Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vecāki šķiras…

Druva
23:00
03.08.2007
5

Ģimenē laulība un šķiršanās ir ļoti cieši saistītas tēmas. Nākas atzīt, ka arvien palielinās to cilvēku skaits, kuri piedzīvo šķiršanos ģimenē. Par to pārliecinos, gatavojot arī ikmēneša materiālus par Cēsu rajona tiesu, kuros redzams, ka nereti mēnesī tiek šķirtas pat vairāk nekā 20 laulības.

Tā jau gan saka – mūsdienās izšķirties ir tikpat viegli kā apprecēties. Un no vienas puses labi jau ir. Taču šajā šķiršanās juceklī vislielākās ciešanas un nesapratne par notiekošo droši vien ir bērniem, par kuriem šoreiz nedaudz vairāk.

Dzīvē sanāk, kā sanāk

Jau sarunas sākumā Aija Lejiņa atzīst, ka mirklī, kad iepazinusies ar sava dēla tēvu, prātā nav nācis, ka vēlāk būs naids, šķiršanās un bērna dalīšana. Sākumā bijusi mīlestība un rozā brilles.

“Protams, kā jau visi pāri – iepazināmies, iemīlējāmies, un ar laiku mums piepulcējās arī dēliņš. Šobrīd pat negribas it kā iedziļināties un meklēt to lūzuma mirkli, bet tāds bija. Sākās nepamatota greizsirdība, dusmu lēkmes, pārmetumi un naids,” atminas Aija un atklāj, ka apprecēties ar bērna tēvu nepaspēja, bet kopā pavadīti trīs gadi.

“Viņš bija ļoti temperamentīgs un karstgalvīgs. Es tomēr esmu klusāka un daudz mierīgāka. Kaut kas mums nesanāca. Droši vien arī mūsu raksturi nesakrita. Taču pienāca mirklis, kad sapratu, ka mums dzīvē ejams katram savs ceļš. Sākās draudi. Teica, ka atņemšot man dēlu, ka aizvedīs viņu kaut kur prom un ar mani sazin ko izdarīšot,” saka Aija un atzīst, ka sāpīgākais bijis mirklis, kad notikusi dēla dalīšana.

“Puika vēl ir mazs. Protams, viņš jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Taču savu dēlu atdot nevēlējos ne par kādu cenu. Bija mums kašķi, strīdi un vairākas tiesas. Šobrīd ir nolemts, ka bērns dzīvos kopā ar mani, taču viņa tēvs vēl joprojām neliekas mierā un ik pa laikam kaut ko perina,” saka Aija un turpina: “Es nenoliedzu, ka bērnam vajadzīgs tēvs, bet par viņu pat domāt negribu. Nebiju domājusi, ka vienā cilvēkā var būt tik daudz naida. Taču mūsu dēla labad cenšos sadzīvot un rast kaut nelielu cieņu pret šo cilvēku, kurš man reiz bija tuvs. Ceru, ka mums abiem ar laiku izveidosies citas ģimenes un viss bijušais aizmirsīsies. Taču dēlam tēti atņemt gan nekad nedomāju. Ir lietas, kuras mainīt nevar.” Vecākiem jāturpina rūpēties par bērnu

Psiholoģe Iveta Berķe uzsver, ka vecāku šķiršanās vienmēr un neatkarīgi no bērnu vecuma ir ļoti grūts process.

“Bērna turpmāko dzīvi ietekmē gan tas, kā rīkojas aizgājušais– pazūd vai saglabā ar bērnu labas attiecības , un kā šķiršanos pieņem tas, ar kuru bērns paliek kopā. Varētu teikt, ka bērna dzīves pierastais modelis, arī tad, ja vecāku attiecības bijušas konfliktu pilnas, sagrūst, un tas nes līdzi dažādas jūtas bērnā – lielu nedrošību, bailes, dusmas, vilšanos un gandrīz vienmēr vainas izjūtu. Bērni bieži vien iekšēji jūtas vainīgi, jo varbūt nav bijuši pietiekoši labi, lai vecāki paliktu pie viņiem,” stāsta psiholoģe un turpina: “Tiek ietekmēta bērna psihoemocionālā attīstība. Tas nozīmē, ka viņi mēdz savā attīstībā regresēt, lai neapzināti atgrieztos laikā, kad viss bija pa vecam.”

I.Berķe stāsta, ka ir būtiski, lai vecāki spētu saprātīgi izšķirties, saglabājot labas attiecības ar bērnu. Šajā gadījumā bērns pamazām samierinās ar zaudējumu, izsēro šķiršanos un pieņem to, ka viņam ir abi vecāki, tikai nedzīvo kopā.

“Ļoti postošu ietekmi uz bērna psihi atstāj situācijas, kad vecāku šķiršanās pārvēršas par viņu karu mūža garumā, kurā kā spēcīgs ierocis tiek izmantota bērna lojalitāte pret tēti un mammu, kad ar bērna jūtām manipulē, jo tādējādi iespējams atriebties bijušajam partnerim,” stāsta psiholoģe un atklāj, lai šķiršanos bērnam palīdzētu pārvarēt, ir daudz kā svarīga, ko vajadzētu ņemt vērā.

“Ar bērnu jārunā par šķiršanos, un tam noteikti nevajadzētu būt vienreizējam pasākumam. Ja bērnam šajā sakarā ir jautājumi, viņam jāļauj jautāt vēl un vēl. Ja ar bērnu nerunā, viņam ir grūti tikt galā ar jūtām, kā arī grūti izprast realitāti un to, kā dzīve tiks organizēta pēc šķiršanās, tādos gadījumos bērni savā iztēlē veido turpmākās dzīves ainu,” domās dalās I.Berķe un piebilst, ka arī vecākiem ir svarīgi risināt savas attiecības, meklēt palīdzību un atbalstu. Taču jāatceras, ka atbalsta cilvēks noteikti nevar būt bērns.

Kā ļoti svarīgu faktu psiholoģe I.Berķe min to, ka vecākiem arī pēc šķiršanās jāturpina rūpēties par bērnu.

“Bērnam svarīgi izjust, ka viņš ir piederīgs un svarīgs abiem vecākiem, ka šo piederību un mīlestību viņš saņem konsekventi, ne tikai, piemēram, Ziemassvētkos. Ir svarīgi, ka bērns uztur attiecības ar abiem vecākiem, kuri par tikšanās modeli ir vienojušies, to ievēro, radot bērnā stabilitātes izjūtu. Tad bērnam vieglāk pieņemt to, ka dzīvo pie viena, ciemojas pie otra, tas viss notiek noteiktā sistēmā, kuru bērns iemācās pieņemt. Liekas, ka arī ciemošanās citā valstī, ja tas notiek ar mātes vai tēva atbildīgu iesaistīšanos, bērnam kļūst pieņemama,” saka psiholoģe un turpina: “Kopumā varētu teikt, ja vien vecāki ir nobrieduši pieaugušie, kuri neatkarīgi no personiskās krīzes spēj saredzēt bērna vajadzības un turpina būt par konsekventiem vecākiem ar savu klātbūtni bērna dzīvē, viņam ar šķiršanās perioda grūtībām ir vieglāk tikt galā, kā arī vieglāk pieņemt jauno realitāti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi