Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mācās rast vienotību atšķirībās

Druva
23:00
24.07.2007
6

Vasaras lielākais sapnis – nometne jūras krastā – Cēsu rajona bērniem ar īpašām vajadzībām kļuvis par realitāti.

No nometnes Ainažos pagājušās nedēļas nogalē atgriezās 30 rajona bērni ar īpašām vajadzībām. Pretim vasaras piedzīvojumiem bija devušies mazuļi no Vaives, Amatas novada, Nītaures, Līgatnes, Liepas un Cēsīm.

Katru gadu rajona bērni ar īpašām vajadzībām piedalās vasaras nometnē, kura pazīstama ar devīzi „Tu neesi viens” un kuras projekta autore un vadītāja ir Aija Andersone. Ir nosvinēta desmitā jubileja un, pateicoties sponsoriem un sadarbībai ar rajona padomi, kā arī Latvijas Bērnu fondu (LBF), šovasar tiek rīkotas divas šāda tipa nometnes. Pirmā jau beigusies, bet otrā risināsies jūlija nogalē.

Pavisam 50 mūsu rajona bērniem tiek dota iespēja atpūsties un pilnveidoties. Nometnē ar bērniem darbojas pieredzējuši pedagogi – Ilga Grote, Ināra Brence, Daina Klints, Dita Bērziņa, Signe Avotiņa, Sandra Sprance un Aiva Lagzdiņa. Dalībniekiem piedāvātas dažādas radošās darbnīcas, kas saistītas ar folkloru, mākslu, mūziku un sporta aktivitātēm. Pedagogi ir vienisprātis, ka tikai šādā veidā bērni var vieglāk atraisīties, atklāt savus talantus, prasmes un demonstrēt tos citiem.

Vizuālās mākslas skolotāja Ināra Brence atbild par praktiskiem, mākslinieciskiem pasākumiem. Viņa atklāja, ka bērniem māca izmantot dažādus materiālus – ādu, papīru un citus, veidojot dažādas interesantas lietas. „Bērni nometnē parasti darbojas ar lielu patiku, atšķirībā no skolas, kur tas ir obligāti,” atzina I.Brence. Arī sporta skolotāja Sandra Sprance un mūzikas skolotāja Dita Bērziņa teica, ka bērnu atsaucība esot liela un šie bērni mēdz darīt pat vairāk nekā citi vienaudži, kaut ar katru gadu nometnes dienu plānojums kļūst arvien piesātinātāks ar dažādām atrakcijām, sākot no dzijas tīšanas un beidzot ar teātri un nakts pārgājieniem.

Parasti nometnes organizatori bērniem mēģina sagatavot kādu pārsteigumu, taču, kā skolotāja Ilga Grote atzina, ”grūtāk ir pārsteigt tos bērnus, kas nometnēs bijuši jau vairākus gadus.”

Vairumam bērnu šī nometne ir gada gaidītākais notikums. Nometnes dalībnieks Dainis Veisis no Rīdzenes atzina, ka tai gatavojies pat mēnesi un nevarējis vien sagaidīt, kad varēs doties piedzīvojumu meklējumos ar jaunajiem draugiem, kurus cer iepazīt. Sofija Zvankova, kura uz nometni pavadīja savu aizbilstamo bērnu Dairu Solovjovu, uzsvēra, ka viņa vēlas, lai Daira labi atpūstos. Cēsniekam Andrim Bušam šis bija trešais gads nometnē. Un, kā atklāja viņa mamma Aija Buša: „dēls nometni gaidīja ļoti, bet vēl vairāk gaidījām atkalredzēšanos ar audzinātājām, kurām ir neiedomājami apgriezieni”.

„Šeit ir savākta ļoti jauka vadītāju grupa. Tas ir vienreizēji, ja bērni visu gadu līdz nākošai nometnei var to vien tik skandināt… Cepuri nost visiem pedagogiem!” savu sajūsmu neslēpa Andra mamma.

Lielāko daļu bērnu dalībai personīgi aicinājusi gan pati projektu koordinatore un nometnes vadītāja Aija Andersone, gan Cēsu sociālais dienests un pagastu sociālie darbinieki. A. Andersone teica, ka vecāki joprojām ir maz informēti par iespēju bērnus ar īpašajām vajadzībām pieteikt bezmaksas vasaras nometnēm, tādēļ turpmāk viņa aicina vairāk interesēties par šādām aktivitātēm pašvaldībās.

LBF projekta „Vienoti atšķirībās” ietvaros nometnes notiek visā Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi