Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nes gaismu Adventei

Sarmīte Feldmane
00:00
06.12.2019
11
Laternas 1 1

Vakara krēslā Āraišos gaiša bija senā baznīca, uguntiņu liesmas, cilvēku roku sasildītas, izgaismoja apkārtni.

Lai iesvētītu Adventi, Āraišos uz Laternu svētkiem bija sabraukuši svētdienas skolu audzēkņi, viņu vecāki, draugi no visas Latvijas.
“Savulaik ciemojos Vācijā, un tur tika rīkots gaismas gājiens. Pirms 26 gadiem Olainē sarīkojām pirmo. Tas ir svētīgs un laimīgs pasākums. Sestdienā pirms Adventes satiekamies. Bērniem patīk, var satikt draugus, kuri iepazīti vasaras nometnē,” stāsta Laternu svētku iniciatore Vija Auriņa un atceras, ka 90.gadu sākumā Āraišu draudzē notika svētdienas skolu nometne un tad pirmoreiz notika gaismas dievkalpojums.
Mācītāji Gundars Ceipe un Edvīns Rumjancevs vairākkārt piedalījušies Laternu svētkos.

“Kopā ar svētdienas skolas bērniem iesaistījos. Esam bijuši daudzviet Latvijā. Arī Nītaurē, Raunā. Bijis kailsals, stiprs vējš, kad visi saspiedās kopā un skaitīja lūgšanu, bijis slapjdraņķis,” pastāsta E.Rumjancevs, bet G.Ceipe uzsver, ka Laternu svētki ir arī kāda Latvijas dievnama iepazīšana.
Dievkalpojumā Āraišu baznīcā ikviens tika aicināts kļūt par gaismas nesēju. “Būsim gaismas bērni, patiesās gaismas nesēji, lai savas sirdis iedegtu gaismā. Lai degtu, sirdij jābūt tīrai,” teica G.Ceipe, bet E.Rumjacevs atgādināja par Adventi: “Šajā laikā vairāk dodam citiem to, ko viņi gaida. Esam kopā ar tuvajiem cilvēkiem, jo Ziemassvētki ir ģimeņu laiks. Pārdomājam savstarpējās attiecības, attiecības ar Dievu.”

Pēc svētbrīža visi aizdedza svecītes un devās gājienā uz vietu, kur iecerēts no Vecpiebalgas pārvest un iekārtot kādreizējo Lieduliešu saiešanu namu. Ieceres iniciators Jurģis Klotiņš nedaudz pastāstīja brāļu draudžu vēsturi Latvijā. “Vidzemes vēsture nav iedomājama bez brāļu draudzēm. Daudziem atmodas darbiniekiem tēvi, vectēvi bija brāļu draudzēs. Vidzemē tika uzcelti daudzi saiešanas nami. To ietekme tautas pašapziņas veidošanā līdz šim nav novērtēta,” sacīja J.Klotiņš un uzsvēra, ka šīs paaudzes pienākums ir saglabāt senču atstāto mantojumu.

Iecerētā saiešanas nama vietā noliktās svecītes veidoja sauli, kuras gaismas stars tiecās debesīs. Izskanēja kopīgā lūgšana un “Dievs, svētī Latviju!”.

Gaismas gājiens devās gar baznīcu uz Āraišu arheoloģiskā parka informācijas centru. “Apkārt ir tumsa, dienas kļūst vēl īsākas, bet mēs ejam ar gaismu un nebaidāmies, mums ir gaisma un ticība. Mēs ticam, ka spējam pārvarēt tumsu, ticam Ziemassvētku vēstij,” sacīja G.Ceipe.
Ejot garām kapsētai, gaismas gājiens piestāja. Klusumā izskanēja lūgšana par tiem, kuri aizgājuši, un tiem, kuri sēro par tuvajiem cilvēkiem. “Tas bija īpašs pārdomu brīdis. Laternu svētkos pirmoreiz piestājām kapsētā,” atzina E.Rumjancevs.

Dažādu paaudžu Laternu svētku dalībnieki sadraudzībā dalījās iespaidos par piedzīvoto. Ne vienam vien atmiņā paliks senais dievnams, ledus klātais Āraisis, paša nestais lukturītis, kura gaisma saplūda kopā ar citām un iezīmēja gaismas ceļu.

“Bērniem šādi notikumi ir ļoti vajadzīgi. Arī vecāki ir priecīgi, ka notiekošais atvases aizkustina,” teica Laternu svētku iniciatore Vija Auriņa un piebilda, ka nākamgad svētdienas skolu bērni, vecāki un draugi atkal sestdienā pirms Adventes satiksies kādā Latvijas dievnamā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi