Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Smuki un maz putekļu

Druva
23:00
16.08.2007
5

Par to, kāpēc jau no ceļmalas Stalbes pagasta “Skrīveļi” izskatās tik gaumīgi sakārtoti, skaistā dārza un iekoptās ainavas saimniece Iveta Ādamsone runā visai maz. Ivetai, kura kādreiz pabeigusi Bulduru dārzkopības skolu, vienkārši šķiet, ka mājvietai tādai ir jābūt.

“Mēs te dzīvojam. Mana ģimene, aug dēls. Man liktos savādi, ja es neietu un nedarītu,” tā Iveta Ādamsone, kura neslēpj, ka, lai sakoptu gandrīz divarpus hektārus, kaut tikai regulāri nopļautu mauriņu, paiet dienas.

“Man vajag visu tā kārtīgi. Ja kaut ko drusciņ, tad es nemaz klāt neeju. Tad labāk atpūšos, bet, kad daru, tad izdaru. Un tādu lielu, ainavisku dobju jau man nemaz nav. Šis tas sastādīts, bet, ja būtu vēl vairāk laika, iespēju, tad varbūt būtu daudz vairāk ziedu. Varbūt kādreiz arī būs,” sacīja Iveta un “Druvai” izrādīja to, kas, viņasprāt, “Skrīveļos” labi padevies. Ērti ir iekārtota atpūtas vieta ar dārza kamīnu, izveidots rotaļu laukums Edijam un citiem radu un draugu bērniem, kas ģimeni apciemo, plašā pagalma stūros, dīķmalā un kā akcenti dobēs ielikti dažādi interjera priekšmeti.

“Eju pa veikaliem un redzu, kur manā dārzā šai lietai atrastos vieta. Ronēns, bitītes – to visu var piemeklēt. Es vispār sētu redzu. Es vienkārši skatos, kā labāk sakārtot dīķmalu, ko izzāģēt, ko saglabāt. Nekad neko neesmu uz papīra zīmējusi, es skatos dabā. Visbiežāk vienkārši daru un tad redzu, kādam jābūt rezultātam,” stāstīja Iveta, kad pa mauriņu bijām nostaigājuši līdz pirtiņai, kas uzcelta blakus dīķiem un atrodas arī Braslas ielokā. Saimnieki izkopuši upes krastus tā, ka tā plūst blakus sakoptajai sētai un veido skatu kā uz apsveikumu kartītes.

“Reljefs jau ir tāds sarežģīts. Visi priecājas par laukakmeņiem, kas redzami tur pāri. Tie labi izskatās, bet pilda pavisam praktisku funkciju. Ierobežo upes straumi līkumā. Citādi, īpaši jau pavasaros, izrautu krastu. Tāpat jau upe pārplūst. Vairāki metri zāliena ir zem ūdens. Par ainavu? Blakus aug ozols, bērzs, alkšņi. Tie jau te ir auguši gadu desmitiem. Tie nav no jauna stādīti. Izzāģēju katru puduri. Vēl pirms trim gadiem te bija brikšņi un palienes pļava. Uzvedām kravām mālu, tad melnzemi. Visu sakopām, izrakām dīķus,” tā Iveta un piebilda, ka ne viņa vienīgā darītāja, jo daudz ideju, kā sakārtot dzīvesvietu un apkārtni, ir arī vīram, kurš tāpat stundām varot stāvēt lauka vidū un virpināt idejas.

“Abi mēs esam vienādi traki. Mums patīk. Un tagad man patīk vēl kāda lieta, proti, mums gar sētu iet zemes ceļš. Kad vējš, mašīnas brauc, tad kārtīgi putekļi. Bet gar mums visi brauc lēni. Skatās, citi pat ārā izkāpj. Sanāk, ka smuki un maz putekļu. Visādi esam ieguvēji,” pajokoja Aivars Dzalbs, kura ideja bijusi arī izveidot dzīvojamo māju pēc tāda projekta, kādu citviet grūti ieraudzīt. Vecā māja rekonstruēta, ielieti jauni pamati, nosiltināta, apšūta. “Skrīveļi” sanākuši tādi kā mājas Alpu kalnos. Slēpošana ir ģimenes vaļasprieks un ziemā sanāk paceļot, bet vasarā, kad darba pilnas rokas, tad sakārtotība un vide it kā atgādina mazās, omulīgās Alpu pilsētiņas, bet Aivars un Iveta spriež arī citādi:

“Ja katra sēta būtu sakopta, tad lauki būtu skaistāki. Arī Vidzeme un Latvija būtu vēl jaukāka!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi