Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Par “hotdogiem” un studentu dzīvi

Druva
23:00
20.07.2007
25
8lp Dace Azace

Cēsniece Dace Azace pēc gada studijām Amerikā atgriezusies mājās, lai turpinātu jau iesāktās mācības Latvijas Universitātes (LU) ekonomikas un vadības fakultātes otrajā kursā. Dace studē starptautiskās ekonomiskās attiecības un atzīst, ka nākotnē saskata perspektīvu iegūtajām zināšanām.

Par iespēju studēt Amerikā Dace saka: “Nāca piedāvājums, un es to izmantoju.”

Meitene vērtē, ka Amerikā izglītības sistēma krasi atšķiras no mūsējās. Tur studenti, zinot, kādu diplomu vēlas saņemt, izvēlas mācību priekšmetus, kuri viņiem ir nepieciešami.

„Amerikā studenti paši sev sastāda lekciju sarakstu. Arī es, tur mācoties, centos izvēlēties lekcijas, kuras man, atgriežoties Latvijā, varētu noderēt. Ceru, ka vismaz kāda mācību priekšmeta kredītpunkti noderēs. Šīs sistēmas dēļ Amerikā neveidojas arī stabila studiju biedru grupa, jo katrs visu studiju garumā veido savu lekciju sarakstu,” stāsta Dace, piebilstot, ka visi studējošie dzīvo kopmītnēs, kas arī ir diezgan atšķirīgi no mūsu studentu dzīves.

“Amerikā ir jauki, ka viss ir vienviet – universitāte, turpat visapkārt kopmītnes, veikali, kafejnīcas un sporta zāles. Tā ir kā studentu pilsētiņa, kurā ir nodrošināts viss nepieciešamais studentu dzīvei. Tas dod jauku kopības sajūtu. Nav kā Rīgā – fakultātes un kopmītnes izkaisītas pa visu galvaspilsētu. Protams, arī kopmītņu kvalitāti nav iespējams salīdzināt. Jāpiebilst, ka daudz kas studentu pilsētiņā, uzrādot apliecību, ir par brīvu – ēšana, nodarbības svaru zālē un pat mācību grāmatu saņemšana. Tur var just, ka par studentiem rūpējas,” atzīst meitene un stāsta, ka pati dzīvojusi tā sauktajā international house jeb kopmītnē, kurā apmetušies apmēram 40 studenti no visas pasaules.

“Tas tādēļ, lai veidotos draugu pulciņš. Dzīvoju vienā istabiņā kopā ar amerikāņu meiteni, bet labākās draudzenes ieguvu no Zviedrijas un Salvadoras,” saka Dace un ar īpašu sajūsmu atminas, kā prezentējusi savu valsti.

“Protams, daudzi nezināja, kas ir Latvija un kur tāda atrodas. Savā prezentācijā izmantoju “Prāta vētras” dziesmu un klipu „Welcome to Latvia”, un visiem tā ļoti patika,” atminas Dace un atklāj, ka vēl pāris dienas pēc prezentācijas studenti pie sevis dungojuši šo dziesmu un izteikuši komplimentus par tik jaukiem iespaidiem.

Stāstot par amerikāņu ikdienas dzīvi, meitene atceras vairākus kuriozus gadījumus.

“Ar zviedrieti smējāmies un atminējāmies, kā mums kādreiz bija – katrai vienas kurpītes, viens ziemas zābaku pāris un sporta apavi, bet amerikāņiem ir tādi plaukti, ka viņi tos ciet nevar dabūt, paši nemaz nezina, kas viņiem pieder. Jā, viņiem ir daudz naudas, un viņi to arī tērē. Bija interesanti redzēt, kā Amerikā svin Pateicības dienu. Bija galds ar tītara cepeti un citiem tradicionāliem svētku ēdieniem. Taču jāsaka, ka raksturīgi ir visu pārspīlēt. Uzreiz prātā nāk Amerikas Ziemassvētki, kuros iestājas tāds iepirkšanās drudzis, kādu mēs nemaz iedomāties nevaram. Dāvanu drudzis ir nepārspējams, cilvēki gāž veikalus riņķī, plaukti ir tukši. To nevar pat izstāstīt. To, kas notiek pie mums Ziemassvētku laikā, pat nevar nosaukt par drudzi. Viņiem tur katru dienu ir tā, kā mums te Ziemassvētkos,” smejas Dace un piebilst, ka ēdiens Amerikā ir no tiesas neveselīgs un trekns.

“Tās nav tikai izdomātas pasakas. Hamburgeri, hotdogi, kartupeļu frī, un vēl, un vēl. Jau tikko iebraucot Amerikā un izkāpjot no lidmašīnas, tas viss bija apkārt. To latvietis pat nevar iedomāties. Viena pie otras līdzās ir ātrās ēdināšanas iestādes. Un viņi to visu arī ēd. Jā, šajā sakarā varu pastāstīt, ka Amerikā ir tāds jēdziens kā pirmkursnieka 15 paundi, kas latviski nozīmētu seši kilogrami. Tas jāsaprot tā, ka teju ikviens pirmkursnieks gada laikā pieņēmās svarā par šiem sešiem kilogramiem, dzīvojot prom no vecākiem un ēdot neveselīgo pārtiku,” stāsta meitene un neslēpj, ka, tur dzīvojot, par katru apģērba gabalu saņēmusi komplimentus.

“Amerikā sievietes īpaši nepievērš uzmanību apģērba skaistumam, gaumīgumam. Pat neglītas lietas, ar kurām veikali ir pārbāzti, izpirks. Meiteņu ikdiena – t-krekli, botas un nedaudz kosmētikas,” amerikāņu jaunietes raksturo Dace.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
135

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi