Sešpadsmitgadīgā Karīna Četverikova ir Zaubes luterāņu baznīcas svētdienas skolas audzēkne. To viņa, pēc mātes pamudinājuma, apmeklē kopā ar brāli. Karīna savu dzīvi bez baznīcas un dievkalpojumiem vairs nevar iedomāties. Trīs nedēļas viņa ticības mācību izjuta un apguva Zviedrijā, Melnbū pilsētā, dzīvoja kristīgā ģimenē un brauca ekskursijās: “Es tur iesvētījos un klausījos stāstījumus par Jēzu Kristu. Skatījos filmas, kas iepazīstināja ar dažādu reliģiju būtību.”
Arī 14 gadus vecā Andžela Dubjuka svētdienas skolas apmeklējuma ideju guvusi no mātes. Andželai kaklā ir krustiņš, viņa ar to lepojas, piebilstot, ka tāds ir katram svētdienas skolas skolēnam. Un vēl ir krustiņš, ko dāvājuši zviedru kristieši. Andžela atklāj, ka baznīcu sākusi apmeklēt no deviņu gadu vecuma. Viņi ģimenē ir pieci bērni, svētdienas skolā mācās visi, izņemot mazāko brāli, kuram vēl tikai gadiņš. “Man Zviedrija palikusi labā atmiņā. Man tur ir draugi, ar kuriem sarakstos e-pastā.”
Loreta Kārkliņa, kurai ir 13 gadi, ar nožēlu stāsta, ka iesvētības Zviedrijā viņai gājušas secen. Svētdienas skolu meitenei apmeklēt ieteikusi draudzene. Te palīdz lasīt Bībeli un izprast, kas tajā rakstīts. Vienpadsmit gadus vecais Jānis Dubjuks īsti neatceras, kā nokļuvis baznīcā, bet domā, ka tā ir pati par sevi saprotama lieta, jo dievnamu regulāri apmeklē visa ģimene. Jāni sastapu kopā ar meitenēm, apkopjot mācītājmājas apkaimi. Viņš saka, ka Bībeli gan vēl nelasa, bet labprāt klausās, ko saka skolotāja.
Komentāri