Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Izpētīta darbaspēka un darba tirgus nākotne

Druva
23:00
23.07.2007
5

Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projektā “Labklājības ministrijas pētījumi” veikts apjomīgs darbs, lai izzinātu pašreizējās un nākotnes vīzijas darbaspēka un darba tirgus jautājumos, izstrādājot 13 pētījumus par Latvijas darba tirgu.

Šoreiz, ieskatoties pētījumos, kas skar tautsaimniecības sektoru, nākas atzīt, ka pētījuma veicēji saskatījuši jau daudzas zināmas un aktuālas problēmas, par kurām jau runāts.

* Pētījuma veicēji atzīst, Latvijas tautsaimniecība attīstās pietiekami strauji un stabili, taču tas nenozīmē, ka šajā sfērā viss būtu kārtībā. * Latvijas darba tirgū vērojamas dažādas attīstības tendences – sakarā ar pēdējo gadu straujo ekonomisko attīstību nodarbināto iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug. Ir uzlabojušies bezdarba līmeņa rādītāji, palielinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. * Nav pieprasījums darbam lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet palielinājies mežsaimniecībā, būvniecībā, kā arī pakalpojumu nozarēs – īpaši viesnīcās un restorānos, finanšu sfērās. * Atšķirīgs ir nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos, kas būtiski kavē teritoriālas attīstības izlīdzināšanos un rada virkni sociālu problēmu. * Atalgojuma atšķirības pa profesijām un tautsaimniecības sektoriem rada darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētību nozarēs, kavē tālāku dinamisku tautsaimniecības attīstību. * Zemais atalgojuma līmenis kopumā veicina darbaspēka migrāciju uz ekonomiski attīstītām valstīm un nevar būt uzskatāms par noturīgu valsts konkurētspējas priekšrocību ilga laika periodā. * Iegūtie darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognožu rezultāti rāda, ka no 2007. gada līdz 2013. gadam paredzēts darbaspēka nepietiekamības vislielākais pieaugums šādās profesijās – inženieri, būvinženieri, elektroinženieri, citi fizikas un inženierzinātņu speciālisti, skaitļošanas tehnikas operatori, ārsti, zobārsti, vidējais medicīniskais personāls, komercdarījumu speciālisti. * Darbaspēka nepietiekamības pieaugums ilgtermiņā no 2014. līdz 2020. gadam paredzams vēl šādās profesijās – tūrisma speciālisti, kvalitātes vadības sistēmu vecākie speciālisti, vecākie projektu vadīšanas speciālisti un zobārstu asistenti. * Iegūto prognožu analīze rāda, ka strādājošo nepietiekamība 2007. gadā rodas 82 no 120 profesijām, 2013. gada tā gaidāma jau 99 profesijās. * Prognožu rezultātu lielās atšķirības darbaspēka pieprasījumā un piedāvājuma pa atsevišķām profesijām skaidrojamas ar dažu profesiju zemo prestižu, atalgojumu. * Darba tirgus pētījumi apliecina, ka Latvijā liels strādājošo skaits vienlaikus strādā vairākās darba

vietās. * Latvijas darba tirgū gandrīz 52 procenti strādājošo nav nodarbināti profesijās atbilstīgi viņu iegūtajai izglītībai. * Viena no darba tirgus pieprasījuma puses struktūrpolitikas prioritātēm ir veicināt ekonomiskas aktivitātes vāji attīstītos reģionos. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, novērtējot uzņēmējdarbības vidi, uzturot valdības un uzņēmēju dialogu, veicinot pašvaldību attīstību un nodrošinot to kapacitātes celšanos, īstenojot savstarpēji koordinētu nozaru un reģionālo politiku. * Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības sekmēšana, uzlabojot MVU piekļuvi finansējumam, nodrošinot informatīvo un konsultatīvo atbalstu. * Tīkla infrastruktūras attīstība, uzlabojot autoceļu un enerģētikas infrastruktūru. * Attīstīt un veicināt zinātnisko darbību, atvēlot lielāku finansējumu zinātnei un pētniecībai no valsts budžeta, sekmējot zinātnisko darbību un attīstību privātajā sektorā, modernizējot zinātnisko infrastruktūru zinātniskajos institūtos un augstskolās, nodrošinot zinātnes

intelektuālā potenciāla atjaunošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
58

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi