Vairumam cēsnieku Aivars Silinieks ir zināms kā firmas „Cata” autobusa šoferis. Jau 41 gads aizvadīts, strādājot pie stūres. Taču ne tik daudz cilvēku zina, ka viņš arī prot lieliski spēlēt akordeonu. Tā ir viņa lielā aizraušanās. „Atceros, kā mēs ar māti pirkām pirmo instrumentu – krievu garmošku. Mācījos pēc dzirdes un jušanas. Vēlāk, kad Cēsīs parādījās pirmie „Manfrini” firmas akordeoni, māte pārdeva govi un nopirka man šo 400 rubļu vērto instrumentu.”
Aivars šobrīd dzīvo Veselavas „Ārēs”, bet kādreiz dzīvojis Jaunraunā un līdz armijas laikam spēlējis vietējā kapelā. Spēlēts ir neskaitāmās ballēs un kāzās. Galvenās uzstāšanās vietas bijušas: Veselava, Jaunrauna, Dzērbene, Taurene. Aivars vēl šodien ar smaidu atceras kāzas, kurās spēlējis gandrīz diennakti. Aivars stāsta, ka tad pirmo un vienīgo reizi viņam bija uzpampusi roka no siksnas vilkšanas.
Pēc armijas Aivars sācis strādāt par šoferi „Cata” un, kā viņš atzīst, mūzikai tad palika mazāk laika. Šobrīd muzicēšana notiek vairs tikai ģimenes lokā. Bet Aivaram joprojām saglabājušās atmiņas par jaunībā piedzīvoto: „Tas bija skaists laiks. Man patika, kā cilvēki lustējās un dejoja.” Aivara sieva Maija stāsta, ka 70. gados, kad viņi abi bija pārcēlušies uz Veselavu, „Ārēs” esot bijusi tradīcija doties apsveikt kaimiņus vārda dienās. Tad gan Aivars esot spēlējis un pārējie dziedājuši.
Kaut arī tik daudz gadu pavadīts autobusā pie stūres, joprojām Aivaram šad tad gribas pasapņot par to, kas viņš būtu, ja nebūtu sācis braukt ar autobusu…
Komentāri