Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Vasaras spilgtākie iespaidi

Druva
23:00
06.09.2007
50
7lp Vasaras Skola

Vasaras skolā radošajā rakstīšanā pamatskolu audzēkņiem un topošajiem vidusskolēniem piedalījās rajona skolēni no Jaunpiebalgas, Raunas, Straupes un Cēsīm. Vasaras skolu bija iecerējusi rajona latviešu valodas skolotāju metodiskā apvienība, to DA Cēsu Valsts ģimnāzijā vadīja skolotāja Laima Pērkone, vasaras skolu finansiāli atbalstīja rajona padome.

„Skola, kurā var tikties ar profesionāļiem rakstīšanā, jauniešiem patika, saņēmām tikai pozitīvas atsauksmes,” pastāstīja L.Pērkone. „Sākumā dalībnieki skeptiski vērtēja iespēju doties uz rakstnieku K.Skalbes un R.Blaumaņa memoriālajām mājām, bet tieši ekskursija nometnei radīja piedzīvojumu garšu.”

„Druva” piedāvā ielūkoties vasaras skolas audzēkņu literārajos darbos, kuri tapuši par tēmu „Manas vasaras spilgtākie iespaidi”.

15. augustā Rīgā pie tirdzniecības centra „Origo” pulcējās melnās drēbēs ģērbtas meitenes ar kedām kājās, pīrsingiem uzacīs, lūpās un mēlēs. „Jē – tur jau mana Pelīte, Campanella un Knīpiņa,” sirds, kad gāju pūlim tuvāk, iepukstējās stiprāk. Viņi bija tieši tādi kā es – vācu grupas Tokio hotel fani. Mūs vienoja draudzība, kopīgas intereses un attieksme. Mēs bijām kā māsas.

Satikušies 45 cilvēki, nolēmām doties pēc baloniem – dzelteniem, pildītiem ar hēliju. 15. augusts ir Tokio hotel dzimšanas diena, mūsu mīļajiem puisīšiem palika divi gadi. Tas bija jānosvin. Jau divus gadus mēs klausījāmies Bila valdzinošajā balsī, Toma un Georga smeldzīgajā ģitārspēlē un Gustava bungu rīboņā.

Ar dzeltenajiem, lidojošajiem brīnumiem meiteņu pūlī devāmies uz AB dambi, lai tos laistu debesīs. Ceļš bija interesants – svilpieniem, mašīnu taurēm un saistošiem, izbrīnītiem skatieniem bagāts. Balonu palaišana bija aizkustinoša. Uz mazām lapiņām uzrakstījām novēlējumu un lapiņas piesējām klāt. Mēs sākām dziedāt Tokio hotel singla dziesmu un pie Bila kliedziena „jēē!” palaidām balonus debesīs. Daudzas fanes līdz dziesmas galam nemaz netika – izplūda asarās. Arī man acīs bija prieka asaras.

Kad pienāca laiks atvadīties, mēs visas apskāvāmies un nofotografējāmies. Mans bariņš vēl līdz pēcpusdienai izklaidējās pa Vecrīgu, izbraucām arī ar kuģīti pa Daugavu, jokojāmies un runājāmies. Kristiāna Kuzmina

Šovasar aizbraucu pie radiem uz Liepāju, kur jūra uz mani atstāja vārdos neizsakāmu iespaidu. Raudzījos uz jūru katru dienu, un katru dienu tai bija sava seja. Reiz es to redzēju laistāmies saules zeltā, vēl kādreiz tā dega sarkanās ugunīs. Bija reizes, kad tā trieca viļņus pret krastu, sakuldama ūdeni baltās putu vērpetēs. Es to redzēju arī tumšu, briesmīgu un ļaunu, kad tā krāca kā saniknots zvērs, ko neviens nespēj savaldīt.

Un tad es sapratu – jūra ir gluži kā cilvēks ar savām jūtām un viedokļiem. Tā deva brīvības sajūtu man, bet iedvesa bailes kādam citam. Mēs nedrīkstam nosodīt par to, ja cilvēks izrāda savas jūtas. Kā gan lai mēs cīnāmies ar savām jūtām un tās slēpjam citiem, ja pat jūra to nespēj. Lielā, diženā jūra un mēs, – cilvēki, kas esam tik niecīgi. Anete Belousova

Nu jau ceturto reizi biju Anglijā, desmit dienas ciemojos pie mammas. Man un manai draudzenei mamma bija sarunājusi mājskolotāju, kas pamācīja angļu valodu. Neko īpaši jaunu neiemācījāmies, jo visu viņas teikto jau zinājām. Arī Mērija atzina, ka diezgan labi protam angļu valodu.

Lielāko laiku Anglijā pavadījām, apskatot pilsētas. Man patika ekskursija uz Varvikas pili, kur visas telpas saglabātas agrāko īpašnieku stilā. Kādi viņi bijuši, apliecināja vaska figūras. Aizbraucām arī uz Stonhendžu, kaut to jau biju redzējusi. Tik un tā man patika vērot šo vēl īsti neizskaidroto veidojumu.

Protams, iepirkāmies. Tādu iespēju nevarēja neizmantot. Anglijā viss maksā lētāk nekā Latvijā. Anglijā jūtos arī brīvāk. Tur cilvēki ir laipnāki, mierīgāki, „nelūr” virsū. Esmu domājusi par dzīvošanu tur. Varbūt arī kādreiz došos uz ilgāku laiku, bet jāpabeidz skola, jo Anglijas skolās nekādu labo izglītību iegūt nevar. Tur bērni ir pārāk izlaisti, mācību programmas ir daudz vieglākas. Esmu pieradusi pie Latvijas stingrajām prasībām. Dace Krēgere

Tā bija tikai viena vasaras nakts! Ar ģimeni augustā palikām pie jūras – teltī. Vakarā pie debesīm parādījās zvaigznes – viena, divas, desmit, un tad jau jūru un visu zemi apņēma zvaigžņots kupols. Es gulēju zemē, un manas acis bija pielipušas pie zvaigžņotās debess. Es gribēju izzināt to, izpētīt plašo Visumu – neaizsniedzamo valstību.

Te pēkšņi pie debesīm iemirdzējās līnija. Tā bija krītošo zvaigžņu

nakts. Tētis mēģina izskaidrot to, bet es neklausījos. Gulēju, skatīdamies debesīs, kā viena pēc otras laidās krītošās zvaigznes. Debesis mani pievilka ar savu noslēpumainību, ar neizdibināmo plašumu. Jutos tik saviļņots, pacilāts un zinātkārs. Lai gan – nē! Debesu, Visuma noslēpumainībai jāpaliek neatklātai, jo tieši tas rada efektu, kas pārņem cilvēku reizi mūžā. Neskaitāmas domas reizē ar jūras šalkoņu traucās manā galvā. Šķiet, tā arī aizmigu. Kristaps Folkmanis

Skolēniem, kuriem ir interese izmēģināt spēkus žurnālistikā, Cēsu bērnu un jauniešu centrs piedāvā iesaistīties jauno korespondentu pulciņā. Nodarbības notiks otrdienās plkst. 17.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
27

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
358

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
559

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi