Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cēsu Valsts ģimnāzija saglabā līderpozīcijas

Jānis Gabrāns
00:00
01.12.2019
3
Da Balva

Ikgadējā Draudzīgā aicinājuma fonda rīkotajā apbalvošanas pasākumā “Skolu reitings” Cēsu Valsts ģimnāzija arī šogad ierindojās 1.vietā pilsētu ģimnāziju grupā. Lielo pilsētu grupā un absolūtajā vērtējumā tradicionāli 1.vietā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija.

Cēsu Valsts ģimnāzijas pārstāvjiem pēc balvām Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kur notika svinīgā ceremonija, bija jāiet vairākkārt. Kategorijā “Par sasniegumiem mācību priekšmetu mācīšanā” ģimnāziju grupā cēsnieki saņēma balvas nominācijās: latviešu valoda un literatūra; matemātika; dabas zinības. Taču galvenais panākums, nenoliedzami, ir pirmā vieta pilsētu ģimnāziju grupā kategorijā “Par skolu sasniegumiem kopvērtējumā”, kas nopelnīta jau trešo gadu pēc kārtas.

Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa atzina, ka titula iegūšana nav izvirzīta par pašmērķi: “Mums ļoti svarīgs savulaik bija ceļš līdz Valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, pēc tam jau ceļš uz augšu notika pats no sevis. Nāca pirmā reize, kad kļuvām par labāko ģimnāziju, tas deva prieku, gandarījumu, pašapziņu skolotājiem, jo ikvienam patīk, ja viņa darbs tiek novērtēts. Jāuzsver, ka šī balva ir, pateicoties ne jau direktorei, bet tieši skolotāju darbam. Es esmu tā, kas saņem šos pagodinājumus, bet darbu, lai pie tiem nokļūtu, iegulda skolotāji. Varu teikt viņiem lielu paldies, jo man ir tā laime strādāt ar kolektīvu, kas zina, ko darīt, un mēs varam darboties savstarpējā mijiedarbībā, virzot viens otru uz priekšu. Manuprāt, tieši tas dod rezultātu.”

Lai arī balvas tiek sniegtas atsevišķi pilsētu un lielo pilsētu grupā, G.Bērziņa ir gandarīta, ka kopējā ieskaitē Cēsu Valsts ģimnāzija ir ceturtajā vietā aiz trim Rīgas ģimnāzijām, vien pavisam nedaudz atpaliekot no Rīgas 3.ģimnāzijas.

“Nenoliedzami, līdera gods uzliek arī lielu atbildību, taču skolā visi to apzinās, saprot,” neslēpa direktore. “Saprotam, ja nebūs augsts līmenis, skolēni nenāks pie mums, tāpēc ir gandarījums, ka ar to nav problēmu.”

No Cēsu novada pie balvām tika vēl divas mācību iestādes. Nominācijā par izaugsmi angļu valodā pilsētu skolu grupā balvu saņēma Cēsu Pilsētas vidusskola, bet galveno balvu – Cēsu 2.vakara (maiņas) vidusskola. Iespējams, cēsnieki uzreiz nesapratīs, kas tā par mācību iestādi. Tā ir skola, kas atrodas Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, un šāds novērtējums “Skolu reitingā” mācību iestādei ir pirmo reizi. Skolas direktore Sarmīte Sviķe neslēpa, ka ziņa par augsto novērtējumu bijis milzīgs pārsteigums, sākumā bijusi pat neticība, doma, vai kaut kas nav sajaukts: “Kad saņēmām apstiprinājumu, ka tiešām esam starp balvu saņēmējiem, nenoliedzam, bija prieks. Nezināju, ka arī mūsu skola tiek vērtēta šajā reitingā. Te vislielākie nopelni ir skolotājai Marina Orlovai, kura mūsu skolā strādā jau ilgus gadus. Viņa prot motivēt jauniešus apgūt prasmes un zināšanas, kas viņiem, neapšaubāmi, noderēs.”

Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, Draudzīgā aicinājuma fonda ielūgti, pirmdien pulcējās skolu direktori, skolotāji no visas valsts. Atklājot pasākumu, fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Endele īpaši uzsvēra skolotāja lomu izglītības procesā. Šī pasākuma patrons ir bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš todien neatradās Latvijā, toties atsūtīja rakstisku apsveikumu, uzsverot, ka ir priecīgs par tradīciju godināt cītīgākās, apņēmīgākās un talantīgākās mācību iestādes Latvijā un tas turpinās: “Ar savu nesavtīgo darbu visi kopā veidojam spēcīgas mūsu bērnu un jauniešu personības, asus prātus un siltas sirdis. Neatsveramais zināšanu spēks šeit liek pamatus gudriem nākotnes soļiem un plašām iespējām.”

Sveicienus no tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita, kurš pirmdien bija vizītē Briselē, nodeva viņa padomniece izglītības jautājumos Ieva Siliņa. Viņa uzsvēra, ka izglītības jautājums ir viena no Valsts prezidenta augstākajām prioritātēm: “Katru nedēļu tiek runāts, ko darīt šajā jomā, kā rīkoties, lai jauniešiem būtu labāka izglītība, labākas iespējas. Ko darīt, lai atbalstītu skolotājus, pedagogus šajā grūtajā pārmaiņu laikā. Prezidenta vārdā gribu nodot milzīgu paldies par jūsu darbu, jūsu misijas darbu, kas mūsu valstij ir ļoti svarīgs!”

Apbalvošanas ceremonijā mākslinieka Arvīda Endziņa darinātās balvas – mazo un lielo kalnu, mazo un lielo pūci – skolām pasniedza bijušie izglītības un zinātnes ministri, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji un sabiedriskie darbinieki.

Draudzīgā aicinājuma fonds skolu reitingus veido, balstoties uz pagājušajā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem. Dažkārt gan dzirdēts, ka šis reitings nerāda reālo situāciju, taču Jānis Endele norāda, ka vidusskolu grupā šobrīd vienīgais, objektīvais un reāli novērtējamais rezultāts ir centralizētie eksāmeni. Reitingā pēc skolēnu gūtajiem rezultātiem vērtē zināšanas piecos mācību priekšmetos – latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās (bioloģija, fizika, ķīmija), vēsturē – un skolas kopvērtējumā, kā arī skolu izaugsmi gan mācību priekšmetos, gan kopvērtējumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi