšamies noskaidrot mūsu klientu attieksmi un vēlmes, jo tieši no viņiem mācāmies visvairāk, kas mūsu darbībā jāuzlabo. Lielu uzmanību veltām aptauju rezultātiem, un organizācijas darbību cenšamies vērst par labu klientam.

Pirms piecpadsmit gadiem Lattelecom “ražoja” pakalpojumus, kurus klientam nācās pirkt, bet tagad jādomā un jārīkojas citādi, jo konkurence ir liela, īpaši interneta biznesā. Dzīve, jāteic, labā nozīmē, kļūst sarežģītāka, un mēs esam atkarīgi no klientu attieksmes.

– Vai operatoriem, kas atbild uz bojājumu pieteikšanas telefoniem, ir jāprot ieteikt, kur zvanīt, ja konkrēto bojājumu nav paredzēts pieteikt uz šo numuru?

– N.Melngailis: – Pretenzijas par to, ka nevar pieteikt bojājumus, saņemam ļoti reti. Darbiniekiem ir jāspēj atbildēt un atrisināt ikvienu klientu jautājumu. 114 dienests ir tieši paredzēts visu bojājumu un dažādu avārijas situāciju pieteikšanai. Ja sakaru sistēmā ir kāda avārija, tad šie darbinieki par to ir informēti. Tajā pašā laikā lielais daudzums zvanu, ko avāriju gadījumos saņem dienests, liedz katram klientam sīki izstāstīt problēmu, iespējamo novēršanas laiku u.t.t. Ticiet, šādās situācijās arī citu dienestu vai atbildīgo personu telefonu numurs nepalīdz.

I.Kalveite: – Ja Lattelecom tīklā ir nopietnas avārijas, tad maksimāli ātri par to informējam arī presi un ziņu dienestus.

– N.Melngailis: – Operatīvai tīkla bojājumu pieteikšanai esam paredzējuši speciālus dienestus, kur tos pieteikt. Lattelecom vadības centrs strādā diennakts režīmā un zina to, kur ir sakaru traucējumi. Tomēr šā dienesta telefoni ir pieejami tikai īpašiem, valstiski svarīgiem klientiem, citiem elektronisko sakaru operatoriem,

Kaut arī darbinieki tiek regulāri apmācīti, kā sniegt informatīvos pakalpojumus, tomēr, kā visur, arī Lattelecom gadās strādājošie, kuriem vēl nav pietiekamas pieredzes, lai atbildētu uz visiem jautājumiem. Tādēļ dažādu jautājumu noskaidrošanai klientiem nākas rakstīt arī pretenzijas vai pretenziju reģistrēt klientu apkalpošanas dienestā pa bezmaksas telefonu 8008040.

I.Kalveite:Lattelecom klientu apkalpošanas dienesta reģistrēto jautājumu risināšanā tiek iesaistīti vairāki dienesti, tiek meklēti bojājumu cēloņi.

– Kādas ir Lattelecom klientu iespējas aizstāvēt savas intereses?

I.Kalveite: – Ja nedarbojas internets, telefons vai kāds cits pakalpojums, ko klients saņem no Lattelecom, tad jāzvana bojājumu pieteikumu dienestam – 114, bet specifisku ar interneta pakalpojumu lietošanu saistīts dienests atbild pa tālruni 8008114. Ja problēmas ir kādā uzņēmumā, tad jāzvana uz numuru 8007777. Visi šie dienesti ir informēti, vai internets strādā vai ne, vai kādā rajonā nenotiek remontdarbi, kuru dēļ bieži ciešam. Konkrētā gadījumā, kādu minēja “Druva”, kad informācija tika meklēta gandrīz pēc nedēļas, pieļauju, ka, zvanot bojājumu pieteikumu dienestiem, darbinieki, kuri atbildēja, varēja problēmu arī nezināt.

– Kā par savu darbību sniedzat informāciju?

I.Kalveite: – Regulāri pilnveidojam interneta mājas lapu. Daudzi, kuriem ir pieejams internets, iegādājušies Lattelecom jaunāko pakalpojuma veidu – digitālās televīzijas pieeju. Gadās arī, ka notiek kāda kļūme, tad Lattelecom mājas lapā esam atvēruši sadaļu TV forums, kur, uzrakstot problēmu, dažu minūšu laikā tiek sniegta atbilde. Lattelecom digitālās televīzijas izplatība Latvijā vēl nav liela, tā kā var uzdot arī citus jautājumus, piemēram, par interneta ātrumu, kvalitāti utt. TV forumā digitālās televīzijas lietotāji čatā ļoti bieži apmainās arī pieredzē. Tieši tā ir nākotne, uz kuru Lattelecom grib virzīt sadarbību ar saviem klientiem. Interneta vide tam ir ļoti piemērota, jo, zvanot pa tālruni, klients var saņemt tikai informāciju, bet sarakstē iespējas ir plašākas. Kā jau teica valdes priekšsēdētājs, mēs daudz laika un naudas tērējam, lai veidotu mūsu pakalpojumus. Piemēram, ja pie klienta ieradies tehniķis, ierīkojis telefona līniju, interneta vai televīzija pieslēgumu, tad pēc laika zvanam un jautājam, vai esat apmierināti ar mūsu speciālista darbu, vai ar pakalpojumu viss kārtībā. Svarīgi ieklausīties klientu vēlmēs un arī kritikā, lai uz to reaģētu. Tas palīdz uzlabot darbu.

– Kādēļ reizēm nedarbojas, piemēram, internets?

N.Melngailis: – Var būt daudz un dažādi apstākļi. Ikviens pakalpojums, kas saistīts ar tehnoloģijām, var reizēm sabojāties. Traucējumi var rasties kaut vai tāpēc, ka Latvijā notiek ļoti daudz celtniecības darbu. Gadījies, ka celtnieki bez saskaņošanas ar Lattelecom rok un pārrauj kabeli. Šopavasar kuģis, uzskrienot uz sēkļa pie Ventspils, pārrāva Lattelecom kabeli, kas nodrošina starptautiskā interneta plūsmu. Šādiem negadījumiem cenšamies nodrošināt rezerves. Ja tiek pārrauts kabelis uz Zviedriju, tad automātiski starptautiskā interneta plūsma pieslēdzas Igaunijas un Somijas tīklam. Problēmas radās arī lielajā janvāra vētrā pirms pusotra gada, bet tā tomēr ļoti maz skāra mūsu klientus, jo aktīvi strādājām, lai sakarus nodrošinātu pa bezvadu sistēmu.

Visbiežāk problēmas izsaka uzņēmumi, kuros izveidoti atsevišķi tīkli, kuru darbība ir atkarīga no dažādu datu bāzu darbības un pieejas datiem. Ikviens zina, ka jebkura ierīce – telefons vai dators – kādā brīdī var atteikt.

– Tagad ir mobilie tālruņi, kuru sakaros arī ir traucējumi. Iespējams, ka pāri uztveršanas zonai pārlidojis kosmiskais kuģis, bet cik netraucēti jūtas fiksēto telefonu sakari?

N.Melngailis: – Fiksēto pakalpojumu sfērā reti dzirdam, ka būtu kādi traucējumi. Arī jau manis pieminētās janvāra vētras laikā fiksēto telefonu sakaru traucējumu bija ļoti maz, tie tika ātri novērsti. Sakaru tehnoloģija nepārtraukti attīstās, tie kļūst arvien drošāki. To nodrošina bezvadu risinājumi, īpašas rūpes par iekārtu rezerves elektropiegādi. Pēc pieredzes ar avāriju Ventspilī, kad kuģis pārrāva starptautisko kabeli, esam darījuši visu, lai nodrošinātu sakaru sistēmu ar vairākiem rezerves variantiem. Runājot par fiksētajiem telefoniem, piemēram, ja teritorijā starp Rīgu un Cēsīm notiek dabas stihija, tad automātiski, bez kādiem traucējumiem sakari ar Cēsīm tiks nodrošināti pa citu ceļu: Rīga – Jelgava – Cēsis. Lattelecom ir tīklu vadības dienests, kur darbinieki operatīvi reaģē pēc tā, kur un kādi traucējumi ir vai varētu būt.

– Cik plašs ir Lattelecom mobilā telefona pārklājuma tīkls Latvijā?

N.Melngailis: – Lattelecom darbības sfēra ir elektronisko sakaru telefona un datu, arī interneta pakalpojumu sniegšana fiksētās vietās. Mobilajā tirgū šobrīd neesam. – Rudenī mobilie telefoni papildinājās ar vēl vienu ciparu, vai tas paredzams arī fiksētajiem telefoniem?

I.Kalveite: – Jā, arī no šī gada pavasara fiksētos tīklos uzsākta pāreja uz astoņu ciparu numerāciju. Pie tā strādājam. Tas ir projekts, kur Lattelecom iegulda lielus līdzekļus, ja nemaldos – vairāk nekā divus miljonus latu. Obligātais nosacījums, ka fiksēto tālruņu numura sākumā būs jāpievieno cipars „seši”, būs nākamā gada augustā, savienojumi ar septiņu ciparu numuru nenotiks. Jau gadu metodiski strādā darba grupa, jo šīs izmaiņas skar visu mūsu tīklu un tehnoloģijas. Rudenī plānota atkārtota sabiedrības informēšanas kampaņa. Esam pārveidojuši uz astoņu ciparu numerāciju visas savas informācijas sistēmas, jau tagad, ja tiek zvanīts uz uzziņu dienestu 1188, tiek nosaukti šie astoņi cipari. Tas tādēļ, lai cilvēki pierastu pie pārmaiņām.

I.Kalveite: – Visa informācija ir pieejama mūsu mājas lapā. Tur aizvien vairāk parādās arī informācija, kas jādara celtniecības firmām, kuras gatavojas zemes rakšanas darbiem, lai mazāk negaidītu „pārsteigumu” būtu Lattelecom klientiem un firmai, kas veic rakšanu.

N.Melngailis: – Domāju, ka nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, jo tagad spiediens uz celtniecību un tās izmaksām ir ļoti liels, lai tikai projektu ātrāk pabeigtu. Spriedze ir tik milzīga, ka firma ir gatava uzņemties risku, arī par sakaru kabeļu sabojāšanu. Simts latu sods miljonu projektam nav nekas. Lattelecom redzami attīstās. Klāt nāk jauni pakalpojumi.

I.Kalveite: – Galvenais uzsvars ir uz pakalpojumu kompleksu piedāvājumu. Pagājušajā gadā mēs sākām piedāvāt mājas komplektu, kas nozīmē – telefons, internets un bezmaksas telefonu sarunas ar Lattelecom abonentiem visā Latvijas teritorijā. Šogad klāt nākusi arī digitālā televīzija. Jāteic, ka Cēsis un Valmiera ir tās vietas, kur šo pakalpojumu izmanto vairāk. Sakaru līdzekļu tirgū Lattelecom interesē, ko klients gaida no mums, ko domā un kā novērtē mūsu darbu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
15

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
50

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
65

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
43
2

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
144

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
116

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
16
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
11
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
80
29
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
26
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
37
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi