Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Lai paceltu Latvijas rokkultūru

Druva
23:00
03.08.2007
33
8lp Knagi

Šodien jau otro dienu Kaives estrādē norisinās roka un blūza festivāls Kaives Knaģis ‘007.

Puiši, Rihards Adovičs un Rūdolfs Kreicbergs, kuri uzņēmušies festivāla organizēšanu, atzīst, ka vēlētos, lai šis jaukais pasākums kļūtu par ikgadēju kopā sanākšanu kā mūziķiem, tā mūzikas baudītājiem. – Kā radās ideja par šāda festivāla organizēšanu?

Rihards: – Kaivē ir uzcelta jauka estrāde un sakopts parks. Paši nodarbojamies ar mūziku. Un tā radās ideja, ka šajā jaukajā vietā varētu kaut ko uztaisīt.

Rūdolfs Kreicbergs: – Mūsu grupu sauc Medieval Child, un arī paši Kaives knaģī uzstāsimies. – Kāpēc tieši Kaivē organizējat šo pasākumu?

Rihards: – Jau kādus desmit gadus mūsu ģimenei Kaivē pieder vasaras māja. Pats kopš bērnības esmu tur pavadījis vasaras, un man šī vieta ir kļuvusi mīļa. Uzskatu, ka arī Kaives parks ir piemērots jauku pasākumu organizēšanai.

Rūdolfs: – Pagājušajā gadā ar grupu jau bijām atpūsties un pamuzicēt pie Riharda Kaivē, sapratām, ka šī ir forša vieta.

– Kā radās festivāla nosaukums?

Rihards: – Kaives parkā ir viena skulptūra – knaģis. No tā šī ideja arī radās.

Rūdolfs: – Knaģis vispār ir daudznozīmīgs vārds un labi skan.

– Kādas grupas “Knaģī” piedalīsies un kā tās izvēlējāties?

Rūdolfs: – Piedalīsies vairākas grupas – Acid Rain, KGDJ, Order Sang, Alex White Band, Morning Maniacs, Bastards, Kontrabanda (Lietuva),kā arī Lietotas Mēbeles no Holandes. Grupas savākt bija vienkārši, jo mūsu mērķis nebija ne komerciju veidot, ne cilvēku baru savākt, bet celt Latvijas rokkultūru. Vienkārši vērtējām, kuras grupas mums patīk, kuri labu mūziku spēlē.

– Kā domājat festivāla laikā uzturēt kārtību?

Rihards: – Te mums talkā nāk arī pagasta padome, kura organizē policijas apsardzi un pārējo. Un paļaujamies uz to, ka vismaz pirmajā gadā publika būs solīda.

Rūdolfs: – Solīdi cilvēki ar cieņu pret vietu, kur pasākums notiek. Mēs atbraucam izbaudīt dabu un atpūsties. Arī mūsu mūzika tam ir piemērota. Tas ir sešdesmito, septiņdesmito gadu roks un varbūt kaut kas nedaudz jaunāks. Gribētos teikt, ka tā ir solīdu cilvēku mūzika.

– Kādas aktivitātes vēl Kaives knaģī tiks piedāvātas?

Rūdolfs: – Tas būs divu dienu festivāls. Sāksies jau piektdienas vakarā. Sestdien pa dienu būs brīvā estrāde, un vēlā pēcpusdienā grupu uzstāšanās turpināsies. Naktī paredzēta Jam session līdz rītam, kā arī netrūks sportisku aktivitāšu un zupiņas vārīšana.

Rihards: – Pagasta padome parūpējusies arī par citām nodarbēm. Sestdien būs keramikas radošā darbnīca, kurā ikviens varēs piedalīties. Bet festivāla apmeklētājiem ieteicams pašiem paņemt līdzi teltis un visu pārējo, kas nepieciešams, lai izbaudītu roku un blūzu.

– Vai domājat, ka šis festivāls kļūs par ikgadēju pasākumu?

Rihards: – Jā, tas noteikti varētu kļūt par jauku tradīciju, bet mēs gribētu saglabāt to nekomercializētu, lai ir šī pati bezmaksas ieeja.

Rūdolfs: – Ņemot vērā to, cik šobrīd festivālu kultūra pagrimusi, gribas kaut ko mainīt. Paši bijām festivālā, kur bija jāpērk biļete divām dienām, bet reāli tur nekas nenotiek. Vakarā tikai pāris koncerti, un viss. Ja tas ir festivāls, tas ir viens liels pasākums, kurā nemitīgi visu laiku kaut kas notiek un tiek piedāvāts.

Rihards: – Jā, gribētos attīstīt tieši vairāku dienu pasākumus, kuri ļoti populāri ir Vācijā. Cilvēki atbrauc ar teltīm un vairākas dienas bauda dzīvo mūziku.

Rūdolfs: – Lielās pilsētās cilvēki ir pieraduši, ka turpat apkārtnē viss kas notiek. Bet mūsu gadījumā viņiem jāizraujas no ierastās vides, jāatrod mūs. Un tad jau viņi pāris dienas var arī atpūsties.

– Bet jebkura pasākuma organizēšana prasa arī izdevumus.

Rūdolfs: – Šogad pasākums top ar Kaives pagasta padomes atbalstu un mūsu līdzekļiem, kurus būsim sapelnījuši koncertturnejā. Protams, nopelnīt, festivālu organizējot, jau it kā arī kaut ko vajadzētu, bet svarīgi, lai pamatmērķis nebūtu nopelnīt, bet muzicēt.

Rihards: – Mūsu festivāls arī netiek plaši reklamēts, jo vēlamies, lai to apmeklē cilvēki, kuri patiešām grib šo mūziku klausīties. Viņi jau mūs arī atradīs. Tas nav nekas līdzīgs “Beach party”, uz kuru skrien no visām malām un ne tāpēc, lai klausītos mūziku.

– Kādi ir jūsu iecienītākie mūzikas pasākumi?

Rihards: – Labs pasākums bija “Sinepes un medus”, kas vairs nenotiek.

Rūdolfs: – Arī Garkalnes “Bauslande 2007” bija labs, bija iekšā pasākuma gars.

– Kas pāris dienas pirms pirmā festivāla vēl rada satraukumu?

Rihards: – Lai cilvēki turp var nokļūt, jo ar sabiedrisko satiksmi Kaivē ir ļoti švaki. Lai mūziķi jūtas labi un nelīst lietus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi