Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nākas uzklausīt draudus un savaldīt agresīvos šoferus

Druva
23:00
10.08.2007
8

Pagājušajā sestdienā piedāvājām pirmo daļu sarunai ar rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 3. nodaļas jaunāko inspektori Inesi Štrausu un kārtības policijas priekšnieku Jāni Gobu. Policisti atklāja, ka bieži vien ceļu satiksmes negadījumu cēlonis bijusi pārgalvība. Šoreiz runā par to, ka darbā nākas saskarties gan ar neizprotamām, gan dzīvībai bīstamām un psiholoģiski sarežģītām situācijām. Daždien darbs kā trilleru sižeti

Katru nedēļas nogali iecirkņa telefoni zvana nepārtraukti, iedzīvotāji sūdzas par pārkāpumiem, tai skaitā par ārdīšanos ar mašīnām. Zināms, ka bijuši pat vairāki neoficiāli dragreisi, par laimi, nav cietušo.

Pavisam nesen vairāki gadījumi izraisījuši neizpratni par cilvēku rīcību. Vienā no jūlija nedēļas nogalēm Cēsīs, Viestura ielā, notika ceļu satiksmes negadījums, kurā automašīna BMW sadūrās ar otru automašīnu. BMW brauca lielā ātrumā, par ko liecina pēc sadursmes atrastās lauskas pat 30 metru rādiusā. Autovadītājs no notikuma vietas aizbraucis, bet pašlaik aizdomās turētie jau ir aizturēti un sniedz liecības. Mašīnas īpašnieks noliedz, ka būtu braucis ar konkrēto auto, un norāda, ka to pārdevis, lai gan avārijas dienā mašīna redzēta pilsētā, un ar to redzēts braucam viens no īpašnieka draugiem. I.Štrausa stāsta: “Mašīnā atrada arī pudeli ar folijas piltuvi, kas liecina par to, ka varētu būt lietotas narkotikas, ko jaunieši noliedz.” J. Goba norāda, ka ir uzsākts kriminālprocess, tomēr šī nav pirmā reize, kad rodas problēmas ar konkrēto transporta līdzekli un šiem

jauniešiem: “Pirms gada ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja viņu draugs. Vienu laiku bija miers, bet tad atkal atsākās problēmas.”

Nereti nākas sastapties ar bezjēdzīgu rīcību. „Ir cilvēki, kuri ir tendēti uz pārkāpumiem, kuriem noteikti vajag vakarā aizbraukt uz pilsētu un kaut ko izdarīt. Ir jaunieši, kuri centušies nolauzt luksoforu, kā arī, braucot pa Cēsu ielām, ar peintbola bumbiņām šāvuši uz cilvēkiem. Daudzi jau ir izcietuši administratīvo sodu, ir bijušas noņemtas auto vadītāja tiesības. Šādas grupas jau ir ne tikai Cēsīs, bet arī Līgatnē, Liepā, Raunā – būtībā visos pagastos. Kad atskan zvans iecirknī un cilvēki sūdzas, inspektori bieži vien jau zina, par ko ir runa,” stāsta J.Goba.

Lai gan cīņa ar pārkāpējiem ir grūta, tomēr tā notiek. Inspektori apmainās ar informāciju. Tādēļ pārkāpējus var noķert arī tad, ja iepriekšējai ekipāžai tas nav izdevies. Tomēr pārkāpēji ir viltīgi. I. Štrausa atceras nesenu notikumu: “Ieraudzīju autovadītāju, par kuru skaidri zināju, ka viņam tiesības ir atņemtas, bet mašīnu noķert nebija iespējams, tā brauca pa pretējo ielas pusi. Kamēr apbraucu apkārt un apturēju mašīnu, šoferis bija apmainījies vietām ar pasažieri. Ir bijuši pat gadījumi, kad apmainīšanās notikusi, transporta līdzeklim braucot.”

Bieži vien pārkāpējus ir grūti izmācīt, viņi vienas un tās pašas kļūdas atkārto vairākkārt. J.Goba: „Nesen kāda automašīna iebrauca greiderā. Vadītājs brauca bez tiesībām. Pirms mēneša viņu šā iemesla dēļ aizturēja, taču atkal jau bija sēdies pie stūres, turklāt vēl alkohola reibumā. Tagad būs nākamais sods un arī krimināllieta.” I.Štrausa norāda: „Ja viņš vēlreiz brauks alkohola reibumā un bez tiesībām, iespējams, viņam tiks piespriesta brīvības atņemšana.”

