Laikā, kad visur pasaulē Amerika ir viens no vilinošākajiem imigrantu galamērķiem, izmantoju izdevību paviesoties šajā zemē kā tūriste. Apceļoju saulaino Kaliforniju un ASV kino veidotāju iecienītākās pilsētas – Sanfrancisko, Lasvegasu un Losandželosu. Aizbraucu visai skeptiski noskaņota pret šo zemi, bet ar divām nedēļām Amerikas rietumkrastā pietika, lai saprastu, kāpēc no šīs valsts ir tik grūti atgriezties mājās.
Par spīti visur apkārt dzirdētiem nostāstiem, cik grūti ir dabūt ASV vīzu, visas formalitātes izdevās nokārtot bez aizķeršanās. Iepriekšējos gados atteikumu esot saņēmuši aptuveni 15 procenti vīzu pieprasītāju, tā šovasar medijos minēja ASV pārstāvniecība Latvijā. Amerika nekad nav bijusi mana sapņu zeme, bet pēc atgriešanās Latvijā varu droši teikt, ka ir vērts riskēt, jo Kalifornija ir ideāla vieta, kur pavadīt atvaļinājumu un gūt gana daudz iespaidu.
Sanfrancisko – skaistākā ASV pilsēta
Ceļojuma vērtīgākā apskates vieta noteikti bija Sanfrancisko – neparasta un skaista pilsēta Amerikas rietumkrastā, kuru īpašu padara tās atrašanās pie Klusā okeāna līča. Sanfrancisko ir tik daudz ko redzēt!
Pastaigājoties pa pilsētas ielām, nereti atmiņā ataust kadri no filmām, kurās jau redzēta kāda no apskates vietām, bet īpašs piedzīvojums ir izbraukšana pa kalnainajām un stāvajām ielām. Grūti iedomāties, kas notiktu ar mašīnu rindām zemestrīces laikā, ielu slīpums dažkārt sasniedz pat 30 grādu. Tūristu pilni ir arī gadsimtu vecie tramvaji, kuri darbojas ar senlaicīgas troses palīdzību un kursē pa pašām kalnainākajām ieliņām. Sanfrancisko ir vairāki kalni, no kuriem paveras skaists skats uz pilsētu. Visiespaidīgākais no tiem – Dvīņu kalns jeb Tvinpīka.
Vislielākais tūristu magnēts, protams, ir slavenais Zelta vārtu tilts, kurš ir ne tikai filmu veidotāju, bet arī riteņbraucēju iecienīts. Populāras ir velotūres pār tiltu, kuru izdevās izbraukt arī pašai. Tiltam ir arī ne visai laba slava – proti, to nereti izmanto pašnāvnieki. Pieprasīts ir arī leģendārais cietums, kas atrodas uz Alkatraza salas un uz kuru ekskursijas ir izpārdotas nedēļu iepriekš.
Šķiet, ka Sanfrancisko ir demokrātiskākā pilsēta Amerikā. Kopš 70. gadiem tā ir homoseksuāļu galvaspilsēta, kurā katru gadu notiek krāšņs praids. Bija izdevība to redzēt dzīvē. Ja kādam ienāktu prātā pret praidu protestēt vai nomētāt dalībniekus ar mēsliem, visticamāk, tas beigtos nelāgi, jo praidā piedalās ne vien pilsētas mērs un
vietējais senators, bet arī policisti, ģimenes ar bērniem, skolas un daudzas citas institūcijas. Praids Sanfrancisko ir svētki, un vietējie iedzīvotāji lepojas, ka atbalsta gejus un lesbietes, kuru klātbūtni šajā pilsētā var just no pirmās dienas.
Lasvegasa ir jāredz!
Nedēļu pēc ierašanās Amerikā izīrējām auto un devāmies uz Lasvegasu Nevadā. Tā kā bijām jaunāki par 25 gadiem, par auto īri nācās piemaksāt 25 dolārus dienā, jo esam riska grupā. Zinātāji gan
teic, ka mašīnu esot lētāk izīrēt
Lasvegasā, jo dzīve Nevadā kopumā ir lētāka.
Pārbrauciens ir deviņas stundas garš, jāšķērso arī tuksnesis, bet pat tur lielceļi ir civilizētāki nekā posmā Rīga – Sigulda. Kopumā Kalifornijas ainavā dominē tuksnešaini klajumi, bet dažkārt parādās kāds krūmājs, kurš kartē dīvainā kārtā tiek saukts par mežu. Lasvegasa mūs sagaida ar īstu svelmi un ir pilnīgs pretstats iepriekš redzētajam – mērķtiecīgi celta pilsēta tuksneša vidū, kuras krāšņumu var novērtēt vien naktī, jo pa dienu tas viss izskatās pēc butaforijas. Visas viesnīcas tur celtas, ievērojot konkrētu tematiku – Venēcijas, Parīzes, Ēģiptes, Ņujorkas vai kādu citu tēmu. Katra cenšas izcelties, piesaistot uzmanību ar visdažādākajiem šoviem – ūdens kaujām, muzikālajām strūklakām un vai kādu citu atrakciju. Cilvēku straume plūst pa galveno ielu un tver visu, ko šī pilsēta spēj piedāvāt. Spēļu zāles tur ir visur un apprecēties var uz katra stūra. Kopumā Lasvegasa ir kā liela Disnejlenda lieliem bērniem.
Pa dienu, kamēr Lasvegasā dzīve uz brīdi pierimst, devāmies uz Nāves ieleju, kur atrodas zemākais un karstākais punkts kontinentā. Karstums bija tik neizturams – 45 grādi pēc Celsija, mums ieteica tur nebraukt – esot bīstami, jo cilvēka organismā var sākties dehidrācija. Tomēr braucām, līdzi paņēmām vairākus litrus ūdens un ārpus mašīnas ar kondicionētāju bijām kādas 10 minūtes, uzņemot vien dažas dežūrbildes.
Holivuda un Beverlihilza – nekas īpašs
Izbaudījām arī Losandželosas satiksmi – vairāku stundu garu ceļu Amerikas otrajā lielākajā pilsētā, kur mašīnu straume plūst pa sešām joslām. Bijām iecienījuši joslu, kas domāta automašīnām, kurās ir divi vai vairāk cilvēku. Šī bija vismazāk noslogotā josla, jo lielākā daļa uz darbu dodas pa vienam, un sabiedrisko transportu uz ielām tur nevar redzēt.
Losandželosā bijām Santa Monikas pludmalē, kur uzņemts seriāls Pludmales patruļa un citi, apskatījām arī Holivudu un Beverlihilzu, bet neviena no šīm vietām ikdienā nav tāda, kādas tās rāda filmās un televīzijā. Holivudas bulvāris ar slaveno Zvaigžņu aleju ir parasta iela Losandželosas rajonā. Starp citu, tam esot arī krimināla slava, bet pati Holivudas zīme ir tik tālu, ka pie tās ir gandrīz neiespējami nofotografēties. Arī Kodak teātris, kur pasniedz Oskarus, dzīvē izskatās visai necili. Tūrisma bizness uz zvaigžņu rēķina gan tur zeļ un plaukst, jo ik stundu ir iespēja izbraukt tūrē gar aktieru savrupmājām. Savukārt Beverlihilzā fotografēšanas vērtas bija vien gigantiskas palmas ielu malās, jo bagātnieku villas mūsu pašu Jūrmalā ir krietni vērienīgākas. Ja Kalifornijā patiešām ir kāda skaista bagātnieku pilsētiņa, tad tā ir Santa Barbara. Īsta pasaku vieta Klusā okeāna krastā ar ļoti sakoptu vidi un burvīgu saulrietu. Mājupceļš uz Sanfrancisko gar okeāna krastu bija skaists.
Losandželosas apskates vērtīgākā daļa bija vesela diena Universal Studios – kino studijā, kurā ir arī izklaides parks. Tajā var izbraukt pa filmēšanas paviljoniem, piedzīvot zemestrīci un plūdus, iet uz populāru TV šovu ierakstiem, skatīties trīsdimensiju filmas un apmeklēt dažādu filmu šovus. Vislabāk patika filmas Ūdenspasaule priekšnesums, kas ir viens no augstāk novērtētajiem šoviem pasaulē. Tā laikā gandrīz visa skatuve un dekorācijas tiek saspridzinātas, bet pēc trim stundām šovs sākas no jauna. Universal Studios ir vieta, kas ļauj saprast, cik liels patiesībā ir ASV kino industrijas bizness, kā top filmas un kāds kults tas ir, jau gadiem vilinot tūkstošiem apmeklētāju no visas pasaules.
Cilvēku muslis un kultūršoks
Amerikas iedzīvotāji ir īsts rasu un krāsu muslis. Īpaši jūtama ir Āzijas ietekme. Jau pirmajā vakarā bija izdevība piedzīvot īstu kultūršoku, izejot Sanfrancisko ielās. Diezgan daudz ir bezpajumtnieku, no kuriem daļa ir gatavi ar tevi uzsākt aktīvu dialogu, mēģinot pārliecināt, cik dzīve Amerikā ir grūta, vai cenšas izspiest naudu, izvēloties smalku apstrādāšanas stratēģiju. Lasvegasā nācās satikt bijušo cietumnieku, kurš vispirms uzdāvināja ziedus un tad smalkjūtīgi ieminējās, ka vispār jau dāvanas atpakaļ neprasa, bet principā viņam nav ko ēst. Bet, starp citu, Kalifornijā bezpajumtnieki saņem pabalstu par to vien, ka ir bez darba un dzīvo uz ielas. Un to tur var mierīgi darīt visu gadu – klimats ir kā kūrortā. Lietus ir dažus desmitus dienu gadā, kas mēdz izvērsties vietējā mēroga katastrofā, jo tiek slēgtas skolas un ielas tiek bloķētas satiksmes negadījumu dēļ… Mūsu ziema un dzīves apstākļi tur varētu būt īsts realitātes šovs. Runājot par realitāti, tā tur ir pilnīgi cita – sava laika josla, mūžīgā saule, komforts un sajūta, ka tur patiešām viss ir iespējams, pilnībā liek aizmirst par ikdienas rūpēm un ļauj aizdomāties, cik daudzi nespēj šim vilinājumam pretoties un neatgriežas.
Amerikā neredzēju neko no samākslotās laipnības, par kuru klīst tik daudz runu. Varbūt tas izklausās naivi, bet tiešām radās sajūta, ka cilvēki tur ir laimīgāki un daudz vairāk dara to, kas viņiem patīk. Šķita, ka viņi strādā tīkamu darbu un dara to ar baudu. Apkalpošanas kultūra ir augstā līmenī, tāpēc ir prieks iepirkties vai pusdienot kafejnīcā. Amerikāņi noteikti ir izklaides industrijas meistari – tūristiem tur garlaicīgi nav un ik uz soļa ir virkne vilinājumu, kur iztērēt savu naudu.
Komentāri