Bēg un maksā sodus

J.Goba un I.Štrausa atceras nesen notikušu pakaļdzīšanos apmēram 30 gadus vecam autovadītājam, kurš nav paklausījis policijas norādījumiem: „Viņš neapstājās un bēga uz Liepas pusi. Pie Mārsnēniem vadītājs nenoturējās uz zemes ceļa un nobrauca no braucamās daļas. Viņam nekas nenotika, tomēr pakaļdzīšanās notika cauri pilsētai, neapstājoties pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, apdraudot satiksmi un gājējus. Vadītājam neviena dokumenta nebija, viņš bija alkohola reibumā. Vedot uz policijas iecirkni, viņš policijas mašīnā sevi vēl savainoja, sitot galvu pa restēm. Pirms tam pretojoties, šoferis vienam policistam iespēra pa vēderu. Aizturēto aizveda uz slimnīcu, kur viņš paņēma vienu no ārsta instrumentiem un pārgrieza sev vēnas. Vēl draudēja izdurt sev acis, ja kāds tuvosies. Policisti pielietoja spēku, uzlika roku dzelžus un aizveda uz Strenču slimnīcu.”

Policisti norāda, ka 90% gadījumu, pat tad, ja pēc bēgšanas autovadītājs pamet mašīnu, viņš tomēr tiek saukts pie atbildības, jo bēgšanas laikā tiek fiksēts automašīnas numurs.

„Cilvēki bieži vien nezina sodu lielumu un tādēļ bēg. Ir bijis gadījums, ka cilvēks bēg tāpēc, ka auto nav rādīts skatē, lai gan tolaik sods par to bija 20 lati. Par bēgšanu no policijas viņš saņēma krietni lielāku sodu – apmēram 400 latus.

Par bēgšanu šobrīd ir ļoti bargi sodi – administratīvais arests, tiesību atņemšana un naudas sods,” piebilda I.Štrausa.

J.Goba skaidro, ka bargais sods nepieciešams, lai cilvēki nebēgtu, jo tam nav jēgas – sods ir tikpat liels, kā par braukšanu alkohola reibumā.

Psiholoģiski smagais darbs

„ Policistiem cilvēkus nākas arī sodīt, tādēļ nekad policists nebūs pozitīvais tēls,” salīdzina J. Goba. Arī I. Štrausa atzīst, ka bieži nākas saskarties ar negatīvu un pat agresīvu attieksmi, turklāt: „jo jaunāks inspektors, jo vairāk viņu atļaujas pazemot. Pārkāpēji bieži vien draud – Tu te vairs nestrādāsi, ir pat izteikti draudi izrēķināties ar ģimeni. Fiziski šis darbs nav tik grūts kā psiholoģiski” .

Pārkāpēji ne vienmēr atzīst savu vainu, atrunājas. „Bieži nācies saskarties ar iedzērušo šoferu atrunām, ka braukuši bērnam pēc maizes vai pamperiem. Citi godīgi atzīstas, ka tā sanācis – iedzēris, bet bijis nepieciešams braukt,” stāsta I.Štrausa.

Ir šoferi, kuri cenšas izmantot to, ka apstādinājusi policiste – sieviete: „Kad apstādinu, visi parasti cenšas smaidīt un koķetēt. Man nepatīk, ka šādā veidā mēģina izvairīties no soda.” Arī J. Goba atzīst, ka līdzīgi ir ar autovadītājām. Arī viņas cenšas koķetēt un sarunāt, lai soda vietā būtu brīdinājums.

Visgrūtākais darbā tomēr esot smagās avārijas ar cietušajiem un bojā gājušajiem, īpaši, ja notikuma vietā ir arī mirušo radinieki.

I.Štrausa atzīstas: “Dažreiz rodas nožēla, ka cīnāmies, bet likumdošana ir pārāk maiga pret pārkāpējiem. Grūti, ja gribi, lai viss beidzas, lai cilvēki nebrauc bez tiesībām, nepārsniedz ātrumu, nebrauc alkohola reibumā, bet viss tāpat turpinās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi